foto: Shutterstock
Vēlos sievai atņemt bērnu. Cik tas maksā?
Bērni
2018. gada 15. aprīlis, 07:54

Vēlos sievai atņemt bērnu. Cik tas maksā?

Mammamuntetiem.lv

Jautājums: Vēlos šķirtajai sievai atņemt bērnu un nodot audzināšanas tiesības jaunajai sievai. Cik lielai jābūt dzīvojamajai platībai, lai panāktu, atņemt bērnu? Vai ir nepieciešami kādi pierādījumi, lai to izdarītu? Ar cik lielu summu jārēķinās pie advokāta?

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Zvērināta advokāte Jevgenija Tverjanoviča-Bore skaidro - lai liegtu bijušajai sievai bērna aprūpes tiesības, ir jābūt pamatojumam.

Atbilstoši Latvijas Republikas Civillikumam vecākam aizgādības tiesības var atņemt, ja:  

1) viņa vainas dēļ (vecāka apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ) ir apdraudēta bērna veselība vai dzīvība;  
2) vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību.

Atņemot aizgādības tiesības vienam vecākam, tiesa nodod bērnu otra vecāka atsevišķā aizgādībā. Ja aizgādība, ko varētu īstenot otrs vecāks, nepietiekami aizsargā bērnu no apdraudējuma vai aizgādības tiesības tiek atņemtas abiem vecākiem, tiesa uzdod bāriņtiesai nodrošināt bērnam ārpusģimenes aprūpi.

Aizgādības tiesības vecākam tiek pārtrauktas, ja bāriņtiesa atzīst, ka:

1) ir faktiski šķēršļi, kas liedz vecākam iespēju aprūpēt bērnu;
2) bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos vecāka vainas dēļ (vecāku apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ);
3) vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību;
4) vecāks ir devis piekrišanu bērna adopcijai, izņemot gadījumu, kad viņš kā laulātais ir devis piekrišanu tam, ka bērnu adoptē otrs laulātais;
5) konstatēta vecāka vardarbība pret bērnu vai ir pamatotas aizdomas par vecāka vardarbību pret bērnu.  

Šajos gadījumos aprūpi īsteno otrs vecāks, bet, ja arī tam ir šķēršļi, bāriņtiesa gādā par bērna ārpusģimenes aprūpi. Aizgādības tiesības vecākam var tikt pārtrauktas arī gadījumos, kad vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības, nepildot tiesas nolēmumu lietā, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, ja tas nodara būtisku kaitējumu bērnam un ja nepastāv otram vecākam šķēršļi īstenot bērna aprūpi. Pārtrauktās aizgādības tiesības vecākam atjauno, ja bāriņtiesa atzīst, ka vairs nepastāv minētie apstākļi. Ja gada laikā no aizgādības tiesību pārtraukšanas nav iespējams tās atjaunot, bāriņtiesa lemj par prasības celšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai, izņemot gadījumu, kad aizgādības tiesības nevar atjaunot no vecāka neatkarīgu apstākļu dēļ. Visi lietas apstākļi aizgādības tiesību pārtraukšanai un atņemšanai ir jāpierāda.

Attiecībā uz bērna aprūpes tiesību “nodošanu” topošai sievai norādams, ka gadījumā, ja aizgādības tiesības vecākam tiek pārtrauktas vai atņemtas, bērna aprūpi īsteno otrs vecāks, nevis “topošais laulātais”. Bet, ja arī otram vecākam ir šķēršļi, bāriņtiesa gādā par bērna ārpusģimenes aprūpi. Papildu noradāms uz tāda tiesību institūta kā adopcija pastāvēšanu. Atbilstoši LR Civillikumam (162. pants) nepilngadīgu bērnu var adoptēt, ja pirms adopcijas apstiprināšanas tas ir atradies adoptētāja aprūpē un uzraudzībā, ir konstatēta bērna un adoptētāja savstarpējā piemērotība, kā arī ir pamats uzskatīt, ka adopcijas rezultātā starp adoptētāju un adoptējamo izveidosies patiesas bērnu un vecāku attiecības. Adoptētāja aprūpē bērnu var nodot ar bāriņtiesas lēmumu uz laiku līdz sešiem mēnešiem.

LR Civillikums (169. panta pirmā daļa) paredz, ka ir nepieciešams, lai adopcijai dod savu piekrišanu visi tās dalībnieki - adoptētājs, adoptējamais, ja viņš ir sasniedzis divpadsmit gadu vecumu, adoptējamā vecāki, ja viņiem nav atņemtas aizgādības tiesības, aizbildnis. Savukārt LR Civillikuma 169. panta trešā daļa paredz, ka piekrišanu adopcijai tās dalībnieki bāriņtiesai izsaka personīgi vai arī iesniedz to notariāla akta formā, vai ar bāriņtiesā apliecinātu piekrišanu. Tādējādi, lai bērnu varētu adoptēt portāla lasītāja topošā sieva, bērna bioloģiskajai mātei ir jādod piekrišana adopcijai vai nepieciešams tiesas spriedums par aizgādības tiesību atņemšanu mātei.

Komentējot dzīvojamo platību, kurā plānota bērna dzīvesvieta, normatīvajos aktos nav precīzi definēta tās platība. Šis jautājums izvērtējams kopsakarā ar vairākiem apstākļiem. Proti, darbojas vispārīgs princips, ka dzīvesvietai ir jābūt iekārtotai atbilstoši bērna vajadzībām un interesēm, jābūt piemērotai bērnam (piemēram, bērnu gulta, higiēnas piederumi, rotaļlietas utt.). Par to pārliecinās bāriņtiesa, veicot dzīvesvietas apsekošanu un sastādot attiecīgo aktu. Par advokāta izmaksām var informēt katrs praktizējošs advokāts individuāli. Advokātu saraksts ir pieejams šeit.