Latvijā turpina izplatīties nāvējoša suņu slimība. VIDEO

Pašlaik veterinārārsti nedēļā konstatē apmēram divus ar dilatāciju sasirgušus suņus, bet tādu varētu būt ievērojami vairāk, it īpaši laukos, jo laucinieki bieži vien pie veterinārārstiem nevēršas – sunītis vienkārši ir saslimis, un viņš pēc kāda laika dodas citos medību laukos. Šī gada pavasara beigās bija īpaši liels slimības uzliesmojums - teju katru dienu veterinārārsti kādam četrkājainim konstatēja letālo slimību.

Skaidrības par slimības cēloņiem nav, bet zīmīgi ir tas, ka suņi masveidā ar dilatāciju slimo tikai Latvijā. Slimības izraisītāju mēģina noskaidrot Zemkopības ministrijas speciālisti. Ministrija šim mērķim atvēlējusi 10 000 eiro.

Tomēr noskaidrots, ka vairums saslimušo suņu saimnieku savus mīluļus barojuši ar viena zīmola barību. Kas tā par barību, speciālisti pagaidām neatklāj. „Kas Jauns Avīze” gan maijā rakstīja, ka vairums saslimušo suņu ir ēduši uzņēmuma „Tukuma straume” ražoto suņu barību „Dogo”. „Tukuma straumes” pārstāvji gan kategoriski noliedza visus apvainojumus. Veterināri domā, ka suņu barībā varētu būt kāda viela, kas kaitē četrkājaiņu nervu sistēmai.

Slimības uzliesmojuma izpētes grupas vadītāja Ilze Matīse - Van Houtana LNT raidījumam „900 sekundes” norādīja, ka šī slimība ir raksturīga tikai Latvijai, nevienā citā kaimiņu valstī nav konstatēti barības vada dilatācijas gadījumi tādā skaitā.

Suņu īpašnieki norādījuši, ka viņiem trūkst informācijas par slimību un pašu pētījumu. Savukārt pētnieki sola turpināt meklēt šīs slimības cēloņus, un tam piesaista arī ārvalstu kolēģus. Tikmēr saslimušajiem suņiem visu atlikušo mūžu jāpielāgo īpašs dzīvesveids.

Saslimušajiem suņiem novēro barības regurgitāciju (tādu kā barības atrīšanu), novājēšanu, balss izmaiņas, smakšanu, elpošanas trokšņus un citus simptomus. Ielaistos gadījumos suņus vairs glābt neizdodas.

Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītāja Linda Jakušenoka iepriekš norādījusi:

„Slimības sākumā novērojamas izmaiņas suņa balsī, tā kļūst smalkāka. Tad mainās ēšanas paradumi - ēdot suns izstiepj kaklu, atkāpjas no bļodas, novērojamas atraugas, kuru laikā tiek atgrūsts šķidrums un putas. Apetīte saglabājas, tomēr suns strauji novājē, jo barība nenonāk kuņģī, bet uzkrājas paplašinātājā barības vadā. Slimībai progresējot, suns vairs nespēj uzņemt ne barību, ne ūdeni un, tā kā process ir sāpīgs, suns var būt nomākts, klepot vai smakt. Diagnozi uzstāda rentgenoloģiski, endoskopiski vai dzīvnieka līķa izmeklēšanas laikā”.

Par nāvējošo suņu slimības uzliesmojumu sīkāk skatieties videosižetā.

Izplatās suņiem bīstama slimība