Kas jāzina, lai saglabātu veselīgus urīnceļus
Mūsu urīnizvadsistēma ir veidota, lai aizsargātos no infekciju nesējiem mikroorganismiem. Tomēr daži faktori mazina šīs aizsargspējas, tāpēc baktērijām rodas iespēja pielipt pie orgānu sieniņām un savairoties, tā izraisot uzrīnizvadsistēmas iekaisumus. 85% no visām urīntrakta infekcijām izraisa Escherichia coli baktērija – zarnu nūjiņa. Starp urīnceļu slimību riska faktoriem tiek minēta novājināta imūnsistēma, nepietiekama higiēna, paaugstināta seksuālā aktivitāte sievietēm, diabēts, priekšdziedzera slimības vīriešiem, nesena antibiotiku lietošana, arī zeķbikšu valkāšana un tamponu izmantošana. Tomēr ne par vienu atsevišķu faktoru nevar apgalvot, ka tas noteikti izraisīs urīnizvadsistēmas infekciju un iekaisumu.
Jebkurā gadalaikā
Kaut arī urīnceļu infekcijas visbiežāk tiek saistītas ar aukstās sezonas iestāšanos, no tām neesam pasargāti pat karstā vasarā. Svarīgi ir zināt, ka daži cilvēki ir uzņēmīgāki pret šāda veida infekcijām. Viens var aukstā laikā plāni ģērbties un bez jebkādām sliktām sekām staigāt slapjām kājām, kamēr otram tas vienmēr beidzas ar urīnceļu infekciju. Taču atšķirību nosaka nevis tas, ka pirmajam ir stiprāks urīnpūslis, bet gan labāks aizsardzības mehānisms.
Urīnceļu infekciju galvenās pazīmes ir biežāka urinēšanas vajadzība, sūrstēšana, sāpes vēdera lejasdaļā vai iegurņa rajonā. Ja iekaisums jau skāris nieres, tad var būt arī sāpes nieru apvidū, nespēks, drudzis, paaugstināta ķermeņa temperatūra. Sajūtot pirmos simptomus, pēc iespējas ātrāk jāvēršas pie ārsta. Neārstētas vai nepilnīgi izārstētas urīnceļu infekcijas noved pie atkārtotām vai pat hroniskām infekcijām, kuru sekas visbiežāk ir diskomforts urinēšanas laikā un urīna nesaturēšana. Katram cilvēkam arī der zināt, kā rūpēties par urīnceļu veselību ikdienā.
Sievietēm – biežāk
Sievietēm urīnizvadsistēmas infekcijas mēdz būt biežāk nekā vīriešiem. To lielā mērā nosaka sievietes anatomiskās īpatnības – īss un plats urīnizvadkanāls, kas atrodas tuvu makstij, līdz ar to vīrusiem un baktērijām jāveic pavisam īss ceļš, lai nonāktu urīnpūslī un izraisītu iekaisumu.
Sievietēm menopauzē un periodā pirms tās bieži rodas maksts disbakterioze, kļūst plānākas urīnpūšļa sieniņas. Tas viss veicina infekciju attīstību sievietes dzimumsistēmā.
Arī mazām meitenītēm, tāpat kā pieaugušām sievietēm, anatomisko īpatnību dēļ urīnceļu infekcijas sastop biežāk nekā zēniem. Bērniem urīnceļu infekciju var veicināt nepietiekama dzimumorgānu higiēnas prasību ievērošana vai kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi; nereti problēma attīstās pēc vīrusu infekciju pārslimošanas, kā arī pēc ķermeņa atdzišanas, piemēram, pēc peldes aukstā ūdenī. Lai arī vīriešu dzimumsistēma ir atšķirīga, tas tomēr nepasargā viņus no urīnceļu infekcijām.
Profilaktiski pasākumi
Ir ļoti svarīgi ēst veselīgi un ar uzturu uzņemt daudz vitamīnu gan vasarā, gan ziemā. Pārliecinieties, vai dzerat pietiekami daudz šķidruma. Izdzerot no 2 līdz 3 litriem ūdens dienā, mazinās iespēja iegūt urīnceļu infekciju, jo, bieži urinējot, baktērijas tiek izskalotas no urīnpūšļa, pirms tās pārlieku savairojas. Turklāt, bieži urinējot, urīna koncentrācija ir vājāka, un tāpēc urīnceļi tiek mazāk kairināti.
Imūnsistēmas darbību var uzlabot arī, lietojot C vitamīnu, cinku, D vitamīnu un citus vitamīnus un minerālvielas.
Urīnceļu infekciju profilaksei var lietot dzērvenes un to sulu, citronus, upeņu sulu un citus skābus dzērienus un ēdienus, jo skāba vide labi attīra urīntraktu. Šos līdzekļus izmanto arī vieglāku iekaisumu ārstēšanai, bet, ja infekcija nepadodas, ārsts nozīmē antibiotikas. Vispopulārākais līdzeklis, ko jau izsenis lieto urīnizvadceļu infekciju profilaksei un ārstēšanai, ir dzērvenes. Dzērvenēs ir maz kaloriju, bet daudz bioloģiski aktīvo vielu, tās ir izcils dabisks organisko skābju avots. Turklāt dzērvenes satur vielas ar antibakteriālu iedarbību – hipūrskābi un vēl dažas citas, kas neļauj baktērijām piestiprināties pie urīnceļu gļotādas. Baktērijas nevar iekļūt gļotādā un ar urīnu tiek aizskalotas projām, neļaujot attīstīties infekcijai. Unikālās antibakteriālās īpašības, kas ļauj dzērvenēm īpaši efektīvi darboties urīnceļos, saistītas ar to, ka dzērvenēs esošie proantocianidīni (aktīvo vielu grupa, kas nodrošina antiadhēzijas īpašības) savā struktūrā ir atšķirīgi no tiem, kas atrodami ābolos, zaļajā tējā un vīnogās.
Kas vēl jāzina:
• Lai novērstu atkārtotu urīnizvadceļu saslimšanu vai ārstētu hroniskas infekcijas, ieteicams ievērot atbilstošu šķidruma uzņemšanas režīmu, kā arī pareizu dzimumdzīves higiēnu.
• Urīnceļu slimību gadījumā ieteicams valkāt biezu apakšveļu, neaizkavēt urīna izdalīšanos, kā arī ievērot atbilstošu diētu.
• Atkārtotu urīnceļu iekaisumu gadījumā ieteicams apmeklēt urologu, lai novērstu funkcionālus un anatomiskus urīna trakta traucējumus, kas veicina infekciju rašanos.
• Akūtas urīnceļu infekcijas gadījumā, kas norisinās ar paaugstinātu temperatūru, drebuļiem un spēcīgām sāpēm jostasvietā noteikti jādodas pie ārsta, kurš noteiks tieši jums piemērotāko ārstēšanās kursu.
Reklāmas raksts tapis sadarbībā ar www.idelyn.lv
