Bārbra Streisande: kultūras ikona, kas satricināja Holivudas skaistuma standartus

Bez elkiem un pretimnākšanas

Lai uzskaitītu Bārbras Streisandes sasniegumus, ar vienu rakstu nepietiks. Ne velti žurnāls Vanity Fair viņu nodēvējis par “visveiksmīgāko, talantīgāko savas paaudzes mākslinieci”, un viņas balss, kā teica 20. gadsimta izcilais kanādiešu pianists Glens Gūlds, ir “viens no šā laikmeta dabas brīnumiem”.

Streisande ir sasniegusi vienu izklaides jomas virsotni pēc otras: no populāras dziedātājas par pirmā lieluma Brodvejas zvaigzni mūziklā "Smieklīgais skuķis", tad par aktrisi, kas godalgota ar Oskaru, un galu galā par kino režisori, kura pirmā un līdz šim vienīgā sieviete saņēmusi prestižo Golden Globe balvu.

Ceļā uz šiem panākumiem Bārbrai Streisandei vajadzēja pārvarēt milzīgus šķēršļus, lai tiktu pieņemts viņas ārējais izskats, talants un arī ebreju izcelsme.

Ebrejiete neebreju sabiedrībā, pašpasludināta neglītā meitene glamūra pasaulē, traka meiča vispārpieņemto paražu vidē – Streisandes citādība ieņēma galveno vietu viņas triumfā. Atgrūsta, aizvainota un pat izsmieta par savu neglītumu un ebrejiskumu, viņa to spoži pārvērta autsaiderisma metaforā, kas galu galā viņu padarīja gluži kā atriebēju visu to vārdā, kuri izjutuši atstumtību un bezspēcīgumu.

Streisande reiz paziņoja, ka viņai kā bērnam nekad nav bijis kāda elka, un tas nemaz nepārsteidz – ņemot vērā, cik neparasta bijusi viņas karjera, grūti iedomāties, kurš gan viņai būtu varējis kalpot par iedvesmas avotu. Kā viņa pati izteikusies kādā intervijā: “Manuprāt, ja ir oriģināla dzīves uztvere vai kaut kas tevī pašā oriģināls, nav vajadzības pētīt cilvēkus, kas bijuši pirms tevis. Nav vajadzīgs kādu atdarināt. Vajag tikai instinktīvu sajūtu iekšienē, instinktu, kas pateiks, kā tev jārīkojas, un citādāk nevari to darīt.”

Streisandes biogrāfi atzīmē, ka arī pirms viņas kino un izklaides jomā bijušas sievietes ar stipru gribasspēku, piemēram, aktrises Ketrīna Hepberna un Džoanna Krauforde, bet Streisande ir unikāla ar savu spēju patikt dažādām iedzīvotāju grupām Amerikā. Turklāt viņa parādījās kino, kad sieviešu lomas lielākoties nebija tik elastīgas, kādas kļuva uz gadsimta beigām, vēl vairāk – viņa nekad nav atbildusi amerikāņu vispārpieņemtajiem standartiem par skaistuli vai tēlošanas manieri. Viņas biogrāfs Viljams Manns uzskata: “Bārbrai nācās noticēt, ka viņa ir īpaša, jo neviens cits tā nedomāja.”

Jūs nepareizi izrunājat manu vārdu!

“Es ienācu Holivudā bez uzlabota deguna, bez koriģētiem zobiem un mainīta vārda. Tas mani ļoti iepriecina,” kādā intervijā atzinusi Streisande. Šos savus trūkumus viņa iemanījās arī saglabāt, un nekādi Holivudas standarti nespēja salauzt viņas spītīgo pārliecību par pašas vērtību – ja reiz ar tādu mantojumu viņa ir nākusi pasaulē. Tiesa, viņa nāca soli pretim ar nelielām korekcijām.

