Stress un emocionāla nabadzība: tik nopietni tava bērna smadzenes ietekmē datori
Neirozinātnieki ir pārliecināti, ka datoru izmantošana agrā vecumā nodara pamatīgu kaitējumu bērnu smadzenēm. Bērni, kas ilgstoši sēž pie datora, savu brīvo laiku pavadot sociālajos tīklos vai spēlējot datorspēles, vairs nespēj pasauli uztvert pilnvērtīgi, jo arī realitātē turpina redzēt divu dimensiju datorgrafikas formātā.
Turklāt mūsdienu tehnoloģijas ir tālu no pilnības – dators izstaro elektromagnētisko, elektrostatisko, jonizējošo un rentgena starojumu, kas ietekmē ikviena, it īpaši bērnu, fizisko veselību. Rodas somatiskas izmaiņas – ātra nogurdināmība, miega traucējumi, gremošanas sistēmas traucējumi, sāpes plaukstas locītavās, mugurkaula deformācija, samazinās leikocītu skaits asinīs, pazeminās imūnsistēmas aizsargspējas, pasliktinās redze. Ilgtermiņā uzkrājas stress ar visām iespējamām sekām, veidojas datoratkarība, kas izraisa psihopatoloģiskas izmaiņas – nespēju pārslēgties uz citām aktivitātēm un atmiņas pasliktināšanos. Bērnam rodas iluzoras izjūtas, piemēram, mānīga pārākuma sajūta, turpretī emocionālās izpausmes kļūst visai nabadzīgas.
Datoratkarīgie bērni norobežojas no apkārtējiem, bieži slēpjas fantāziju pasaulē, ir viegli aizkaitināmi un uzbudināmi. Piecus, sešus gadus veciem bērniem rodas nemirstības ilūzija, zūd pašsaglabāšanās instinkts, viņi domā, ka dzīvos mūžīgi, jo virtuālā realitāte tam ir apliecinājums – nekas nebeidzas, ir tikai jānospiež poga – sākam no jauna.
Datorspēles ar agresijas elementiem atbilstošu uzvedību provocē galvenokārt jaunākā skolas vecuma – 6–9 gadi – bērnos. Tieši tāda pati ietekme ir arī filmām un reklāmām ar vardarbības ainām.
Psiholoģijas speciālistu atziņas padara šo ainu vēl drūmāku, viņuprāt, agresīvas datorspēles aktivizē sadomazohistiskās dziņas, izraisot fiksāciju uz agresiju: tiek provocēts egocentrisms, naids pret vājākajiem. Un brīdī, kad dators piepeši tiek liegts un nav iespējas identificēties ar datorspēļu varoņiem, rodas trauksme, ko izraisa radītā plaisa starp virtuālo un reālo es.
Stundām skatoties televizora vai datora ekrānā, bērnu valodā, motorikā un koncentrēšanās spējās rodas uzkrītošas izmaiņas, brīdina neskaitāmi pētījumi. Turklāt, kā uzskata daudzi, neatkarīgi no tā, vai tā ir programma, kas radīta speciāli mazuļiem, vai reklāmas, ja tas notiek ilgstošā laikposmā, tiek bremzēta garīgā attīstība.
Amerikas Pediatrijas akadēmijas speciālisti iesaka:
– bērniem līdz divu gadu vecumam liegt datoru un televizoru;
– trīs, četrus gadu veci bērni pie ekrāniem dienā drīkst pavadīt ne ilgāk kā 25 minūtes;
– piecus, sešus gadus veci bērni – 35 minūtes;
– septiņus, astoņus gadus veci bērni – 40 minūtes;
– pusaudžiem ieteicamais laiks – stunda.
Ievērojot šos nosacījumus, var runāt par datora pozitīvajām īpašībām: spēju attīstīt reakciju, atmiņu, vizuālo tēlu uztveri, smalko motoriku, loģisko domāšanu, spēju klasificēt un vispārināt, analītiski domāt nestandarta situācijā, kā arī spēt orientēties plašajā pieejamajā informācijas klāstā.
Žurnāls "Patiesā Dzīve" / Foto: Shutterstock
