Pamest visu un braukt mācīties uz Honkongu. Mūzikas žurnālista Edgara Raginska stāsts

Kopš četru gadu vecuma Edgars ir saistīts ar mūziku un, absolvējot vidusskolu, ieguvis pianista izglītību. Mācījies vienā kursā ar Vestardu Šimkus, taču pretēji kursa biedram sācis darbu medijos, pirms tam iegūstot bakalaura grādu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.

Edgars neslēpj, ka pirms darba sākšanas radio šaubījies, vai žurnālista darbam ir piemērots, jo nav atbilstošas izglītības: “Neuzskatu, ka viss, kas nāk pār manām lūpām, ir zelta vērtē, tāpēc jautāju padomu Sergejam Krukam un Andai Rožukalnei, kuri iedrošināja, sakot, ka mana empīriskā metode, apgūstot tieši kultūras un mūzikas žurnālistiku, konkrētajā situācijā ir īstais ceļš.

Arī praktiskās iemaņas radio un televīzijas darbā – intervēšanu, interviju šifrēšanu, audio raidījumu montāžu, tiešraižu vadīšanu – var apgūt tikai darot. Tobrīd arī nebija specializētas programmas, kas piedāvātu apgūt tieši kultūras žurnālistiku, turklāt nevēlējos investēt laiku, lai mācītos žurnālistiku kā tādu. Liels paldies maniem Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas kolēģiem, kuri ļāva šo jomu apgūt praktiskā darbā.”

Līdz ar aktīvu darba gaitu sākšanu radio pēc 2007. gadā absolvētā bakalaura sākās gara augstākās izglītības pauze: “Likās, ka nav laika, turklāt nejutos nobriedis sākt studijas maģistrantūrā pretēji citiem kursa biedriem, kuri uzreiz turpināja izglītības ceļu. Taču 2015. gadā draugs, latviešu izcelsmes amerikāņu komponists Jūdžins Birmanis iepazīstināja ar Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijas profesoru Toivo Tulevu. Viņa personība un mācību stils likās saistošs, tāpēc ķēros pie maģistrantūras studijām tepat kaimiņos – Tallinā.”

Edgars atklāj, ka gan bakalaura studijās, gan maģistrantūrā saspringtā darba grafika dēļ ņēmis akadēmisko atvaļinājumu, tomēr atgriezties licis tas, ka apkārtējie vienmēr uzsvēruši – pēc akadēmiskā atvaļinājuma studijas pabeidzot retais.

“Tā bija mana motivācija – pierādīt sev un citiem, ka, par spīti pauzei, studijas pabeigšu. Zīmīgi, ka tas pats draugs, kurš izrādījās maģistrantūras mācību “vaininieks”, uzvedināja uz domām braukt studēt uz Honkongu. Šajā megapolē darbu sākušā biedra aicinājums šķita joks, tāpēc atbildēju, lai noteikti paaicina uz sālsmaizi. Viņš atbildēja – jā, pie reizes iegūsi doktora grādu,” smejas Edgars.

Joks drīz pārvērtās reālā lēmumā doties studēt doktorantūrā uz Honkongu, taču sekoja nākamais lielais jautājums – kā tur izdzīvot? Nav noslēpums, ka Honkongā ir viens no dārgākajiem īres tirgiem pasaulē. Piemēram – 25–30 kvadrātmetru liela dzīvokļa īre Honkongā ne īpaši prestižā rajonā maksā apmēram 1200 eiro mēnesī.

Edgaram paveicās, viņa spējas tika novērtētas ar labu stipendiju: “Protams, šī stipendija nav nekas grandiozs, bet summa, ko saņemšu ik mēnesi, ir pietiekama, lai nodrošinātu cilvēcīgus apstākļus.”

No medijiem mūziķis nav attālinājies – viņa doktora disertācijas tēma ir Kultūras satura cenzūra 21. gadsimta digitālajos medijos, turklāt, ja būs vajadzība un laiks, Edgars plāno palīdzēt kolēģiem Latvijā.

Jautāts, vai kaut kas uztrauc, pametot dzīvi un darbu Latvijā, lai pārceltos uz otru pasaules malu, Edgars atbild noliedzoši. “Mani interesē, kā tikšu galā ar kultūršoku un gluži atšķirīgu vidi. Tuvie cilvēki Latvijā būs viena klikšķa attālumā, jo internets Honkongā ir vēl ātrāks nekā pie mums. Zinu, ka būs arī izaicinājumi, bet paturu prātā, ka pret citiem cilvēkiem ir vēlams būt laipnam un iecietīgam, un no tā arī būs atkarīgs, cik veiksmīgs vai neveiksmīgs būs mans studiju laiks.”