Izejam ielās - Matīsa iela
2012. gada 2. janvāris, 09:00

Izejam ielās - Matīsa iela

Jauns.lv

Ielas kopējais garums – 2070 metri. Padomijas laikā tā pārtapa Revolūcijas ielā, un jāatzīst – zināms revolucionārs gars te saglabājies arī patlaban. Man gan vairāk gribētos to saukt par veču ielu, jo tikai ap 50% tās (līdz Avotu ielai) var uzskatīt par iepirkšanās meku, pārējā ir vēstures zīme no iepriekšējiem laikiem – strādnieku un amatnieku kvartāls.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Kafejnīca „Zelta pīle”, no 7.30 līdz 19.30, Brīvības 90

Ārkārtīgi parocīgs darbalaiks un vieta (Brīvības un Matīsa ielu krustojums), ja gribas kaut ko apēst pēc naktsmaiņas vai apmierināt pēkšņo bada uzbrukumu pusdienlaikā. Te ir gan mājas zupiņu par puslatu, gan svaigi spiestas biešu, apelsīnu, burkānu un greipfrūtu sulas par... gandrīz latu. Kad vitrīnā ieraudzīju veselu tortu galeriju – Bitīte, Dzērveņu sirds, Zemenīte, Ruma ezis, man kļuva skaidrs, kāpēc kafejnīcai tāds nosaukums… Nu īsta „Zelta pīle”.

Vidzemes tirgus

, no 8.00 līdz 19.00, Brīvības 90

Tautā to pārdēvējuši par Matīsa tirgu, un ne velti – šī tirgošanās vieta Matīsa ielas strādnieku garu pat mazliet atmaidzina – ar zemenēm, ķiršiem, mellenēm vasarā; ar gardiem kartupeļiem, ķirbjiem un citām rudens veltēm mazliet aukstākā sezonā. Te sastapsi gan Līgu no Talsiem, gan Uldi no Vecpiebalgas, gan varbūt tikai tevis iecienītu latvju tirgotāju, kas nekavēsies gardas lietas pievest arī uz tavām mājām. Tikai neaizmirsti no matīsiešiem paņemt telefonnumuriņu – nu tā, lai vēl ērtāk. Pavisam aizmirsu – tik garda tīrkultūra, kādu pārdod Matīspaviljonā, nevienā Rīgas veikalā pagaidām nav redzēta.

Veikals „Anne Mone”

, www.idejuekspresis.lv, Matīsa iela 8

Kā pamanījusi viesmīlīgā veikala pārdevēja Sanita – šim nosaukumam gan ir visai mānīgs zemteksts: kad ienāk veikalā, šķiet, ka tās ir vai nu humpalas, vai superdārgas kleitiņas, taču te viss ir no 12 līdz augstākais – 30 latiem, un viss mūsu pašu zemītē radīts. Ar retiem izņēmumiem no Vācijas vai pasaules okupantes Ķīnas. „Anne Mone” pirmsākumi meklējami internetveikalā, vēlāk saimnieki gribējuši veikaliņu „Anemone”, diemžēl tāds nosaukums jau bijis. Tagad te mīļlietiņas kāzām, svinībām, mičošanai, noderīgas lietas sporta spēlēm un kāzu viesu atmiņu grāmatas.

Lielais kebabs

, www.superkebabs.info, Matīsa iela 12

Šeit ir Izsalkušā vilka, Bagātā studenta, Gredzenu pavēlnieka, Obama mamas, Feinās jaunkundzes un Psihopāta iecienīta satikšanās vieta. Teiksi, mazliet ož pēc krimināla?! Nu tad atliek vien noskaidrot, kas ir šīs personas. Un es dodos uz Matīsa 21, kur skatlogā lieliem burtiem rakstīts – kebabs par latu. Arī šī ieskrietuve Matīsenē vēl bērna autiņos – šogad decembrī tai pirmā jubileja, bet gardi kebabi te ļoti iecienīti – pusdienlaikā naskās pārdevējmeitenes vai pārdevējzēni iznēsā tos vai nu uz vietējo skolu mīļotajai skolotājai, vai uz vietējo Ugunsdzēsības iecirkni pie Matīsa tirgus, kur mūsu uguns vīru ēdienkartē kebabs jau kļuvis par ierastu sastāvdaļu.

Veikals-kafejnīca „Franču maize”

, www.francumaize.lv, Matīsa iela 40/42

Te top maize un konditorejas izstrādājumi: smalkmaizītes, cepumi, pīrāgi un kliņģeri – gan saldi,

gan sāļi, gan kūkas, tortes, gan pašgatavotas šokolādes konfektes. Gardumcepji iecienījuši tikai savas receptes. Visus pīrāgus un kūkas var nobaudīt arī uz vietas – ar tikko vārītu kafiju vai tēju.

Muzikālā kafejnīca „Ligzda”, www.ligzda.lv,  Matīsa iela 59

Pagājušajā gadā mana draudzene ilgi meklēja vietu, kur nosvinēt savas meitiņas trešo dzimšanas dienu, un atrada… Matīsa ielas 59. numurā. „Ligzdā” rīko gan bērnu ballītes, gan tematiskos pasākumus, gan vienkārši atnāk paburziņoties kopā radiņiem banketzālē, kur ierīkota mīlīga pirtiņa.

Senlietu veikals, no 10.00 līdz 18.00, Matīsa iela 129

Antikvariāti Rīgā saradušies kā sēnes pēc lietus, bet šis ir īpašs kaislīgiem krājējiem un senlietu kārotājiem. Vasarā dāmas te īpaši iecienījušas cara laika servīzes. Un tas nekas, ka tās maksā gandrīz simtiņu. Veikala saimniece arī laipni pastāstīja, ka tagad tādi laiki, ka pārsvarā antikvāros priekšmetus (kas izgatavoti līdz 1944. gadam) – gleznas, mēbeles, sienas pulksteņus, traukus, monētas, pastkartes, gleznas, lustras un porcelānu – viņi paši brauc meklēt un iepirkt Latvijas laukos. Man pašai radās slēpta doma šeit atgriezties dienā, kad tā pavairāk brīvā laika, un parakāties pagājušo laiku krājumos.

Sandra Krauze, Marta / Foto: Rojs Maizītis