Iedvesmojošo grāmatu autore Inese Prisjolkova: "Tikai tu pati vari uzņemties atbildību par to, kā jūties"

Pašsajūta

Mēs dzīvojam ar uzmanību ārpus sevis. Esam pārņemti ar to, kas notiek apkārt, nevis ar to, kā jūtamies paši. Lai mainītu un sakārtotu dzīvi, jātrenējas pārnest apziņu uz sevi. Iedarbīgs paņēmiens ir uzrakstīt divdesmit sajūtas, kā tu šobrīd jūties.

Sākumā šķiet, ka vairāk par piecām nav, bet padomājot uzrakstīsi vēl dažas, tad vēl dažas. Un sāksi sevi just. Nākamais solis – pasvītro negatīvās un tālāk nedari neko, kamēr neizmaini šīs sajūtas vai arī attieksmi pret tām. Tikai tu pati vari uzņemties atbildību par to, kā jūties neatkarīgi no tā, kur atrodies.

Kad būsi iemācījusies sevi sajust, atklāsi, ka pašsajūta ir atkarīga no tevis un tu vari to mainīt. Kā vijole vai čells noskaņoties uz labu garastāvokli un pašsajūtu. Uz to, ka tev patīk dzīvot savu dzīvi, kad tā ir priecīga un viegla, un arī tad, kad ir grūti un skumīgi. Tu esi par to atbildīga, māki vadīt un mainīt tā, kā vēlies.

To apguvusi, atklāsi, ka tava pašsajūta ietekmē dienas ritējumu un pat cilvēku attieksmi un izturēšanos. Daudzi neapzinās, ka savu dzīvi radām paši. Ja secini, ka ar savējo neesi līdz galam apmierināta, radi tādu dzīvi, kādu vēlies piedzīvot. Caur savu labo garastāvokli, gaišo, mīļo attieksmi, caur to, ka izbaudi notiekošo. Caur brīnumiem visikdienišķākajās situācijās. Dzīve kļūs interesanta tad, kad tu pati sev beidzot kļūsi interesanta. Un viss mainīsies.

Ģimene, māja, sadzīve

No rīta ir vērts celties pusstundu vai stundu agrāk, lai pabūtu mājās ar ģimeni. Uzreiz domāt par darbu un pienākumiem, kas veicami ārpus mājas, nav īsti labi.

Diena jāsāk, ievērojot četru soļu rituālu. Pamostoties vispirms jāapzinās, ka esi dvēsele (sava augstākā es apzināšanās), pēc tam jāmodina ķermenis (katram ir savi rituāli – sākot ar dušu un beidzot ar rīta rosmi), tad jāvelta laiks savējiem, piemēram, ēdot brokastis, un tikai pēc tam jāsāk domāt par pienākumiem.

Cilvēki rīkojas otrādi. Pamostas un uzreiz ir panikā – jāskrien uz darbu, tūlīt sākas sapulce... Kāda ģimene?! Nekam nav laika, ir tikai milzīgs mutulis. Šādi dzīvojot, tiek pārtērēta enerģija, savukārt, ievērojot četru soļu rīta rituālu, ar enerģiju uzpildāmies un veltām laiku ģimenei. Un, kad ligzdā viss ir kārtībā, var lidot.

Attiecības ar mīļoto

Partnerattiecībām ir jāatvēl laiks. Ja mēs godīgi paskatītos uz savu dzīvi, secinātu, ka attiecībām ar mīļoto, ja vien neesam iemīlēšanās periodā, vienmēr pietrūkst laika.

Zinu, par ko runāju, jo mūsu ģimenē ir tieši tāpat – ir mazs bērns, kopīgi projekti, vecāki, bet laika otram pietrūkst. Jāspēj attapties un izbrīvēt laiku savām attiecībām. Pasēdēt otram azotē, pačubināties, samīļoties, kopā pasapņot un sajust, cik labi ir būt pārī. Ar fiziskajām rūpēm – pagatavot ēdienu vai izgludināt drēbes – tiekam galā daudz labāk, bet intīmās sajūtas, man šķiet, ļoti pietrūkst. Par to vajadzētu aizdomāties  un meklēt risinājumu.

Ja tev šobrīd nav attiecību, atceries – viss notiek pēc tavas ticības. Ir ļoti skaidri jāzina un jātic, ka viņu satiksi. Viss kaut kā nokārtosies, kaut arī tev nav ne jausmas – kā. Jā, tev tagad ir šis periods bez attiecībām vai ir neīstas attiecības, bet tu ej pretī savam īstajam un vienīgajam un būsi ar viņu kopā. Un, ja šī ticība ir, tai ir iespēja materializēties. Šauboties un stāstot citiem, ka nav lemts, var materializēties, tas, ko tu domā un runā.

Pirmais ir ticība un pārliecība, un izturēšanās tā, it kā tev viss jau būtu kārtībā. Pret debesīm un dzīvi vajag izturēties no pārpilnības, nevis no deficīta pozīcijām. Ja lūdz – sūti man mīļoto cilvēku, tas ir deficīts, bet, ja tev ir iekšēja pārliecība, ka viss jau ir nokārtojies, tev tikai fiziski viņš jāsatiek, tā ir pilnīgi cita attieksme, un debesis vienmēr teiks – jā! To ir ļoti svarīgi saprast. Tu vari radīt to, kas ir tevī.

