Valkāt Vorholu un Miro: māksla vairs nav pie sienas, bet cilvēkiem mugurā
Modes dizaineri labprāt rada kolekcijas, kuras iedvesmojuši tēlotājmākslas šedevri, vai pat darina tās ciešā sadarbībā ar māksliniekiem. Tā nu sanāk, ka māksla vairs nav pie sienas, bet gan cilvēkiem mugurā.
Mākslas tekstīlijas
Zīmols Junya Watanabe lolojis mērķi iemiesot dabiskumu un priecāties par dabas formām – šoreiz akmeņiem, tāpēc kolekcijā ir lieli, drosmīgi tērpu kokoni, kuru dramatiskais grafiskais veidols tapis sadarbībā ar Somijas tekstīliju zīmolu Marimekko.
Marimekko raksturīgie kontrasti, ģeometrija un stilizācija Junya Watanabe modīgajiem apjomiem ir piešķīruši panciskas nianses un dumpiniecisku garu.
Patiesība par Ameriku
Mākslu mīlošais dizainers Rafs Simonss, kurš iepriekš sadarbojies ar multimākslinieku Stērlingu Rubiju un fotogrāfa Roberta Meipltorpa fondu, tagad ar Calvin Klein vārdu prezentē savu ideju par Ameriku un stereotipisko Amerikas sapni.
Tas nozīmē, ka, papildinot kovboju stila garderobi, tapušas kleitas, krekliņi un jakas ar amerikāņu popārta mākslinieka Endija Vorhola darbiem.
Apģērba apdrukas sietspiedes tehnikā. Tajās redzamie gan Vorhola ikoniskie priekšmetu gleznojumi (no tunča kārbām līdz elektriskajam krēslam), gan slavenību portreti – ir daļa no zīmola noslēgtā sadarbības līguma ar mākslinieka fondu, kas ir spēkā līdz 2020. gadam un garantē pieeju līdz šim nepublicētiem darbiem, turklāt ļauj tos izmantot gandrīz neierobežoti (pat uz Calvin Klein apakšveļas).
“Esmu sapratis, ka Endija Vorhola ģenialitāte ietiecas daudz dziļāk par priecīgajām Campbell Soup zupas bundžām. Viņš ir demonstrējis visas amerikāņu pieredzes puses, tostarp tumšākās no tām. Vorhola māksla par savu valsti pavēsta daudz vairāk patiesības nekā jebkas cits,” tā Rafs Simonss.
Traģiskie talanti
Pieminot brāļa, dizainera Džanni Versačes nāves 20. gadadienu un atzīmējot zīmola Versace 40 gadu jubileju, Donatella Versače pavasara/vasaras skati veltījusi zīmola pirmsākumiem, tā izveidotāja iedvesmas avotiem un Versace slavenākajiem izstrādājumiem. Tādēļ no arhīviem ir izceltas Džanni 1991.–1995. gadu kolekcijas, un starp tām arī popārta māksliniekam Endijam Vorholam veltītā.
Viņš bija izvēlējies klasiskos un plaši pazīstamos Endija Vorhola 60. gadu darbus – aktieru Džeimsa Dīna un Merilinas Monro portretus, kuri, lai arī cik koši, vienlaikus ir poētisks atgādinājums par priekšlaicīgi un traģiski bojā gājušiem talantiem. Kā vēlāk izrādījās, tāda paša trešā talanta rokās.
Feminisms
“Mani iedvesmoja tas, ka ar zīmuli rokās var izstāstīt savu dzīvi. Es vēlos mainīt pasauli ļoti praktiskā veidā, ar drēbju palīdzību – un tādā veidā arī mudinu sievietes kļūt kaujinieciskas,” modes feministe Mjuča Prada pavēstījusi, kāpēc kolekcijā izmantotas deviņu sieviešu – ilustratoru Brigidas Elvas, Džuliānas Maldini, Džoelas Džounsas, Trīnas Robinsas, Emmas Riosas, Tarpē Milzas, Nacumes Ono, Stellaras Leinas un Fionas Steplzas – radītās karikatūras un japāņu mangas.
Drukājot tās uz apģērba un aksesuāriem, Mjuča centusies demonstrēt sieviešu spēku, savstarpējo atbalstu un solidaritāti.
Mākslu visiem!
Dizainers Stjuarts Vīverss ir aizrāvies ar 80. gadu sākuma Ņujorkas pilsētvides neatņemamo sastāvdaļu – grafiti mākslinieka Kīta Heringa daiļradi. Heringa dzīvespriecīgie, teju karikatūriskie, taču eksistenciāli jēgpilnie ķiņķēziņi uz zīmola Coach 1941 tērpiem piešķīruši tiem roķīgu un enerģisku dzirksti, vienlaikus paužot zīmola demokrātisko nostāju “mākslu visiem” un centienus tuvoties šobrīd tik aktuālajai ielu modes kultūrai.
