Kā saimniekot pa daiļo. Saruna ar mūzikas nama "Daile" saimnieci Andu Zadovsku

Andai patīk, ka viņu dēvē par saimnieci, jo tā viņa te, Mūzikas namā Daile, jūtas un cer, ka šo vēlmi sniegt personisku attieksmi sajūt arī apmeklētāji. Oficiālais amats – direktore. “Jā, jā, un arī bārmene, veļas mazgātāja un ģērbēja. Viss vienā,” viņa atsaucas, bārā gatavojot kafiju un mudinot piesēst pie saules apspīdēta galdiņa. Šosezon Dailes nams ticis pie dienasgaismas, jo, paplašinot foajē, klāt nākuši divi milzīgi logi.

“Pieci gadi – it kā daudz, bet vienlaikus smieklīgi maz.” Bet svētki būs, turklāt tieši Ojāra Vācieša dzimšanas dienā, kā tas bija, Mūzikas namu atklājot. Toreiz skanēja Jāņa Lūsēna un Ojāra Vācieša koncertprogramma Pus es, bet šoreiz tiks pirmatskaņots Raimonda Paula dziesmu cikls ar Ineses Zanderes vārdiem, ko izpildīs Daumants Kalniņš un stīgu orķestris.

“Tas man ir liels gods. Šī ir jau piektā Raimonda Paula koncertprogramma Dailē.” Pavasarī maestro jokojis, ka Daumants Kalniņš viņu izēdis no Dailes nama, bet lai jau dziedot – gan rudenī Daile atgriezīšoties pie stabilām vērtībām. Anda tad ieminējusies, lai taču abi apvienojas vienā programmā. Un, re, būs!

Daumants Kalniņš patiesi šobrīd ir Dailes namā visbiežāk sastopamais mākslinieks. Tas tāpēc, ka Daumantam Dailes namā ir četras aktuālās koncertprogrammas, bet arī tāpēc, ka ar viņu Andai sakrīt redzējums, kā lietas darāmas. Decembrī atkal repertuārā būs Daumanta un Jelgavas bigbenda veiksmīgā programma Sinatra Ziemassvētkos.

“Unikāls gadījums Latvijā, jo kopš vecās filharmonijas laikiem nav bijis koncerta, kuru var nospēlēt vairāk nekā 70 reizes”. Plāns ir tikt līdz simtam.

Reizēm Anda ir kā dadzis acī tiem, kuri apgalvo, ka kultūrā bez dotācijām nevar iztikt. Viegli tas nav, bet viņa ir atradusi savu izdzīvošanas formulu. Galvenais peļņas avots ir korporatīvie pasākumi – ballītes un svētki, kuriem komplektā tiek piedāvāti koncerti, kā arī kafejnīca. Toties tas dod brīvību veidot repertuāru un izvēlēties viesmāksliniekus tikai pēc saviem vērtību kritērijiem.

Un dažkārt atļauties domāt pavisam nekomerciāli, piemēram, ierakstīt kopā ar Latvijas Radio kori tapušo programmu Rakstītāja ar Broņislavas Martuževas dzeju, lai saglabātu vēsturei, un tāpēc, ka pašai tā ļoti patika.  

“Dailei ļoti piestāv šāds formāts,” Anda programmiņā rāda šīs sezonas jaunumu – Viļa Daudziņa poētisko lekciju par brāļiem Veidenbaumiem. “Mani vienmēr saistījusi vēsture, tāpēc man šādi projekti ļoti patīk. Tāpat man ir tuvi 19. – 20. gadsimta mijas dzejnieki. Varbūt viņi ir naivi, bet aizķer līdz sirdij. Arī filmas vislabprātāk skatos par vēsturiskām personībām.”

Savulaik viņa pat gribējusi studēt vēsturi, tāpēc jo lielāks gandarījums, ka gluži neticamas, bet veiksmīgas sakritības ļāva mūzikas namu izveidot nevis jaunā vietā, bet vēsturiskā namā – savulaik labi zināmā kinoteātra Daile telpās.

