"Nebaidies atslēgties no sociālajiem tīkliem" - Kristīna Bengtsone par koncentrēšanos kā panākumu atslēgu

Koncentrēšanās - dabīga spēja, kas draud izzust

Par to, kā sasniegt mērķus un labākos rezultātus dažādās jomās, sarakstīts tūkstošiem pašpalīdzības grāmatu, taču Kristīna Bengtsone piedāvā citu pieeju.

“Koncentrēšanās koncepts nav jauns trends vai dzīves filozofija. Šī spēja cilvēkam piemitusi vienmēr, un tā ir jākopj. Mūsdienās, kad dzīves temps kļūst aizvien ātrāks un saņemtās informācijas apjoms – lielāks, mūsu uzmanība tiek pārāk daudz novērsta.

Pirmais solis ir sapratne par to, kas ir koncentrēšanās, un spēja apzināties, kad tu to dari un kad nedari. Kad esam koncentrējušies, mūsu uzmanību nenovērš ne apkārtēji traucēkļi, ne satrauktas domas, un tieši tad mēs esam vistuvāk savam maksimālajam potenciālam.”

Kristīna apzinās, ka daudzu cilvēku dzīves izvēles joprojām nosaka vajadzība pēc ēdiena un pajumtes, taču Eiropā aizvien lielāka daļa sabiedrības veido vidusslāni, kas nonāk Maslova piramīdas augstākajos līmeņos, jūtot nepieciešamību izzināt sevi un dot apkārtējiem.

“Tas nozīmē, ka koncentrēšanās nav automātiska, mēs paši izlemjam, uz ko koncentrēties. Ir vieglāk fokusēties, jūtot spiedienu, stresu vai bailes. Piemēram, avārijā vai negadījumā cilvēki bieži vien ar skaidru prātu spēj izdarīt visu nepieciešamo. Taču tā nav mūsu ikdiena.”

No šautuves līdz pierādītam konceptam

Sportistes karjeru Kristīna sāka salīdzinoši vēlu – divdesmit trīs gadu vecumā. Jūtot sevī nerimstošu enerģiju un vēlmi realizēties, viņa nolēma kļūt par labāko kādā jomā un bez pārlieku lielas analizēšanas izvēlējās šaušanu. “Trenējos kā traka, jo vēlējos būt labākā. Pēc vairākiem sūriem gadiem, kuros neguvu panākumus, sāku domāt – varbūt jēga slēpjas nevis citu pārspēšanā, bet gan sevis? Kad nonācu pie šīs atziņas, mani rezultāti strauji uzlabojās.”

Turpinot piedalīties sacensībās, Kristīna sāka pētīt fokusēšanās fenomenu – kas atšķir zaudētāju no uzvarētāja? Un cik liela nozīme ir spējai koncentrēties? Pārnākot mājās pēc šaušanas treniņiem, viņa rakstīja dienasgrāmatu. Sākumā tās bija atzīmes par izmantoto munīciju un pozīcijām, taču drīz sāka parādīties arvien vairāk ierakstu par emocijām, izjūtām, šaubām un traucēkļiem. “Tā es atklāju sakarības, kas kļuva par pamatu manam konceptam. Esmu zaudējusi daudz biežāk nekā uzvarējusi, taču šī pieredze ļāva kļūt par koncentrēšanās eksperti. Beidzot sportistes karjeru un atgriežoties “normālajā” dzīvē, sapratu, ka šis koncepts var būt svarīgs un noderīgs arī citiem cilvēkiem.”

No pirmajām nojausmām līdz koncepta izstrādei pagāja 15 gadu, kuru laikā Kristīna paguva iegūt pasaules čempiones titulu šaušanā, piedalīties olimpiskajās spēlēs, kļūt par Zviedrijas armijas virsnieci, kā arī uzrakstīt diplomdarbu un vēlāk izdot grāmatu par fokusēšanās konceptu.

