foto: LETA
Vilis Krištopans: "Paņemt kredītu, lai aizietu uz restorānu, ir šausmīgi"
"Netērēt naudu ir liela māksla," saka Vilis Krištopans.
Intervijas
2018. gada 23. jūnijs, 07:01

Vilis Krištopans: "Paņemt kredītu, lai aizietu uz restorānu, ir šausmīgi"

Žurnāls "OK!"

Uzņēmējs, bijušais basketbolists un ekspremjers Vilis Krištopans brauc ar 17 gadu vecu mašīnu un Cartier brilles ir nomainījis pret dažus eiro vērtu alternatīvu. Viņš uzskata sevi par dzīves lutekli, bet naudu – tikai par vērtības mēru. Ar žurnālu "OK!" viņš dalās atziņās par naudu un pelnīšanu.

Ar hobiju ne vienmēr var nopelnīt 

Ja nodarbojies, piemēram, ar makšķerēšanu, diez vai nauda pati atnāks, pat ja tev ļoti patīk tas, ko dari. Man naudas pelnīšana nekad nav bijusi saistīta ar hobiju, ja neskaita pašus pirmsākumus, kad profesionāli spēlēju basketbolu un saņēmu par to samaksu.

Cilvēki iedalās divās daļās – algoti darbinieki un uzņēmēji, kas nodarbina citus, lai nopelnītu 

Strādājot algotu darbu, cilvēks dzīvo no rēķina līdz rēķinam, un izveidot iekrājumus ir ļoti grūti. Diemžēl pasaulē ir tikai daži procenti, kas ir spējīgi uzņemties risku, un no tiem vēl mazāka daļa, kas to vēlas. Cik sevi atceros, vienmēr esmu bijis starp tiem dažiem procentiem.

Nauda ir brīvība

Kā reiz teica mana meita Nikola, nezinu, vai nauda dara cilvēkus laimīgus, bet, ja man nav naudas, jūtos ļoti nelaimīga. Nauda ir tikai vērtības mērs. Pati par sevi tā nav nekas. Nauda novērtē tavas iespējas ceļot un nodarboties ar hobijiem.

Nekad nezaudēt naudu – viens no finansistu pamatprincipiem

 Mani vairs nevilina jaunas mašīnas smarža – braucu ar 17 gadu vecu mersedesu. Zinu, ka, nopērkot jaunu mašīnu, tā zaudē 30 procentu vērtības, izbraucot pa autosalona vārtiem. Regulāri pērkot jaunas mašīnas, cilvēks visu laiku zaudē naudu.

Lielākā māksla ir pelnīto nemitīgi pavairot

Atceros, kā padomju laikos jaunieši izmanīgi nopirka konteineru ar metālu, pārdeva Vācijā un par iegūtajiem 50 tūkstošiem doičmarku uzreiz nopirka BMW, kuru ātri sasita, un bizness beidzās. Zinu tikai dažus cilvēkus, kas spējuši visu laiku pavairot naudu, nezaudējot to. Viens no tādiem ir Jūlijs Krūmiņš, kuru dziļi cienu.

Netērē vairāk, nekā nopelni

Paņemt kredītu, lai aizietu uz restorānu, ir šausmīgi

Starpība starp aktīviem un saistībām ir tava nauda

Kopš 1990. gada man vienmēr ir bijusi atbildība par miljoniem lielu kredītu. Tu nevari neko nopelnīt, ja nepērc aktīvus. Ja pašam nav naudas, jāiet uz banku aizņemties, lai nopirktu kaut ko vērtīgu. Tāda ir dzīve.

Nauda šodien un nauda pēc gada – divi dažādi lielumi

Šobrīd visā pasaulē līzinga procenti ir diezgan zemi – 2–2,5%. Nauda, ko maksāšu par mašīnas līzingu piektajā gadā, būs daudz nevērtīgāka nekā patlaban, bet cena paliks tā pati.

Esmu skeptisks pret vienkāršu naudas krāšanu kontā

Nekad neesmu krājis naudu, jo vienmēr atradīšu, kur to ieguldīt. No vienas puses, iekrāt būtu drošāk, no otras – ieguldītā nauda nopelnīs vairāk. Atbalstu cilvēkus, kas spēj, piemēram, 10 procentus no ienākumiem atlikt. Mans 94 gadus vecais tēvs joprojām atliek daļu no pensijas, un viņam vienmēr ir nauda.