Nav viegli vienlaikus būt pasākumu producentei un mūzikas nama apsaimniekotājai. Bet Anda ir enerģiska un mērķtiecīga. Pati smej – viņas CV liecina, ka cilvēks nav zinājis, ko dzīvē grib darīt. Bērnībā viņa dzīvoja Jaunpils pilī, kas tolaik bija vietējais saimniecības centrs: kantoris, ēdnīca, kultūras nams… Viņas tēvam kā instrumentālā ansambļa vadītājam tur bija iedalīts dzīvoklis.

“Kapitāla bērnība, jo ne katram bērnam ir pils pagrabi, kur dauzīties!” Turpat kultūras namā viņa iemīļoja tautas dejas. Pati izdejojusies, izlēma mācīties par tautas deju kolektīva vadītāju, lai atgrieztos Jaunpilī šajā amatā. Izmācījās, bet palika Rīgas lielajā dzīvē. Toties nu doma dibināt deju kopu atkal atmodusies, jo ir taču savas telpas, bet mīlestība pret deju nekur nav zudusi.

Studiju gados, piestrādājot Andreja Žagara restorānos, Andai iepatikās arī sabiedriskās ēdināšanas joma, tomēr studēt viņa nolēma uzņēmējdarbību. Kad diploms bija kabatā, kļuva par zīmolu menedžeri un vēlāk direktori kosmētikas vairumtirdzniecības uzņēmumā Margaret. “Tur izgāju pamatīgu uzņēmējdarbības vadības praktisko skolu. Un, redz, kā Dailē viss smuki salicies kopā. Ir kafejnīca, ir kultūra, ir uzņēmējdarbība.”

Liktenīgs izrādījās brauciens uz Vecpiebalgu, vedot uz koncertu māsu. Tajā Kristīnei Zadovskai kopā ar Zigfrīdu Muktupāvelu būtu jādzied Jāņa Lūsēna dziesmas ar Māras Zālītes vārdiem. Bet lija tik spēcīgi, ka koncertu atcēla. Toties Anda iepazinās ar komponistu un aizrunājās tiktāl, ka Lūsēns piedāvāja viņai rīkot savu 50 gadu jubilejas koncertu. Un uzreiz operā! Jau iepriekš viņa bija prātojusi par savu uzņēmumu, arī muzikālā joma šķita tuva, tāpēc bija drosme mēģināt. Kā pirmais Andas jaundibinātās koncertapvienības Ars Nova projekts izskanēja Kristīnes Zadovskas un Ingus Pētersona dziedātais Lūsēna cikls ar Viļa Plūdona un Kārļa Skalbes vārdiem Mazu brīdi pirms. Tas jau desmit gadus ir viņas vizītkarte un, kā ik gadu, 25. decembrī skanēs Sv. Jāņa baznīcā.

Pirmā koncertapvienības piecgade pagāja ciešā sadarbībā ar Jāni Lūsēnu, ik gadu veidojot jaunu viņa mūzikas programmu ar latviešu autoru vārdiem un rīkojot komponista mūziklu ceļojošās izrādes. Arvien aktuālāks kļuva jautājums par savām telpām, jo “tajā dienā, kad tiek visi aktieri, izrādās, ka nevari dabūt telpu”. Bija pamatots iemesls tapt Mūzikas namam Daile, savukārt tagad ir iemesls svinēt jubileju.

Svinības turpināsies arī pavasarī. 13. martā Ars Nova rīkos Kristīnes Zadovskas jubilejas koncertu operā. Paradokss tāds, ka Kristīne bērnu mūzikas skolā nav gājusi, bet dzied uz lielām skatuvēm, toties Anda izmācījusies flautas klasē, bet rosās aizkulisēs.

“Es labāk tai otrā pusē, jo tā taču arī svarīga! Manuprāt, uz skatuves jābūt tikai izcilībām, es mūzikā tāda neesmu. Turklāt nemāku publiski uzstāties. Ja man būtu jākāpj uz operas skatuves, es ne tikai labdien nevarētu pateikt, bet jau pusceļā noģībtu.” Toties Anda māk gādīgi aprūpēt māksliniekus un arī garšīgi gatavot. “Man patīk arī gurķus marinēt un taisīt tomātus želejā, tikai nav, kas to visu ēd. Sataisu smukas burciņu rindas, bet pēc gada tā arī stāv...” viņa rudenīgi piebilst.