Digitālās vides ēnas puse

Lai gan digitālā vide mums ir pavērusi milzum daudz jaunu iespēju, tai piemīt viens nelabvēlīgs blakusefekts. “Digitālie mediji un socālie tīkli saskalda mūsu uzmanību vairākus simtus reižu dienā – pētījumi rāda, ka vidēji mūsdienu cilvēks zaudē spēju noturēt uzmanību ik pēc 11 minūtēm un ir nepieciešams līdz pat 25 minūtēm, lai to atgūtu. Tas ir fakts, kam jāpievērš uzmanība un attiecīgi jāreaģē.” uzsver Kristīna.

“Cilvēka smadzeņu attīstība izskatās tāpat kā pirms 15 000 gadu. Jā, jaunā paaudze labāk un vieglāk adaptējas tehnoloģiju atjauninājumiem, taču tas nenozīmē, ka smadzenēs notiek būtiskas izmaiņas.” Pārāk liels informācijas daudzums ietekmē ikviena cilvēka spēju koncetrēties. Vai tas ir labi vai slikti?

“Pētījumi rāda, ka pārāk liela digitālo mediju lietošana – kad saņemam visu informāciju uz paplātes, un tā ir pieejama viena klikšķa attālumā datorā – apstādina noteiktu smadzeņu funkciju attīstību. Cilvēki pārstāj domāt ar savu galvu un kļūst ļoti viegli ietekmējami – digitālie mediji un influenceri sāk vadīt viņu dzīvi. Parādās atkarība no tūlītējas reakcijas un aizvien lielākas grūtības izturēt garlaicību. Tiklīdz nejūtam tuvinieku uzmanību, atliek publicēt selfiju, lai saņemtu devu apkārtējo reakcijas.”

Lai uzlabotu koncentrēšanās spēju un atgūtu kontroli pār savu dzīvi, Kristīna iesaka distancēties no nerimstošās ziņu plūsmas sociālajos tīklos un paņemt “digitālo detoksu”.

“Sociālajos tīklos pastāvīgi redzam, ko dara citi cilvēki, un tas bieži vien vairāk ietekmē mūsu mērķus nekā tas, ko patiesībā vēlamies. Dažreiz ir vienkārši jāatbrīvojas no domām par to, ko vēlamies sasniegt, kādi vēlamies būt un kur nokļūt, lai atrastu savu īsto būtību un saprastu, ko es vēlos, nevis pieņemt par savu to, ko ir sasnieguši citi. Digitālais detokss ir tiešām vērtīgs. Nebaidies, tevi neaizmirsīs tikai tāpēc, ka kādu laiku nepavadīsi onlainā.”

Kad vizualizācija traucē koncentrēties

Mūsdienās vizualizācijai tiek piešķirta liela nozīme, taču Kristīnas uzskats par to nav viennozīmīgs. “Vizualizācija lieliski noder stresa situācijās, kad nepieciešams koncentrēties īstermiņā, piemēram, pateikt runu kāzās vai sasniegt labāko rezultātu sporta sacensībās.”

Tomēr, skatoties plašākā mērogā, vizualizācija var traucēt sasniegt lielus mērķus. “Uzskatu, ka mūsdienās cilvēki pārāk daudz koncentrējas uz to, ko vēlas sasniegt, kas vēlas kļūt un kas vēl ir jāizdara. Mēs zaudējam fokusu, jo pastāvīgi skatāmies nākotnē, nevis esam apmierināti un laimīgi ar to, kādi esam.

Lielākā perspektīvā, kad dzīve jāvirza pareizajā virzienā, jāpilda garlaicīgs darbs ilgākā periodā vai jāievēro kāds paradums, vizualizācija var traucēt koncentrēties, jo cilvēks nepievērš uzmanību savai šā brīža kapacitātei.”

Nevērtē bērnu rezultātus, bet procesu

Savā TED Talks runā Kristīna pieļauj iespēju, ka jaunā paaudze zaudēs spēju koncentrētie ilgtermiņā. Lai tā nenotiktu, viņa dalās ar padomiem ne tikai kā pētniece, bet arī kā māte.

“Manam piecgadīgajam dēlam ir autisms, tāpēc viņam sagādā grūtības dažas lietas, taču esmu pamanījusi, ka viņš ir ļoti fokusēts. Viņš ir viens no nedaudzajiem bērniem, kurš spēj saglabāt interesi pret rotaļlietu ilgā laikposmā, un šķiet, ka viņš automātiski spēj ignorēt traucēkļus (pat labāk nekā es!). Esmu priecīga, ka viņam ir izteikta spēja fokusēties, un cenšos to atbalstīt.”

