Psiholoģe: "Mācību gada sākumā bērnam īpaši nepieciešamas uzslavas un iedrošinājums"

Bērnībā saņemtās uzslavas un novērtējums palīdz cilvēkiem pieaugušo dzīvē justies laimīgiem, liecina laimes un ģimenes attiecību mērījuma Amigo laimes indekss rezultāti. Pieaugušie, kuri savu bērnību atceras kā laimīgu, aptaujas ietvaros sešas reizes biežāk apgalvoja, ka bērnībā bieži tika uzslavēti un novērtēti, kā arī septiņas reizes biežāk teica, ka viņus regulāri samīļoja. Savukārt tie pieaugušie, kuri šobrīd sevi uzskata par nelaimīgiem, atminas, ka bērnībā vecāki viņus nekad neuzslavēja un neizteica atzinību par paveikto. Lai arī nelaimīgo vidū lielākoties ir vecāka gada gājuma cilvēki jeb tā dēvētā padomju paaudze, arī šodien tikai 44% vecāku, kuriem ir nepilngadīgi bērni, izdodas veltīt viņiem nedalītu uzmanību un paslavēt par labi padarītu darbu.

Psiholoģe Zane Avotiņa atzīst, ka pareiza bērnu slavēšana nav viegls uzdevums: “Izteikt atzinību ir jāmācās, ko apgūstam dzīves pieredzes rezultātā. Ja šādas pieredzes nav, pieaugušajam varētu būt grūtības novērtēt bērna paveikto. Tas gan nenozīmē, ka šīs zināšanas nevar apgūt pieaugušā vecumā. Dažiem vecākiem šķiet, ka bērnu nedrīkst slavēt, lai viņš nekļūtu iedomīgs, taču tas ir kļūdains pieņēmums. Ja bērns nesaņem nekādu novērtējumu, viņš var justies nenovērtēts un, iespējams, nedrošs, jo nesaprot, vai ir rīkojies labi vai ne,” psiholoģe aicina vecākus rast laiku sarunai ar bērnu un viņa rīcības izvērtēšanai. Īpaši svarīgi tas ir jauna mācību gada sākumā. “Uzsākot skolas gaitas, skolēnu ir svarīgi iedrošināt, nevis nopelt par neizdarīto un pastāvīgi norādīt uz trūkumiem. Vecākiem ir jāmācās būt pacietīgiem un iejūtīgiem un jāmāca tādiem būt arī bērniem. Mazos skolēnus var uztraukt jauns ikdienas ritms un nepazīstamu cilvēku, piemēram, skolotāju iepazīšana,” uzsver speciāliste, piebilstot, ka skolnieku vislabāk var iedrošināt, sakot, ko viņam darīt, nevis ko nedarīt.

•    Uzslavām jābūt patiesām. Ja bērns mācībās cenšas un dara daudz, tad ir pelnījis saņemt novērtējumu. Svarīgi gan atcerēties, ka veselīgi ir uzslavēt par darba procesu un bērna pūlēm, nevis galarezultātu vai sasniegumu.

•    Ja skolā vai mājasdarbu veikšanā kaut kas nav izdevies, tad var runāt par to, kas būtu darāms, lai darbu uzlabotu vai kļūdu izlabotu. To noteikti nevajadzētu atstāt bez ievērības.

•    Veiksmīgs veids, kā norādīt uz trūkumiem, ir tos izteikt starp divām uzslavām. Piemēram: Tev ir labi izdevies uzrakstīt pirmo rindu ar a burtiem, otrajā līnijā gan a burtus jāieraksta precīzāk līnijās. Tos būs jāuzraksta vēl vienu reizi. Arī burts b tev sanāk ļoti labi.

•    Bērnam drīkst un vajag izteikt uzslavas. Iedrošinājums var veicināt bērna vēlmi sasniegt vairāk un veicinās veselīga pašvērtējuma veidošanos.

•    Nevajadzētu aizrauties ar pastāvīgu slavināšanu. Ja uzslavas tiek dotas neatbilstoši un pārmērīgi daudz, tas var radīt papildus spriedzi bērnam būt nevainojamam.

•    Pārmērīgas, tukšas uzslavas var bērnam radīt maldīgu priekšstatu par saviem sasniegumiem, līdz ar to arī neadekvātu pašvērtējumu.

“Starp kritiku un uzslavām jābūt zināmam līdzsvaram. Nevajadzētu aizrauties ar galējībām. Patiess un godīgs novērtējums, iedrošinājums palīdzēs bērnam justies novērtētam, kā arī attīstīs zināšanas un prasmes. Šādā gadījumā tas neradīs pastiprinātu spiedienu uz bērna sasniegumiem un nesagraus viņa personību, ja kļūdīsies,” uzsver Avotiņa.