Psihoterapeita pacientu stāsti: kad sānsoļi nāk par labu attiecībām

Laulība, kas sasniegusi nāves zonu

Mēdz būt tādas laulības, kuras abi partneri velk kā kaķi aiz astes, uzturēdami attiecības, kuras patiesībā ir jau mirušas. Ir veikti neskaitāmi zinātniskie pētījumi, kas pierāda, ka nelaimīga laulība, kurā ik dienu ir konfliktu, mūs grauj ne vien psiholoģiski, bet arī fiziski – nemitīgā stresa dēļ var sākties psihosomatiskie traucējumi.  

Tomēr ir pāri, kuri tomēr cenšas “kaut kā sadzīvot” ar attiecībām, kuras viņus pilnīgi un galīgi neapmierina. Viņi peld pa straumi, kļūst apātiski un grimst arvien dziļākā depresijā, zaudējot cerību, ka jebkad dzīvē kaut kas mainīsies.

Šādā situācijā neuzticība var nest pat labumu psiholoģiskā ziņā – jo tajā atspoguļojas neuzticīgā partnera neapzināti (vai apzināti) centieni beidzot atkal dzīvot un augt. Tādējādi šis viņa/viņas grēciņš var kļūt par pirmo grūdienu beigt laulību, kuru izglābt jau tāpat vairs nav iespējams. Līdzīgu situāciju piedzīvojis kāds no minētā psihoterapeita pacientiem. 60 gadu vecais vīrs izjuta pamatīgu seksa un intimitātes badu, dzīvodams savā sen jau mirušajā laulībā. Viņš patiešām mīlēja savu sievu – tieši tāpat kā viņa viņu, taču abi dzīvoja drīzāk kā dzīvokļa biedri, nevis laulātie, kaut arī gadiem centās uzšķilt attiecībās dzirkstelīti. Visbeidzot bezcerības pārņemtais vīrs samierinājās ar šādu laulību un visu savu enerģiju veltīja, veidodams veiksmīgu karjeru. Tieši darbā viņš arī satika sievieti, pret kuru sajuta spēcīgu iekāri, un drīz vien nolēma “padoties”. Pietika ar vienu nakti, lai viņš saprastu, ka starp partneriem var būt arī daudz stiprākas emocijas, emocionāla un seksuāla saikne, un tas piespieda viņu beidzot atklāti un no sirds izrunāties par to ar sievu. Bez kādiem pārmetumiem vai kritizēšanas viņš paskaidroja viņai, ka no attiecībām vēlas vairāk, un sieva to visu saprata, taču, tā kā tobrīd viņi no attiecībām vēlējās atšķirīgas lietas, abi nolēma iet šķirtus ceļus.     

Cits stāsts. 40 gadu veca sieviete kopā ar vīru apmeklēja pāru terapiju, lai izlabotu attiecības un stiprinātu intīmo saikni. Un, kaut arī vīrs piekrita iet uz pāru terapiju, “atvērties” viņam nekādi neizdevās. Šī sieviete saprata, cik stipri ir cietusi viņas spēja mīlēt un justies seksuālai, un tad viņai darbā uzmanību sāka izrādīt kolēģis. Drīz vien sākās romāns. Viņa jutās vainīga, romāns drīz beidzās, taču šis sānsolis pacēla viņas pašapziņu un iedvesmoja uz pārmaiņām. Beidzot sieviete saņēma drosmi un nosprieda pamest savu vīru.