Jutekliskuma pieskāriens
Tāpat kā dizainers Rafs Simonss, arī Marni radošais direktors Frančesko Riso ir sadarbojies ar mākslinieka fondu. Viņš izvēlējies amerikāņu gleznotāja Deivida Salla darbus, kuros redzamas kailas sievietes pie telefona vai smēķējam. Marni eklektiskais un pārspīlētais stils papildināts ar zināmu jutekliskuma, intimitātes un personiskuma devu.
Divas dabas
Iepazinušies pirms sešiem gadiem Tokijā, Undercover radošais direktors Juns Takahaši un māksliniece Sindija Šermena kļuvuši par draugiem. Šī draudzība izvērtusies kolekcijā, kuru caurstrāvo ne tikai burtiski Šermenas darbu citāti tērpu apdrukās, bet arī simboliskas norādes par mākslinieces karjeru.
Savukārt kolekcijas demonstrēšana pa modeļu pāriem simbolizējot viņas divdabību. “Sindija dzīvo normālu dzīvi, taču savos darbos viņa izpaužas totāli citādāk,” tā Juns Takahaši pamato šo kontrastu nepieciešamību arī sava zīmola kolekcijā.
Christian Dior
“Kad es ierados šajā modes namā, visi teica – Christian Dior ir sievišķība. Lai tā būtu, bet ko tas nozīmē mūsdienās? Tikai ziedu vītnes? Ar to vien nepietiek, Dior ir jāliek sievietēm justies spēcīgām!” stājoties Christian Dior radošās direktores amatā, pērn apgalvoja dizainere Marija Grācija Kjuri.
Lai uzrunātu mūsdienu sievietes, viņa ir nodarbojusies ar feministes, performanču mākslinieces un tēlnieces Nikī de Santfalas daiļrades izpēti: “Sāku lasīt par viņu. Un tad soli pa solim centos kolekcijā iztulkot dažādās idejas par sievieti, kura sāka karjeru kā Dior modele 50. gados, bet izlēma strādāt mākslā. Un tas notika laikā, kad sievietei nebija viegli šajā jomā ielauzties.” Feminisms, sieviešu spēks, dīvaina un tomēr valdzinoša pasaule, kurā pat monstri un pūķi ir jauki un aizkustinoši.
Mākslas vēstures stundas
Akris kolekcijas jau līdzinās mākslas vēstures stundām. Zīmola radošais direktors Alberts Krīmlers ir kolekcionārs un zinātnieks, kurš tērpu apdrukām un audumiem katru sezonu adaptē kāda cita mākslinieka darbus. Šogad izvēlēts Aleksandrs Žirārs – amerikāņu arhitekts, mēbeļu un tekstīliju dizainers. “Uz Žirāra izstādi Vitra Dizaina muzejā aizgāju trīsreiz. Mani aizrāva viņa radošā ģenialitāte, spēja lietas saskatīt citādāk un mainīt mūsu pasaules redzējumu. Ļāvu izdarīt izvēli savām sajūtām. Tādējādi šie darbi ir kļuvuši par divu nekad nesatikušos radītāju ideju vēstnešiem.”
Kokteilis
Zīmola Comme des Garçons kolekcija ir krāsu, proporciju, apdruku un mākslas vēstures kokteilis. Rotaļas ar savstarpēji nesaistītiem māksliniekiem un laikmetiem – 16. gs. mākslinieka Džuzepes Arčimboldo sirreālie portreti no augļiem un dārzeņiem, 17. gs. holandiešu mākslinieka Abrahama Minjona ziedu gleznas, mūsdienu japāņu mākslinieka Makoto Takahaši mangas princeses, pikseļu māksla no apvienības eBoy un amerikāņa Čaka Klouza mozaīku portreti. Tā ir kārtējā dizaineres Rejas Kavakubo brīvības izpausme – viņa atļaujas pārkāpt tradīciju un priekšstatu robežas, lai piešķirtu tiem jaunas nozīmes un pielietojumu.
Abstrakcijas
Zīmola Oscar de la Renta dizaineri Lora Kima un Fernando Garsija, iedvesmu meklējot, vērsušies pie amerikāņu tēlnieka Aleksandra Kaldera un spāņu gleznotāja un tēlnieka Žuana Miro mākslas. Atsauces uz Miro ģeometriju un sirreālismu un Aleksandra Kaldera krāsu paleti ir sajauktas kopā ar zīmola vēstures liecībām – Oskara de la Rentas parakstu un uzdrukātām jauno Holivudas aktrišu pateicības vēstulēm.