Izrādās, koncentrēšanās ir cieši saistīta ar empātiju – spēju saprast un just līdzi cilvēkiem. “Empātija attīstās salīdzinoši vēlu, un tā ir cieši saistīta ar spēju pievērst uzmanību. Skatoties otram cilvēkam acīs, automātiski koncentrējam uzmanību uz viņu, mazāk domājot par sevi.

Smadzenes vienlaikus var koncentrēties tikai uz kaut ko vienu, tāpēc cilvēks nevar vienlaikus just aizkaitinājumu un līdzcietību pret kādu. Lai bērnos attīstītu šo spēju, vecākiem pašiem jākoncentrējas – vairāk jāskatās bērnam acīs. Diemžēl mūsdienās mēs bieži vien komunicējam ar bērniem, skatoties telefonā vai datora ekrānā.”

Otrs svarīgs punkts – nevērtēt rezultātu. “Ļoti bieži izsakām bērniem atzinību par labi padarītu darbu, bet aizmirstam paslavēt par ieguldīto centību un pacietību, nevērtējot rezultātu. Tā vietā, lai teiktu – tu tik labi uzzīmēji ziloni, tas ir skaists!, ir svarīgi pateikt – esmu patīkami pārsteigta, cik daudz laika tu veltīji šim zīmējumam un kādas krāsas izmantoji!

Mazāk perfekcionisma

“Sievietes ir iesaistītas pārāk daudzās jomās, un visās vēlas būt labākās. Ir ļoti grūti vienādā līmenī fokusēties uz darbu un maziem bērniem mājās. Es vēlētos, kaut tas būtu vienkāršāk un dabiskāk,” atklāj Kristīna, pirmo reizi publiski daloties ar vienu no smagākajiem posmiem savā dzīvē. Divas nedēļas pirms dēla Kristofera piedzimšanas viņas bērna tēvs iekļuva nelaimes gadījumā un salauza muguru.

Kristīnas ģimenes dzīve sākās ar rūpēm par zīdaini un slimnīcā guļošu, smagi savainotu vīrieti. Viņa tika galā ne tikai ar grūto ikdienu, bet arī paguva šajā laikā sarakstīt grāmatu. “Tobrīd manī ieslēdzās automātiskā spēja fokusēties, un esmu pārliecināta, ka tā notiktu ar ikvienu māti.

Kur es atradu laiku? Atbilde ir vienkārša – es daudz ko nedarīju. Nerūpējos par perfektu kārtību mājās, paņēmu digitālo detoksu un neatbildēju pat uz e-pastiem, neuztraucos par to, kā izskatos, dodoties uz pilsētu iepirkties.

Tā vietā, lai raizētos par ārišķībām, parādīju savu harismu – es esmu spēcīga, varu tikt galā ar ļoti grūtām situācijām un lepojos ar to! Šī pieredze man ļāva saprast, ka cilvēkam mazāk jāveic nebūtiski pienākumi un jāatsakās no nevajadzīgā, lai iegūtu vairāk laika un brīvības.”

Sievietes un vīrieši

Sapratne par sievietes būtību un atšķirībām starp abiem dzimumiem Kristīnai nāca, darbojoties militārajā pasaulē.

“Atceros gadījumu, kad bijām izdzīvošanas apmācībās ziemeļu mežos. Vīriešu grupā biju vienīgā sieviete un tobrīd jutos ļoti svarīga, jo tikai es sekoju līdzi, lai biedri paēd, padzeras un atpūšas. Šķita, ka vīrieši tik ļoti koncentrējas uz izvirzītajiem mērķiem, ka nepievērš uzmanību pat savām vajadzībām. Tobrīd sapratu, cik liela nozīme ir sievietei armijā. Domāju, ka sievietes piedzimst ar šo instinktu.”

Konsultējot sievietes fokusēšanās jautājumā, Kristīna atklājusi, ka viņas daudz vairāk nekā vīrieši uztraucas par savu izskatu, kompetenci, kā arī apkārtējo viedokli par sevi.

