Par ko vēstī tava reakcija uz "like" skaitu feisbukā?

Kornela universitātē (ASV) veiktā pētījumā atklāts, ka cilvēki, kuri dzīvē tiecas pēc lieliem mērķiem, parasti saņem pozitīvu atgriezenisko saiti sociālajos tīklos (“Facebook”, “Instagram” vai citos), taču tas neiespaido viņu pašsajūtu un attieksmi pret sevi. Un otrādi – ja cilvēks dzīvo bez konkrēta dzīves mērķa, viņa pašnovērtējums un garastāvoklis ir cieši saistīts ar to, cik daudz paziņu uzspiedīs “like” (“patīk”) viņa ierakstam feisbukā.

Žurnālā „Journal of Experimental and Social Psychology“ viens no pētījuma līdzautoriem – minētās universitātes profesors Entonijs Barovs (Anthony Burrow) – apraksta mērķi kā pašrocīgi noteiktu dzīves sasniegumu, kurš mudina saņemties un tiekties pēc šī mērķa, ietekmē uzvedību un piešķir sajūtu, ka dzīvei ir jēga.

Cilvēki, kuriem ir lieli ilgtermiņa mērķi, piekrīt tādiem apgalvojumiem kā “Man ir daudz iemeslu dzīvot” vai “Visas lietas, kuras es daru, ir vērtīgas”.

Tātad tam ir saistība ne vien ar mērķiem, bet arī ar augstu pašvērtējumu un sajūtu, ka dzīvei ir jēga.

Zinātnieki veica divus pētījumus. Pirmajā pētījumā 250 aktīviem “Facebook” lietotājiem no ASV tika vaicāts, vidēji cik “like” viņi saņem pēc fotogrāfijas publicēšanas feisbukā. Tāpat visi arī veica testu, kurā tika lūgts pastāstīt par saviem dzīves mērķiem.

Noskaidrots, ja tie, kuri saņem vairāk “like”, taču kuriem vienlaikus nav dzīvē lielāku mērķu, juta lielāku gandarījumu par katru atzinīgu “patīk” pogas spiedienu. Savukārt tie, kuri ir motivēti sasniegt dzīvē svarīgāku mērķi, bija pašpārliecinātāki. Viņi vairāk paļāvās uz sevi, un viņu garastāvoklis nebija atkarīgs no tā, cik “like” saņems viņu bildes soctīklos.

Otrajā pētījumā Kornela universitātes 100 studentiem tika lūgts ievietot fotogrāfiju sociālajā tīklā. Pēc tam vieniem tika pateikts, ka viņu foto ir lielisks, citiem – ka viduvējs, trešajiem – ka nekas īpašs. Rezultāti bija tie paši – par šādu atzinību priecājās tikai tie, kuriem dzīvē nav lielu mērķu, savukārt citiem vērtējums bija diezgan vienaldzīgs.

Pētījuma autori apgalvo, ka tas ir loģiski: mērķtiecīgi cilvēki spēj redzēt sevi nākotnē un zina, kā uzvesties un ko darīt, lai sasniegtu ilgtermiņa mērķus. Tas viņiem šķiet vissvarīgākais. Kaut arī saņemt virtuālo komplimentu ir patīkami, tas nav galvenais iemesls lepoties ar sevi.

“Pretējā gadījumā tajās dienās, tad saņemsiet mazāk “like”, jūs jutīsieties sliktāk. Jūsu pašapziņa būs atkarīga no tā, ko par jums domā citi,” skaidro Barovs. Viņš iesaka labāk atrast citu pašapziņas veicināšanas avotu – drošāku un ilglaicīgāku. Jājūtas labi tādam, kāds esi – neatkarīgi no citu viedokļa par tevi.

“Ja skolēns vai students veic uzdevumu un saņem labu atzīmi, mēs taču negribam, lai viņš pēkšņi sajustos varens un pārtrauktu mācības. Mēs gribam, lai viņš turpina darbu un strādā vēl labāk,” saka Barovs.

Taču – ko darīt, ja esi no tiem, kuriem nav konkrēta ilgtermiņa mērķa? Ja tu dzīvo šai dienai un ne īpaši saskati jēgu savai dzīvei? Ja neesi pašpārliecināts? Un ja patiešām priecājies par katru “patīk” savam feisbuka ierakstam? Uz šiem jautājumiem grūti sniegt viennozīmīgu atbildi. Profesors iesaka vairāk koncentrēties uz nākotni. Labs sākums būtu apdomāt, kādu tu vēlētos redzēt savu nākotni. Un pēc tam varbūt ne viss, bet ļoti daudz kas būs atkarīgs no tevis paša. Vajag ne tikai sapņot, bet arī darboties.