Pirmās izmaiņas – vārds. Streisande atzina, ka ienīdusi savu vārdu, taču atteikusies arī to mainīt. “Man bija 18 gadi, un es gribēju būt unikāla, bet es negribēju mainīt savu vārdu, jo tas ir pārāk falši. Cilvēki teica: tu varētu saukties Džonija Sendsa vai tamlīdzīgi (mans otrais vārds ir Džoanna). Un es teicu: “Nē, skatieties, ja es izmetu šo burtu “a”, tā joprojām ir “Barbara”, bet tas ir unikāli,” viņa atcerējās CBS intervijā 2009. gadā.

Līdz pat šim brīdim Bārbrai Streisandei ir ļoti principiāla attieksme pret viņas vārda izrunu. Nacionālā sabiedriskā radio (NPR) intervijā pagājušā gada augustā viņa stāstīja, ka piezvanījusi Apple ģenerāldirektoram ar sūdzību: kompānijas iPhone viedtālruņu lietotne – digitālais asistents Siri – nepareizi izrunā viņas vārdu, pārāk uzsverot otro “s”, tā ka tas izklausās pēc “z”: Streizande. “Streisande ar mīkstu “s”, līdzīgi kā smiltis pludmalē. Es to esmu teikusi visu savas karjeras laiku,” viņa uzsvēra.

Bārbras deguna forma ir vēl viena viņas unikālā pazīme, ko jau 18 gadu vecumā viņa atteicās mainīt. Galvenais iemesls – viņa baidījās, ka plastiskā operācija varētu ietekmēt balss saites. Visu mūžu viņa saglabāja savu izteikto profilu ar prāvo degunu, kas kļuva par savdabīgu viņas zīmolu. Pirms pāris gadiem plastikas ķirurgi analizēja dažādu slavenību veiktos uzlabojumus un secināja, ka Streisande nesen varētu būt veikusi tikai vieglu formas uzlabojumu ar injekcijām, bez invazīvas iejaukšanās, jo deguna kumpums un degungals vairs nav tik izteikti.

Perfekcioniste?

“Es biju jau personība, pirms kļuvu par personu. Esmu vienkārša, sarežģīta, dāsna, savtīga, nepievilcīga, skaista, slinka un mērķtiecīga,” šis Bārbras Streisandes pašraksturojums jau kļuvis par viņas citātu klasiku.

Nenoliedzami, Bārbra ir apdāvināta ar dziedātājas un aktrises talantu, ko vēl pabalsta nesatricināma pašpārliecinātība, tomēr ir situācijas, kurās Streisande vienmēr izjutusi nedrošību. Runa nav tikai par lampu drudzi, kas viņu vienmēr pārņem pirms iziešanas uz skatuves, jo reiz jaunībā viņa piedzīvoja, ka aizmirst tekstu publikas priekšā. Tas vairāk attiecas uz mākslinieces nepieciešamību saņemt atzinību un uzslavas – viņa pati atzinusies, ka viņai to vajag nepārtraukti.

Amerikāņu teātra mākslas profesore Steisija Volfa atzīmējusi šādu īpašību: “Par Streisandi runā kā par egomaniakālu, pārmēru kontrolējošu perfekcionisti uzņemšanas laukumā (sevišķi, kad viņa ir režisore) un kā par vāras, noraizējušās meitenes tipu, kura lūdzas visiem izteikt viedokli un joprojām ilgojas pēc vispārpieņemtā skaistuma ideāla un tēva atzinības, kurš nomira, kad viņa bija pavisam mazs bērns.”

Pilnīgs slavenās zvaigznes portrets nav iedomājams bez šīs acīm redzamās pretrunas, bez šiem diviem Streisandes galējiem poliem – bezbailīgas individuālistes, kas ir pietiekami drosmīga, lai pretotos sava tēla nolīdzināšanai modes vārdā, un nervozas skatuves mākslinieces, kam ir tieksme padoties nemiera un raižu stresam.