Darbs, kolēģi, darba pienākumi

Pirmām kārtām ir jābeidz šķirot – darbs un personīgā dzīve. Mana personīgā dzīve ir 24 stundas diennaktī, jo vai tad darba stundās tā nenorisinās? Tās nav manas domas, ķermenis?

Uzskaņošanās uz labu pašsajūtu netiek atcelta, ieejot darbā pa durvīm. Jebkuru darbu var darīt ar mīlestību un dziļu izpratni. Tas, ko tu dari, ir nepieciešams tik daudziem cilvēkiem, un acīmredzot, ja esi izvēlējusies šo darbu, tātad tev tajā kaut kas patīk, un tas ir veids, kā tu šobrīd realizējies.

Kad man vēl nebija Pavasara studijas, strādāju pludmales kafejnīcā par viesmīli. Tas bija fantastiski laimīgs laiks! Man katru dienu obligāti bija jāiet uz pludmali un jāskatās uz jūru, jāatrodas kūrorta apstākļos un jābauda, cik skaistas un brīnišķīgas ir Latvijas vasaras.

Pret katru kafejnīcas apmeklētāju izturējos tā, ir kā viņš nāktu ciemos personīgi pie manis. Toreiz vēl tikai sapņoju – kā tas būs, ka es rakstīšu grāmatas... Pēc tam es to sāku darīt tieši tur, pludmalē.

Samaksa nebija liela, tāpēc nevar teikt, ka strādāju naudas dēļ, un līdz ar to komentārs – pastrādātu par manu algu, runātu citādāk – ir lieks. Tikai mainot attieksmi, tu savu dzīvi vari sākt dzīvot brīnišķīgi, vienalga, kur tu strādā.

Ja darbā ir graujoši apstākļi – liela slodze, sliktas attiecības ar kolēģiem, konflikts ar priekšniecību, ir jāmaina darbs. Slodzi var samazināt, bet ar pārējo, kas rada diskomfortu, sadzīvot nevajadzētu.

Apzinos, ka tas nav vienkārši, bet padomā – vai pēc tam būs vienkārši izkāpt no bedres, kurā nonāksi, ja astoņas stundas dienā pavadi grūtumā, saspringumā, stresā un ārprātā.... Frančiem ir teiciens – atkāpties, lai varētu tālāk aizlēkt. Maini darbu – ieskriesies, atkāpsies, uzaudzēsi spēkus un nonāksi īstajā vietā, un varēsi būt laimīga.

Mērķi

Sievietēm atšķirībā no vīriešiem vajadzētu iemācīties virzīties uz mērķi bez saspringuma. Jā, ir daudz pienākumu – darbs, mājas, bērni, vakariņas... Visu gribam paveikt izcili – ar sprinta ātrumu skriet maratonu. Tas ir iemesls, kāpēc sievietes piekūst un kāpēc tik daudzām ir pašapziņas problēmas, arī depresija un veģetatīvā distonija.

Ilgstoši atrasties milzīgā jaudā nav iespējams. Kā situāciju atrisināt? Jāiemācās baudīt procesu – lai ko tu darītu, baudi, un noguruma nebūs. Piekūstam tikai no saspringuma un stresa. Tiklīdz jūti, ka saspringsti, ieelpo, izpūt gaisu un atbrīvo ķermeni.

Tomēr jāsaprot, ka atbildība par to, kādus mērķus dzīvē sasniedzam, katram jāuzņemas pašam, jo neviens cits tos neīstenos. Un, lai virzītos pretī mērķim, kaut kas ir jādara.

Vilšanās, neizdošanās, sarūgtinājumi un grūtumi

Dzīve nav tikai veiksmes sērija, tā gluži tāpat kā daba un laika apstākļi ir ļoti pilnīga. Mēs taču negaidām, lai katru dienu spīdētu saule! Pēc šīs analoģijas jāpaskatās arī uz savu dzīvi. Laime un dziļš, pamatīgs prieks ir arī tad, kad pārvari grūtības un tiec galā ar neveiksmju sēriju, jo tā ir iespēja gūt jaunas atziņas un mācīties.

Kad kaut kas neizdodas un esi spiesta pielāgoties, apgūt un pētīt, kur rodas cēloņi un kur – sekas, veidojas pieredze, un šajā pieredzē mēs augam un bagātināmies. Tā ir dzīve. Sergejs Lazarevs, Karmas diagnostikas autors, ir teicis – ja manā dzīvē ilgstoši nekas nenotiek, es sāku uztraukties. Vai tad visu jau esmu apguvis? Vai man jau ir jāiet uz mājām? Ja kaut kas sāk notikt, saprotu, ka man te vēl ir ko mācīties. Ja skatāmies uz dzīvi ar šādu attieksmi, tā kļūst pilnīgi citāda.