“Uzstājoties ar runām, bieži esmu novērojusi, ka sievietes, pirms uzdot jautājumu, pieraksta to uz lapiņas, tad kautrīgi paceļ roku, it kā nebūtu drošas par savu jautājumu (lai gan bieži vien tie ir ļoti saturīgi). Savukārt vīrietis var pēkšņi no vietas pajautāt, kādu munīciju es lietoju, lai gan esmu to jau stāstījusi. Viņa mērķis – uzzināt atbildi uz jautājumu ir svarīgāks nekā apkārtējo domas.

Līdzīgi ir, rakstot CV. Ja sieviete ir četrus gadus mācījusies vācu valodu, viņa visdrīzāk atzīmēs savu prasmi, kā “pamata”, kamēr vīrietis ierakstīs “brīvi pārvaldu”,” smejas Kristīna. “Sievietēm jāapzinās, ka bieži vien pārāk daudz uztraucamies par to, ko padomās apkārtējie. Es nesaku, ka mums ir jāpārstāj uztraukties, jo nedomāju, ka tas ir iespējams; mēs vienkārši tādas esam. Uztraukums nozīmē, ka mūsu domas aizplūst uz nākotni un ir svarīgi to piefiksēt.”

Trenējies kļūdīties

Nebūt pietiekami labai vai baidīties kļūdīties ir vienas no izplatītākajām bailēm. Kristīna uzskata, ka labākais veids, kā no tām atbrīvoties, ir trenēties kļūdīties.

“Ja tu nebaidies kļūdīties vai izdarīt kaut ko nepareizi, nokļūstot svarīgā situācijā, tu neizjutīsi pārlieku nervozitāti un satraucošas domas. Kļūdīšanās jāpraktizē jau kopš bērnības, lai saprastu, ka, izdarot kaut ko nepareizi, mēs joprojām esam mīlēti, pamanīti un svarīgi. Ja cilvēks saņem uzmanību tikai mirkļos, kad izdara kaut ko labi un pareizi, viņš vēlēsies tā darīt vienmēr, bet tas nav iespējams. Gan mums, gan bērniem ir jāiemācās dzīvot kļūdu zonā, pacelties tām pāri un pat izjust nedaudz prieka šajās situācijās.”

Smadzenes neredz atšķirību, kādā situācijā viņām jādarbojas – vai tā ir šautuve vai skatuve ar mikrofonu. Lai trenētu spēju fokusēties stresa situācijās, jārada emocionāli līdzīgi apstākļi.

Jāsaņem drosme darīt to, ko tu īsti labi nemāki, un tad jāsaprot, ka dzīve turpinās un tu cilvēkiem joprojām patīc. Kristīna iesaka apzināti pakļaut sevi situācijām, kurās nejūties komfortabli.

Kā koncentrēties darbā

Ikdienas darba vidē tu esi tik laba, cik esi. Ir maldīgs priekšstats, ka, esot stresa situācijā, cilvēks pēkšņi var kļūt nedaudz labāks un izspiest no sevis kaut ko vairāk. Kristīna uzskata, ka tieši šis mīts bieži vien traucē fokusēties uz to, kas mēs esam un ko īstenībā varam.

“Vienkāršs piemērs – notiek biznesa tikšanās. Tev ir jāpanāk izdevīgs darījums, un visas domas ir tikai par to, ko teikt un kā to panākt. Tavs prāts ir nākotnē – savos mērķos. Un, ja nu arī otram cilvēkam ir tāpat? Viens otram pretī sēž divi egoistiski cilvēki, un viņu prāti nesatiekas.”

Šādā situācijā Kristīna iesaka ieskatīties otram acīs un veltīt dažas sekundes, lai padomātu, kas ir šis cilvēks, ar kuru tiecies, un kā viņš jūtas. “Šajā brīdī tu attālinies no savām nervozajām domām, mentāli satiec otru cilvēku, un ieslēdzas koncentrēšanās. Empātija pret otru cilvēku ļoti palīdz samazināt savu satraukumu.”

