Pētījums: katru gadu no nepareizi izrakstītiem medikamentiem Lielbritānijā mirst gandrīz 22 000 cilvēku

Katru gadu Anglijā medikamentu terapijā notiek aptuveni 237 miljoni kļūdu. Ap 72 % kļūdu ir nekaitīgas – dažas tiek atklātas, pirms pacients sācis lietot medikamentus, – taču vismaz 26 % kļūdu ir potenciāli bīstamas un var pat izraisīt cilvēka nāvi, apgalvo pētnieki no Jorkas Universitātes.

Zinātnieki lēš, ka ik gadu tiek pieļauti 66 miljoni “klīniski nozīmīgu” kļūdu, un, pēc pieticīgām aplēsēm, 1700–22 300 cilvēku tās bijušas liktenīgas un nesušas nāvi. Kļūdas visbīstamākās ir gados veciem cilvēkiem – tiem, kas lieto vairākus medikamentus, – un pacientiem, kas uzturas aprūpes iestādēs.

Visbiežāk kļūdas tiek pieļautas, izrakstot sirds zāles, piemēram, antikoagulantus vai prettrombocītu līdzekļus, vai nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (NSPL). Aptuveni trešdaļa no visiem cilvēkiem, kas nonāk slimnīcā, tiek hospitalizēti tāpēc, ka no šiem medikamentiem kāds ir izraisījis blaknes. Aptuveni pusē visu reģistrēto nāves gadījumu iemesls ir bijusi kuņģa un zarnu trakta asiņošana, ko radījuši medikamenti.

Papildus tam, ka cilvēkam par šīm kļūdām nākas dārgi maksāt (ar savu dzīvību un veselību), Jorkas pētnieki lēš, ka tas dārgi maksā arī Lielbritānijas nodokļu maksātājiem, kam katru gadu jāsedz kompensāciju izmaksas 98,5 miljonu britu mārciņu apmērā. Taču arī šīs var būt tikai vispārējas aplēses, jo to pamatā ir mazākais skaitlis par pacientu daudzumu, kam radušās paliekošas veselības problēmas vai pat iestājusies nāve. Ja izmantotu lielāko skaitli, kompensāciju kopsumma sasniegtu divus miljardus britu mārciņu gadā.

Pēc pētnieku domām, statistika par kļūdām medikamentu terapijā ir satraucoša, bet, viņuprāt, līdzīgi rādītāji varētu būt visās attīstītajās valstīs, arī ASV un jebkurā Eiropas Savienības valstī.

Pētnieki arī norāda, ka dati ņemti no iepriekšējiem pētījumiem, kas veikti pirms 10 gadiem, un tāpēc varētu būt novecojuši. Patiesā aina varētu būt vēl drūmāka.