Veselīgie un ļoti gardie štovētie kāposti - tavam latviskajam svētku galdam
Austrumeiropas un ģermāņu tautas skābētos kāpostus iepazina, pateicoties Čingizhanam. Pati vērtīgākā šo dārzeņu īpašība ir spēja uzlabot gremošanu, normalizējot zarnu trakta mikrofloru.
2015. gada 22. decembris, 19:11

Veselīgie un ļoti gardie štovētie kāposti - tavam latviskajam svētku galdam

Jauns.lv

Sautēti (štovēti/šķovēti - kā nu kurā pusē saka) skābie kāposti ir tradicionāls Ziemassvētku smaržas un garšas avots. Katrai saimniecei ir savi knifi, kā tos sautēt, piemēram, vidzemnieki tradicionāli tos vāra kopā ar putraimiem, sīpoliem un sagrieztu speķi vai citu gaļu.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Šā ēdiena saknes ir dziļākas, nekā pierasts domāt, un nāksies pateikties tam, kam gribētos vismazāk, – mongoļu tatāru iekarotājam Čingishanam. Uzskata, ka Eiropā skābētie kāposti nonāca 13. gadsimtā taisnā ceļā no tatāru sedlu somām, kuri tos bija aizguvuši iekarotajā Ķīnā. Tā, pateicoties Čingishanam, skābētie kāposti ātri kļuva populāri Austrumeiropas un ģermāņu tautu vidū.

Krievijā skābētos kāpostus gan pazina jau agrāk – tos ieviesa ap 9. gadsimtu no Bizantijas, un jau tad tika vārīta pasaulslavenā krievu skābēto kāpostu zupa šči. “Miesīgais tēvs apniks, bet šči – nekad!” vēsta sena krievu paruna. Vācu tauta arī uzskata skābētos kāpostus jeb sauerkraut par savu nacionālo ēdienu, ko pasniedz kopā ar dažādām desiņām vai ceptu cūkgaļu un kartupeļiem. No Vācijas tos aizguvusi arī Francija, piemēram, Elzasā ir ēdiens šukruts (choucroute – skābēti kāposti), ko gatavo no skābētiem kāpostiem ar cūkgaļu vai jūras produktiem. Protams, skābētos kāpostus plašā izvēlē var atrast Ķīnas, Japānas, Korejas ēdienkartē, slavenākie ir korejiešu kāposti kimči, tikai to izgatavošanā izmanto nevis galviņkāpostus, bet Ķīnas kāpostus.

Skābētie kāposti ir uztura ziņā pat vērtīgāki par svaigajiem

Gan Sibīrijā, gan Eiropas ziemeļos un centrālajā daļā skābētie kāposti bija viens no iztikas avotiem ziemas laikā. Tos pat varēja sasaldēt gabalos, ņemt līdzi ceļojumos. Šis produkts satur ļoti augstu C vitamīna (100 gramos – 15 mg jeb 18% dienas devas), B un K vitamīnu daudzumu, dzelzi (1,5 mg jeb 12% dienas normas), kalciju, magniju un citas vērtīgas uzturvielas. Augstais antioksidantu – luteīna un zeaksantīna (karotenoīds) – saturs padara skābētos kāpostus par lietderīgu uzturu acu veselības profilaksei. Fermentēšanas process pastiprina visu šo barības vielu uzsūkšanos, tādējādi skābētie kāposti ir pat uztura ziņā vērtīgāki par svaigajiem. Ne velti 18. gadsimtā slavenais britu pētnieks, kapteinis Džeimss Kuks savus kuģus vienmēr apgādāja ar lieliem skābēto kāpostu krājumiem – viņš pēc pieredzes zināja, ka tie ir labs līdzeklis pret saslimšanu ar cingu. Skābētos kāpostus un to sulu izsenis arī izmantoja tautas medicīnā kā līdzekli pret stomatīta jēlumiem.

Taču pati vērtīgākā skābēto kāpostu īpašība ir spēja normalizēt un uzlabot gremošanu, normalizējot zarnu trakta mikrofloru. Šeit lielākie nopelni ir nepasterizētiem un nevārītiem skābētajiem kāpostiem, jo tajos saglabājas dzīvas lakto un citas labvēlīgās baktērijas, kā arī enzīmi. Tādējādi šķiedrvielas (100 gramos – apmēram 3 grami) un probiotiku armija veicina gremošanu un veselīgu zarnu floru, kas pasargā no gremošanas trakta slimībām. Eiropā jau gadsimtiem ilgi skābētie kāposti lietoti kā ārstniecisks līdzeklis kuņģa čūlas gadījumā, un jaunākie pētījumi tikai apstiprina to, ko senie cilvēki jau bija atklājuši praksē.

Apelsīnu sulā štovēti kāposti (veselīgā versija)

Teju katrā mājā, klājot Ziemassvētku galdu, tiek godā celti štovēti kāposti. Tos var pagatavot dažādi, visbiežāk, štovēšanas procesā kāpostiem tiek pievienota patrekna gaļa, taču tas nav īpaši veselīgi, jo īpaši cilvēkiem, kuri slimo ar cukura diabētu. Štovējot kāpostus pēc šīs receptes, tos droši var ēst arī diabētiķi.

Štovēti kāposti 8 porcijām

Nepieciešamās sastāvdaļas:

- aptuveni 3 kg skābētu kāpostu

- 2 - 3 apelsīni

- brūnais cukurs (vēlams Muskavado)

-  1 ēdamkarote ķimeņu ( ja kāpostiem tās nav iepriekš pievienotas)

1 porcijā 23,0 kcal. Olbaltumvielas-6,75; Tauki: 0,05; Ogļhidrāti – 12,78

Pagatavošanas gaita:

1. Lielā katlā liek kāpostus, pievieno ķimenes un pārlej ar 500 ml ūdens. Visu uzvāra un pusstundu atstāj sautēties uz lēnas uguns.

2. Apelsīnus nomazgā un izspiež no tiem sulu, ko pievieno kāpostiem. Pievieno cukuru, samaisa un turpina uz nelielas liesmas gatavot aptuveni 1,5h.

3. Visu sautēšanas laiku katls ir jāuzmana, ik pa brīdim kāpostus apmaisot. Ja katla dibenā šķidrums ir izvārījies, tad jāpielej vēl nedaudz ūdens, citādi kāposti piedegs.

4. Kāpostus pasniedz kopā ar cepeti.

Recepte: uztura speciāliste Liene Sondore (no jautājumu un atbilžu portāla www.MSDpacientiem.lv)

Kasjauns.lv / Foto: Shutterstock