"Man sirds vai lūza..." latvietes Madaras un itāļa Paolo mīlasstāsts gluži kā seriāls
„Vienmēr esmu vēlējusies pastāstīt par šo manu dzīves daļu, kas, jāsaka, ir ļoti līdzīga seriāliem, tikai patiesa,” savu stāstu sāk 25 gadus vecā Madara. Patlaban viņa ir laimīga kopā ar savas dzīves lielo mīlestību Paolo, taču līdz savai laimei abiem vajadzēja iet ilgi. Portāla Kasjauns.lv lasītājiem Madara atklāj savu attiecību stāstu.
Beigās izstaigājām visu ciematu, runājot par visu un par neko. Uzzināju arī to, ka Jauno gadu viņš svinēs ar draugiem un protams, savu draudzeni. Tas mani apbēdināja, bet arī sapratu, ka nedrīkstu ne uz ko cerēt. Nosolījos, ka manas simpātijas paliks pie manis pašas un viņš neko neuzzinās. Tajā laikā vienkārši vēlējos kādu ar ko šeit parunāties, kas ir līdzīgā vecumā ar mani, ar ko varētu pavadīt laiku, jo cita te nekā nav. Ar laiku viss sāka iegrozīties citādā gultnē un ieviesām tādu kā tradīciju, ka katru nakti pēc 24:00 no viņa saņēmu zinu uz Facebook ar jautājumu, vai vēl neguļu, un, kad piegāju pie loga, viņš lejā mani gaidīja un sauca laukā. Ātri saģērbos un metos laukā pa durvīm, lai ātrāk viņu redzētu. Tā mēs riņķojām pa naksnīgo ciematiņu, kamēr visi cieši gulēja un apkārt valdīja pilnīgs klusums. Mēs daudz smējāmies, jokojāmies un dauzījāmies kā mazi bērni, līdām pa visiem kaktiem un viņš mani iepazīstināja ar daudzām interesantām lietām šeit ciemā. Katru nakti devos gulēt ap trijiem naktī un cēlos ar smaidu uz lūpām. Mūsu mīļākā vieta bija strūklaka, kur devāmies visvairāk, lai vērotu zvaigznes. Kad palika aukstāks un vairs nebija tik patīkami staigāt pa āru, tad pārcēlāmies uz mūsu viesnīcas bāru. Vienmēr klusu ieslēdzu mūziku, uzgatavoju mums pa gardam kokteilim un sēdējām līdz pat rīta agrumam pie manis. Varējām runāties stundām un rādīt visādus jokus, ko bijām samācījušies dzīves laikā no draugiem vai interneta, bet pēc vienas vai divām stundām viņam vajadzēja braukt jau uz darbu. Gulējām maz.
