Nemitīgi salst rokas un kājas? Atbildi var meklēt asinsrites sistēmā

Nākotnē šādas problēmas var izraisīt sirds un asinsvadu slimības, Alcheimera slimību un diabētu. 

Vislabākais, kā uzlabot asinsriti, ir iešana. Pierādīts, ka pietiek tikai 20 vai 30 minūtes katru dienu raitā solī pastaigāties, lai būtiski uzlabotu asins cirkulāciju un pat cilvēkiem ar perifēro artēriju slimību, sašaurinātām artērijām, kas parasti skar kājas. 

Mums ir vajadzīgas fiziskās aktivitātes, kas trenē ne tikai sirdi (paātrina pulsu), bet arī spēka vingrojumi, kas nodrošina muskuļu saraušanos un attiecīgajā muskulī veicina asins pieplūdumu. Problēmas rodas tiem, kam darba specifikas dēļ dienā ir daudz jāsēž, un tad fiziskajām aktivitātēm var pievērsties tikai brīvajos mirkļos. 

Mūsu organisms nav radīts sēdošam dzīvesveidam – pat tad, ja ir noteikts fizisko aktivitāšu grafiks, ja sēžat vairāk nekā divas stundas pēc kārtas, jūs sūtāt savam organismam signālu, ka pēc būtības esat sēdētāji, un tas organismam liek pielāgot un palēnināt visu vielmaiņu. 

Atrašanās nekustīgā pozā vispār ir nedabiska, jo fascijās, saistaudos un muskuļos tiek pārtrauktas dabiskās kustības, kas tām patiesībā ir nepieciešamas. Šāds spontānu fizisko kustību trūkums var atstāt tālejošas sekas uz organismu un radīt dažādas veselības problēmas. Īpaši labi tas ir izpētīts un pierādīts attiecībā uz kardiovaskulārās sistēmas slimībām un sirds veselību. 

Kustīgs dzīvesveids ir nepieciešams katrai šūnai, arī tām, kas veido asinsvadu iekšējo slāni endotēliju. Tas, kā funkcionē endotēlijs, norāda, vai asinsvadi ir veseli. Endotēlijs ir daļēji caurlaidīga membrāna. Ja tā darbojas pareizi, citiem vārdiem, ja cilvēks kustas un organisma audos notiek dabiska kustība, asinsvadi ir atbrīvoti. Par to liecina arī konkrēti marķieri, piemēram, slāpekļa oksīda, prostaciklīna un endotelīna līmenis organismā, kas palīdz samazināt oksidatīvo stresu (tas, kā zināms, liek asinsvadiem iekaist un var traucēt asins plūsmu uz sirdi un no tās). 

Visi tradicionālie infarkta un insulta riski (dislipidēmija, arteriālā hipertensija, hiperglikēmija un diabēts) ir saistīti ar nepareizu endotēlija darbību, un zināms, ka to ietekmē oksidējies zema blīvuma holesterīns (ZBL) un insulīna rezistence (diabēta priekšvēstnesis). Visas šīs problēmas rada mūsdienu mazkustīgais dzīvesveids. 

Risinājums ir vienkāršs – kustēties! Palīdzēs jebkādas kustības, jo ir svarīgi kaut vai tikai nedaudz uzlabot sirds, asinsvadu un elpošanas orgānu stāvokli, lai būtiski ietekmētu veselību un mūža garumu. Pat cilvēki, kam visu mūžu bijis mazkustīgs dzīvesveids un kas vairāk sākuši kustēties mūža nogalē, jutīs, ka veselība uzlabojas. Vienkārši sakot, fiziskās aktivitātes novērš artēriju sieniņu sacietēšanu un uzlabo endotēlija darbību neatkarīgi no vecuma. 

Lūk, daži vienkārši ieradumi, kā uzlabot asinsriti un samazināt sirds slimību riskus

• Kad vien ir iespējams, ejiet kājām. Iešana uzlabo asinsriti, limfas cirkulāciju, kas ir vajadzīga labai imunitātei, tāpat samazina stresa hormonu veidošanos, kuri nelabvēlīgi ietekmē asinsriti. 
• Atgādiniet sev, ka ik pa laikam jāpieceļas no sēdēšanas. Uzlieciet atgādinājumu telefonā un piecelties kaut vai tikai uz 30 sekundēm, bet dariet to reizi stundā vai divās stundās. Piecelšanās palīdz izstiept ķermeņa priekšējo muskulatūru, iztaisnot krūškurvi, šajā laikā mēs varam dziļi ieelpot. Piecelšanās arī samazina stresu un ļauj sirdij darboties efektīvāk. 
• Ja sēžat, dariet to ar taisnu muguru. Neļaujiet augumam sagumt un nepalaidiet garām brīdi, kad nepieciešams piecelties un izstiept muguru. 
• Pamēģiniet pacilāt svarus – treniņš ar papildu smagumu palīdz izveidot veselīgu muskulatūru un uzlabo asinsriti. Nav jāpārpūlas, pietiek, ka lēni un vienmērīgi pacelsiet hanteles vai svaru stieni divas vai trīs reizes, – arī tas veicinās asinsriti.
• Izkustieties svaigā gaisā. Elpojiet vairāk caur nāsīm, lai palielinātu organismā slāpekļa oksīda līmeni, kas ir vajadzīgs, lai šūnas labāk apgādātu ar skābekli. Pēc iespējas biežāk dodieties dabā. Vēl viens labums no tā ir staigāšana pa nelīdzenu virsmu, kas vairāk noslogo gurnus un torsa muskulatūru – tas atkal uzlabo asinsriti. 
• Pievērsieties jebkurām aktivitātēm, kas paātrina sirds ritmu, piemēram, peldēšanai, braukšanai ar riteni, iešanai dabā, dejošanai un arī seksam!