Bērni un mājdzīvnieki - kāpēc viņi tik ļoti labi saprotas?
Gandrīz visi ir dzirdējuši, ka dzīvnieki labvēlīgi ietekmē cilvēka emocionālo stāvokli. Daudzi no mums to ir pat pārbaudījuši laika gaitā arī uz sevi. Taču - kāpēc tik ideāla saskaņa mājdzīvniekiem veidojas tieši ar bērniem? To skaidro psiholoģe Ludmila Paškeviča.
"Tik tiešām, ja ģimenē ir mājdzīvnieks, tas palīdz veidot psiholoģiski komfortablu vidi - šāda vide ir draudzīgāka, un mīlestības pilna, un bērnam tāda vide ir ļoti, ļoti svarīga," stāsta psiholoģe.
Kā veidojas šī vide? Tūliņ sapratīsi!
Vienmēr blakus
Dzīvnieki neiet uz darbu, uz veikalu, pasēdēt kafejnīcā ar draugiem, un arī neiet paspēlēt ar draugiem futbolu. Viņi vienmēr ir mājās. Gaida un no sirds priecājas, ieraugot savus mīļos, tuvos cilvēkus - saimniekus.
Ja mājās ir mājdzīvnieks, bērns nejutīsies vientuļš, viņam vienmēr būs kāds blakus, viņš vienmēr tiks gaidīts.
Īpaši labi, ja mājās dzīvo kaķis vai suns, jo viņi jebkurā mirklī viens otram var sastādīt kompāniju, nododoties dažādām rotaļām.
Tas ir ļoti jauki, jo dzīvnieki tādā veidā nodrošina bērnus ar tik nepieciešamajām aktivitātēm, patīkamu rotaļu formā. Un garastāvoklis ir labs, un neuzspiesta fiziskā slodze, viss tiek nodrošināts. Spēles ar kaķiem/suņiem ir pats labākais fitness bērniem!
Uzklausīs, nenosodīs
Dzīvnieki - tas ir savā ziņā tāds kā bērna personīgais psihoterapeits, jo vienmēr ir gatavi uzklausīt, klusējot, nepārtraucot.
Ne tikai pieaugušajiem, bet arī bērniem, pat pašiem mazākajiem, lai arī savā un tikai sev saprotamā valodā, ir jāizrunājas, ir ar kādu jāpadalās.
Turēt sevī emocijas, īpaši bērnam, ir ļoti grūti, bet noteiktā brīdī bērns sāks saprast, ka ir lietas, ko vecākiem labāk neteikt, jo vecāki var sarāt. Bet dzīvnieciņš nekad nenosodīs, nedusmosies par sasistu tējas tasi, saplēstām, nosmērētām biksēm vai sazīmētām sienām.
Var pat nesarunāties, bet vienkārši glaudīt savu mīļo dzīvnieciņu, arī tas noņem spriedzi, palīdz atbrīvoties no stresa, palīdz atslābināties un palaist negatīvās emocijas, kā arī - ļauj būt ar sevi līdzsvarā.
Pārliecības sajūta
Suns, atšķirībā no citiem dzīvniekiem, palīdz bērnam arī socializēties. Bērns iziet uz ielas un nav viens, viņi kopā pastaigājas, un pateicoties četrkājainajam draugam ir vieglāk uzsākt sarunu, iepazīties, iemācīties atrast kopīgu valodu ar citiem cilvēkiem.
Suņa klātbūtne bērnam dod pārliecības sajūtu par sevi, saviem spēkiem. Bērns tic sev vairāk.
Bez tam kopā ar suni bērns vienmēr jutīsies droši gan mājās, gan uz ielas, - viņš taču nav viens, pat, ja blakus nav mammas un tēta.
Protams, aizsardzības pakāpe atkarīga no šķirnes, izmēra un mājdzīvnieka iemaņām. Un tomēr, kā mēs zinām, visus suņus var dresēt, mācīt tā, lai viņi nekad nedarītu pāri saviem saimniekiem.
Paaugstinās pašvērtējums
Bērni lepojas ar to, ka viņiem ir mājdzīvnieks. Un, ja ar viņi kopā vēl var iziet ārā (piemēram, pastaigāties ar suni) un parādīt savu draugu citiem, lepni pastaigājoties pa sētu - tas jau ir pavisam lieliski.
Tas viss atstāj pozitīvu iespaidu uz bērna pašvērtējumu: apkārtējo uzmanība, atbildības sajūta pret sunīti, un apziņa, ka viņu, tādu mazu klausa kāds cits, īpaši, ja tas "cits" ir tāds palielāka izmēra suns.
Turklāt, bērns ir pa īstam lepns un jūtas patiešām labi kopā ar savu draugu.
Temperamenta kompensācija
Vēl viens interesants brīdis: suns kompensē bērna temperamentu un pielāgo viņu sev - aktīvie bērni, kam ir šāds biedrs, varēs nodoties jautrām un trokšņainām rotaļām, mierīgie bērni iegūs uzmanīgu klausītāju un biedru, kas vienmēr būs blakus.
Atbalsts, mīlestība, aizsardzība - galvenās ērtas psiholoģiskās vides īpašības, ko var nodrošināt mājdzīvnieka iegāde.
Māmiņu klubs/ Foto: Shutterstock
