"Man sirds vai lūza..." latvietes Madaras un itāļa Paolo mīlasstāsts gluži kā seriāls
„Vienmēr esmu vēlējusies pastāstīt par šo manu dzīves daļu, kas, jāsaka, ir ļoti līdzīga seriāliem, tikai patiesa,” savu stāstu sāk 25 gadus vecā Madara. Patlaban viņa ir laimīga kopā ar savas dzīves lielo mīlestību Paolo, taču līdz savai laimei abiem vajadzēja iet ilgi. Portāla Kasjauns.lv lasītājiem Madara atklāj savu attiecību stāstu.
Vienā no mūsu sarunām atklājās, ka viņa attiecības ar draudzeni neesot vairs tās labākās. Viņa sākot apšaubīt savu mīlestību pret viņu, un pavasarī bija pat paņēmuši pauzi attiecībās, kuras laikā viņa viņu nokrāpa ar citu puisi. Viņš viņai it kā piedeva, bet man atzina, ka nespēj to norīt un ka arī pašam vairs nav tādas jūtas pret viņu. Pēc tam sāku likt visu puzli kopā un sapratu, ka toreiz, kad viņš man rakstīja uz Latviju, tajā laikā viņi bija iepauzējuši ar attiecībām. Sāku domāt, ka, ja es esmu uzreiz pirmā, kam viņš raksta, kad nav viņas, tad varbūt es viņam interesēju vairāk nekā vienkārša draudzene vai paziņa. Sāku turpmāk vairs nejusties tik vainīga par mūsu tikšanās reizēm, jo zināju, ka ne manas vainas dēļ viņiem attiecībās neiet, bet gan viņu pašu problēmu dēļ.
Tad, kādu vakaru tā sēžot un atkal runājot, izteicos, ka Ziemassvētkus braukšu svinēt pie otras māsas, kas dzīvo pie jūras, bet man negribas tā īsti braukt. Pēkšņi viņā kaut kas ieslēdzās un viņš man satraukti jautāja, kāpēc negribu braukt. Es nevarēju teikt, ka viņa dēļ, jo tad viņš uzzinātu, ka man patīk kā puisis un tad rastos visas pārējās problēmas, jo viņš taču nav brīvs! Es skatījos grīdā, jo viņam acīs nevarēju ielūkoties, bet viņš turpināja man jautāt, kāpēc negribu braukt prom, tad viņš paņem man nost no sejas matus un mīļi, klusi jautā vēlreiz un vēlreiz, bet es tikai atsaku, ka tāpat vien negribu un viss... bet viņš neticēja.