Streisande pati par to runā atklāti: “Mani ir saukuši dažādos vārdos, piemēram, par perfekcionisti, smagu gadījumu un apsēsto. Manuprāt, tas prasa apsēstību, detaļu meklēšanu jebkuram māksliniekam, lai iznāktu labi.” Patiesībā viņa savu perfekcionismu uzskata par plusu. Intervijā CBS viņa skaidroja: “Tas vienmēr ir pluss, ja runa ir par vīrieti, ja pamanāt. Kad tā ir sieviete, to uztver līdzīgi kā skabargu pakaļā – atvainojiet! –, bet viņa ir pārāk izvēlīga vai tamlīdzīgi. Es tiecos pēc izcilības, bet nedomāju, ka esmu perfekcioniste, man visu laiku nākas ielaisties kompromisos.”

Pateicoties šai savai īpašībai, Streisande arī kļuva par režisori. “Kad esi tikai aktrise, cilvēki domā, ka tu pārkāp savas robežas, piedāvājot ierosinājumus filmas labā. Kad esi režisore, no tevis gaida atbildes. Gaida, ka pateiksi cilvēkiem, ko darīt.”

Uzņemot filmu Jentls, Streisandei acīmredzot bija visas atbildes rokā. Ne velti viņa saņēma Golden Globe par režisores darbu (1983) – līdz šim vienīgā sieviete režisore, un ne velti Stīvens Spīlbergs, kurš bijis nominēts 11 reizes un saņēmis divas šīs balvas, pēc Jentla noskatīšanās Bārbrai teica: “Vēlētos tev pateikt, kā uzlabot tavu filmu, bet nevaru. Tā ir labākā filma, ko esmu redzējis, pēc Pilsoņa Keina.”

Kas ir darbs, un kas nav

Pēdējos gados Streisande parādās publikā aizvien retāk, tā iemantojot mazliet noslēpumainu tēlu. Viņa pati to skaidro pavisam citādi. “Vienkārši es labprātāk palieku mājās. Ieritinos ar labu grāmatu, skatos kādu filmu. Iziet sabiedrībā ir grūti. Tas ir, tevi fotografē, un – vienmēr izvēlas tās sliktākās bildes!” viņa smejas. “Tā ir sava veida uzstāšanās. Šovs. Man tas nesagādā prieku, patiešām.” Streisande vienmēr uzsvērusi, ka zvaigznes stāvoklis viņu neiepriecina, viņu aizrauj tieši radošais process.

Kopš 1998. gada Streisande ir laimīgi precējusies ar aktieri Džeimsu Brolinu (76). Abi iepazinās, kad viņiem jau bija pāri par 50 gadiem, aiz muguras bija iepriekšējās laulības un mīlestības, bērni pieauguši. “Mani patiešām priecē, ka esmu precējusies,” sešdesmit astoņus gadus vecā Bārbra stāstīja CBS 2009. gadā. “Es to domāju tā, ka ir kompanjons un cilvēks, kurš var būt kluss un nodarboties ar savām lietām, atstājot mani vienatnē ilgu laiku, un tomēr būt blakus.”

Streisandes vienīgais dēls Džeisons Gūlds (1966) ir aktieris, scenārists un režisors. Divdesmit viena gada vecumā viņš vecākiem paziņoja, ka ir homoseksuāls. Viņa māte vienmēr dēlu atbalstījusi, un viņi sadarbojušies vairākos projektos. “Nekad negribētu, lai mans dēls būtu kāds cits, nevis tāds, kāds viņš ir,” viņa sacīja intervijā The Advocate 1999. gadā. “Viņš ir spilgts, laipns, jūtīgs, uzmanīgs, ļoti apzinīgs un labs cilvēks. Viņš ir ļoti apdāvināts aktieris un filmu veidotājs. Ko vēl vecāki varētu gribēt no sava bērna? Esmu patiešām svētīta. Man ir brīnišķīgs dēls. Mana vienīgā vēlme, lai mans dēls Džeisons turpinātu izbaudīt dzīvi, kas bagātas ar mīlestību, laimi, prieku un piepildījumu gan radošajā, gan personīgajā ziņā.”