Arī multitasking jeb vairāku darbu darīšana paralēli nav efektīva, izņemot gadījumus, kad mājās pieskati bērnu, paralēli gatavo vakariņas un runā pa telefonu. “Vecāki spēja savienot vairākus pienākumus vēl pirms digitālā laikmeta, taču, lai kvalitatīvi veiktu darba uzdevumus, ir nepieciešams koncentrēties uz kaut ko vienu.”

Bet ja nu dzīve ir gara?

“Mums iesakņojies priekšstats, ka dzīve ir īsa. Bet ja nu dzīve ir gara? Ja nu tā nav tik īsa, kā mums liekas? Vai tad būtu pieņemami veltīt kādai nodarbei nedaudz vairāk laika un tad pāriet pie nākamās?” prāto Kristīna. “Protams, dzīvē gadās visādi – slimības, negadījumi, taču es vēlētos mainīt cilvēku priekšstatu par laika ritējumu.”

Šobrīd dzīvojam neizsmeļamu iespēju pasaulē un, pateicoties dabīgai zinātkārei, vēlamies izmēģināt visu. Taču Kristīna iesaka labāk veltīt enerģiju dažām lietām un darīt tās ļoti labi, saņemot patiesu prieku un gandarījumu. “Savā būtībā cilvēki ir būtnes, kas spēj noturēt uzmanību. Vienīgais, kas mums ir jāiemācās, – pateikt nē un paņemt pauzi. Spēja koncentrēties ļauj mums ieraudzīt vairāk. Tāpat kā tumsa ir gaismas neesamība, arī fokusēšanās ir traucēkļu neesamība.”

5 praktiski padomi

Koncentrēties ir viegli, bet censties noturēt uzmanību – grūti.

• Izveido sarakstu ar darbiem, kurus šodien NEDARĪSI. Līdzās darāmo darbu sarakstam Kristīna uzraksta vēl vienu ar darbiem, kurus nedarīs, piemēram, nemazgās traukus vai veļu vai neatbildēs uz e-pastiem (izņemot svarīgākos).
   
• Ievies kvalitatīvus atpūtas brīžus ikdienā. Mēs ļoti bieži mēdzam atlikt atpūtu uz atvaļinājuma laiku, taču nav normāli relaksēties tikai pāris nedēļas gadā. Sakārto savu ikdienu tā, lai atvaļinājumā dotos tāpēc, ka vēlies aizbraukt jaukā ceļojumā, nevis lai izbēgtu no nervu sabrukuma.
   
• Darba vidē biežāk lieto vārdu “koncentrēšanās”. Kristīna novērojusi, ka cilvēki izjūt cieņu pret vārdu “koncentrēšanās”. Ja jūti, ka nespēj uzņemties papildu uzdevumus, paskaidro, ka tev ir nepieciešams koncentrēties, lai kvalitatīvi veiktu savus šā brīža pienākumus.
   
• Lai iegūtu īstermiņa fokusu stresa situācijās, pāris sekundes skaties uz vienu vienkāršu objektu, piemēram, uz zīmuli uz galda. Tā kā mūsu smadzenes var koncentrēties tikai uz vienu lietu vai domu, šis vienkāršais triks palīdzēs atbrīvot galvu no raizēm par pagātni un nākotni, pievēršoties esošajam mirklim.
   
• Izmanto pēdējā brīža ceļojumu piedāvājumus. Atvaļinājuma plānošana aizņem ļoti daudz laika un enerģijas, novirzot uzmanību no darba jautājumiem, tāpēc Kristīna dod priekšroku pēdējā brīža piedāvājumiem – piecas minūtes, un tu jau esi ārā no mājas!

DOSJĒ
Kristīna Bengtsone (Christina Bengtsson)

* Lektore, autore, Zviedrijas bruņoto spēku militārpersona un pasaules čempione šaušanā.
* Dzimusi 1974. gadā Zviedrijā.
* 2005. gadā kļuva par pasaules čempioni šaušanā.
* 2015. gadā izdevusi grāmatu The Art of Focus: 10.9 (Māksla koncentrēties: 10.9).
* Piedalījusies TED talks, skaidrojot koncentrēšanās nozīmi mērķu sasniegšanā.