Visvienkāršāk un visdrošāk ir ieguldīt nekustamajā īpašumā 

Protams, arī šajā jomā jābūt vismaz bāzes zināšanām un saprašanai – nevar vienkārši kaut ko pirkt uz dullo.

Nekad neuztici naudu svešiem cilvēkiem, vienmēr rīkojies pats

Paldies, Dievam, man nav bijis milzīgu neveiksmju, taču esmu iemācījies pamatprincipu: vienmēr rīkoties ar naudu pašam. Sveši cilvēki ir tie, kas pelna no tavas iedotās naudas (piemēram, bankas un pensiju fondi). Tie jau neņem, lai tev palīdzētu! Savu naudu labāk darbināt pašam. Nopērkot dzīvokli un izīrējot, nauda nāk pa tiešo pie manis.

Biznesā vienmēr trūkst naudas

Atceros, ka pirmo kooperatīvu sākām ar 50 tūkstošu rubļu kredītu. Tad es domāju, ja vien varētu 200 tūkstošus aizņemties! Kaut kādā brīdī bija pirmais miljons dolāru kredīts, bet es domāju – eh, ja man būtu 10 miljoni! Tā aizvien vairāk un vairāk... Tagad es domāju – ak, ja man būtu miljards! Ko es tik darītu, kur tik investētu!

Cilvēkam nekad nepietiks ar algu

Daudzi dzīvo ilūzijā, ka, saņemot 500 eiro vietā 1500, viņi kļūs laimīgāki. Palielinoties algai, parādīsies vēl desmit citas vajadzības, un tas nekad nebeigsies.

Naudas plūsmai jābūt tādai, lai ikdienas patēriņš kļūtu nesvarīgs

Ja tev ir miljonus vērts bizness, vienmēr atradīsies veids, kā apmaksāt mašīnas līzingu, ceļojumu vai restorāna apmeklējumu.

Vienmēr spēj pamanīt izdevību piepelnīties

Jaunībā, braucot uz ārzemēm ar VEF basketbola komandu, iztērēju savu nelielo algu, lai iegādātos džinsa bikses, kuras šeit pārdevu. Iepirku pa 10 dolāriem, bet pārdevu pa 150 rubļiem. Tā es, 19 gadus vecs pirmā kursa students, katrā braucienā nopelnīju pat vairākus tūkstošus.

Pielāgojies situācijai un atrodi iespējas

Kad apprecējos, vairākus gadus dzīvojām pie sievasmātes Pārdaugavā. Tolaik nebija daudz iespēju nopelnīt, tāpēc piemājas siltumnīcā, kas joprojām turpat stāv, audzējām tulpes un neļķes. Kad atnāca Gorbačovs, nodibinājām pirmos kooperatīvus, pēc tam banku. Visu laiku esmu bijis biznesā, arī pirms politikas biju saviem laikiem bagāts cilvēks.

Netērēt naudu ir liela māksla

Viens mans kompanjons izdomāja teicienu: “Visa pasaule ir saražota ar miljoniem ļoti labu un nekam nevajadzīgu lietu.” Ja ievēro šo principu, saproti, ka var iztikt bez daudz kā.

Ikdienas izdevumi jāizvērtē ar skaidru prātu

Atkarībā no dzīvesveida katram izdevumi ir lielāki vai mazāki. Piemēram, es tirgoju savu lielo, pirms 28 gadiem būvēto māju Berģos, jo tās uzturēšana vairs nav izdevīga. Bērni ir prom, mēs ar kundzi dzīvojam laukos vai ASV.

Neekonomē uz lietām, bez kurām nevari iztikt

Zinu, ka nevaru iztikt bez laba datora un telefona, taču tos nepirku par pilnu cenu, bet paņēmu LMT līzingā uz diviem gadiem. Tagad, kad vairs neesmu politikā, neredzu nepieciešamību pēc daudzajiem uzvalkiem. Kādreiz pirku vairākus simtus vērtas Cartier brilles, bet, lai tagad es kaut ko tādu darītu, jābūt trakam.

Katram darbam ir sava garoza

No malas izskatās, ka, piemēram, Porziņģis vai profesionālie golfa spēlētāji ir laimīgākie cilvēki – spēlē patīkamu spēli un saņem miljonus. Taču, lai nokļūtu tādā līmenī, viņiem jāstrādā melnu muti. Jau 17 gadus dzīvoju Floridā, pašā golfa mekā, kur spēlēju golfu vienā klubā ar Taigeru Vudu un redzu, kā profesionālie sportisti trenējas un mokās.