Bērna gulētiešanas rituāls. Vai un kādu to veidot?
Mazulim laika režīms nav pats svarīgākais, jāiegaumē, ka viņa gulēšanas ritms mainās. Daudz būtiskāk par pulksteņa laiku ir laikus pamanīt, ka bērns ir noguris un vēlas doties pie miera.
Bērni
2016. gada 21. aprīlis, 22:12

Bērna gulētiešanas rituāls. Vai un kādu to veidot?

Jauns.lv

“Gulētiešanas rituāla veidošana bērnam sniedz drošības un paredzamības izjūtu. Rituāli var būt visdažādākie – dziesma, šūpināšana, glāstīšana, kā arī krūts zīšana. Gulētiešana katram mazulim ir atšķirīgs process – viens var iemigt ļoti ātri, citam nepieciešama pusstunda un vairāk,” stāsta “Gudro Sievu skolas” nodarbības “Raudāšana un veselīgs miegs mazulim no dzimšanas līdz pusotra gada vecumam” vadītāja Sandra Lase.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Trīs svarīgi punkti, kas jāņem vērā, liekot mazuli gulēt:

* Aizmiegot bērnam nepieciešama pieaugušā klātbūtne. Mazuļa pirmie 6 mēneši ir pilnīgas atkarības no pieaugušajiem periods, tāpēc nav ieteicams bērnu šajā vecumā atstāt patstāvīgi iemigt – viņš tam vēl nav emocionāli gatavs. Atdalīšanās no mammas notiek līdz 3 gadu vecumam, un šajā laikā bērns iemācās patstāvīgi gulēt savā gultā.

* Zīdīšana VAR būt kā aizmigšanas rituāls. Līdz bērna aptuveni pusotra gada vecumam nav jābaidās, ja viņš aizmieg pie mammas krūts – tas ir sava veida rituāls, kas pasauli padara paredzamu. Zīdīšanas process mazulim rada drošības un tuvības izjūtu. Dienās, kad atvasi liek gulēt, piemēram, tētis, viņam ir iespēja veidot savu rituālu – dziedāt šūpuļdziesmu, šūpināt u.tml. Mazulis lieliski apzinās, ka mammas nav blakus un ēšana pie krūts nav iespējama. Būtiski, bērnu midzinot, saprast – ja gulētlicējs būs tramīgs, mazais to jutīs.  

* Gulētiešana ir jāplāno. Liekot mazuli gulēt, būtiski ir nesteigties – centies, lai viss norit harmoniski un nesaraustīti. Ja vēlies pirms tam bērnu ielikt vannā, pārģērbt, pabarot un iemidzināt, to noteikti nebūs iespējams izdarīt 20 minūtēs – procesam būs nepieciešama vismaz stunda pusotra.

Kā un kad likt gulēt?

Ja mazuli liek gulēt, piemēram, mamma, sākumā ir būtiski, lai pamostoties viņu sagaida tas pats cilvēks, nevis kāds cits. Citādi gulētiešana var asociēties ar mammas “pazušanu”, un vēlāk bērns var nevēlēties doties gulēt, jo tas rada trauksmes izjūtu.

Mazulim laika režīms nav pats svarīgākais, jāiegaumē, ka viņa gulēšanas ritms mainās. Daudz būtiskāk par pulksteņa laiku ir laikus pamanīt, ka bērns ir noguris un vēlas doties pie miera. Tiklīdz ir redzami noguruma signāli – sejas izteiksme, balss tonis –, tad momentā, bez atrunas “pēc 10 minūtēm”, mazulis ir jāliek gultā. Ja to palaiž garām, visticamāk, paies kāda stunda līdz nākamajam šādam mirklim, un tad bērns būs noguris un neapmierināts.

Bērna miega fizioloģiskās īpatnības – zīdainis nevar nogulēt visu nakti

Cilvēka miegs ir sadalīts ciklos, zīdainim viena cikla garums ir 30 minūtes (80% no tā ir seklais miegs, 20% – dziļais). Pieaugušajiem šī attiecība ir pretēja. Visu nakti bērns fizioloģiski nespēj nogulēt, jo aug, briest un attīstās viņa nervu sistēma. Zīdaiņi slikti atšķir realitāti no sapņu pasaules. Sapņojot viņš var izskatīties gan priecīgs, gan bēdīgs – tas atkarīgs, ko mazais sapņo. Līdz 3 gadiem sapņi saistīti ar dzemdībām un dzīvi mammas vēderā. Ja sapņi nav patīkami, bērnam var būt bail iet gulēt un viņš “turēsies” līdz pēdējam, lai neiemigtu, kaut arī ir noguris, vai arī modīsies naktī raudot. Ja šādas situācijas ir biežas, var palīdzēt dažādas terapijas metodes.

“Jāatceras – katrs bērns ir individualitāte ar savu temperamentu, un to vecākiem jācenšas respektēt,” rekomendē “Gudro Sievu skolas” nodarbības “Raudāšana un veselīgs miegs mazulim no dzimšanas līdz pusotra gada vecumam” vadītāja Sandra Lase.


Karlīna Timofejeva / Foto: Shutterstock