Gejus Streisande aktīvi aizstāvējusi savā sabiedriski politiskajā darbībā, kas viņai ir svarīga līdz pat šim brīdim. Janvārī, pirms ASV prezidenta Trampa inaugurācijas Streisande teica runu Amerikas vēsturē lielākajā protesta akcijā – Sieviešu maršā.
“Mans ļaunākais murgs: es braucu mājās, un man kļūst slikti, un es dodos uz slimnīcu. Saku: “Palīdziet man, lūdzu.” Un cilvēki saka: “Ei, jūs izskatāties kā... ” Un es mirstu, kamēr viņi brīnās, vai es tiešām esmu Bārbra Streisande,” atklāj zvaigzne, kura negrib būt zvaigzne, bet tikai – unikāla.

Bārbra Streisande (1942): karjera un personīgā dzīve

* Amerikāņu dziedātāja, komponiste, aktrise un filmu veidotāja. Viņa ir to dažu mākslinieku vidū, kam piešķirtas visas galvenās balvas: Emmy (5 balvas), Grammy (10), Oscar (2), Tony, Peabody (4), Golden Globe (9) un citas.

* Kopš 1963. gada iznākuši 34 mūzikas albumi, no kuriem 11 bijuši pirmajā vietā. Sieviešu konkurencē Streisande šajā jomā ir rekordiste. Viena no vislabāk pārdotajām mūziķēm pasaulē – pārdoti vairāk nekā 145 miljoni ierakstu.

* Dzimusi Bruklinā ebreju ģimenē. Mātei Idai bija spēcīgs soprāns un nerealizējusies dziedātājas karjera, tēvs Emanuels bija angļu valodas skolotājs, kurš nomira 34 gadu vecumā, kad Barbarai bija nedaudz vairāk par gadu. Māte apprecējās otrreiz, ar patēvu bija sliktas attiecības. Pusmāsa Roslina Kainda arī kļuvusi par dziedātāju.

* Pirmā laulība ar aktieri Eliotu Guldu (1963–1971), dzimis dēls Džeisons (1966). Otrā laulība kopš 1998. gada ar aktieri Džeimsu Brolinu. Bijušas attiecības ar daudziem vīriešiem, tostarp ar Kanādas premjerministru Pjēru Trūdo, aktieri Donu Džonsonu, tenisa zvaigzni Andrē Agasi un citiem

* Pēdējos 30 gadus aizraujas ar antīko mēbeļu un dekoratīvo priekšmetu kolekcionēšanu. Mīļākie stili: 18. gadsimta amerikāņu mēbeles, arhitektu, brāļu Greene&Greene mēbeles, Art Deco un citi. Rīkojusi vairākas izsoles, ienākumus veltot ziedojumiem. “Man ir ciešas attiecības ar mēbelēm, iespējams, tāpēc, ka mums praktiski to nebija, kad es augu,” viņa atzīst.

Streisandes efekts

Pēc Bārbras Streisandes pūliņiem aizsargāt savu privātumu – tiesas ceļā izņemt viņas Malibu rezidences attēlus no interneta vietnes – sabiedrības interese par tiem tikai pastiprinājās. Sekojot līdzīgiem gadījumiem, radās termins Streisandes efekts – parādība, kad mēģinājums slēpt, noņemt vai cenzēt informāciju panāk tās plašāku izplatīšanos. Tas ir psiholoģiskās pretestības piemērs, kad cilvēki, uzzinot, ka kaut kas no viņiem tiek slēpts, vairāk centīsies to uzzināt un iegūt.

2003. gadā fotogrāfs Kenets Adelmens no gaisa uzņēma 12 000 foto no Kalifornijas piekrastes, piedaloties krasta erozijas dokumentēšanas projektā. Starp attēlu bija arī tāds, kurā labi saskatāms Streisandes īpašums un kuru viņa pieprasīja izdzēst no publiskās vietnes. Galu galā viņa iesniedza prasību tiesā par 50 miljoniem ASV dolāru, bet zaudēja. Pirms Streisandes prasības tiesā attēls ar nr. 3850 tika lejupielādēts no fotogrāfa mājaslapas tikai sešas reizes (divas no tām veica Streisandes advokāti). Mēnesi vēlāk cilvēki bija apskatījuši šo attēlu vairākne kā 420 000 reižu.