Kas ir sliktais un kas – labais holesterīns?
Holesterīns ir mīksta, taukiem līdzīga viela (lipīdi), kas dabīgi atrodas cilvēka ķermenī. Tam ir būtiska nozīme šūnu apvalku un dažu hormonu veidošanas procesā.
Pastāv divi holesterīna veidi: labais – augsta blīvuma holesterīns (ABLH), kas samazina holesterīna nogulsnes un nogādā tās aknās, un sliktais – zema blīvuma holesterīns (ZBLH), kas pārnes holesterīnu uz asinsvadu sieniņām un veicina tur aterosklerotisko nogulsnējumu.
Labais holesterīns strādā pretēji zema blīvuma jeb sliktajam holesterīnam, tas darbojas pret asinsvadu aizkaļķošanos. Savukārt sliktais, ja tā ir par daudz, izraisa aterosklerozes attīstību (tautas valodā to sauc par aizkaļķošanos), kā arī plātnīšu veidošanos.
Šādas plātnītes kādā brīdī ar asins plūsmu var aizceļot, piemēram, līdz sirdij vai smadzenēm, un cilvēku piemeklē miokarda infarkts vai insults. Tāpēc, ja analīzēs zemā blīvuma holesterīns izrādīsies augstāks par 4,9 mmol/l, ārsts ieteiks lietot to pazeminošus medikamentus – statīnus. Normāls kopējais holesterīna līmenis veselam cilvēkam ir 5,5 mmol/l.
Jāzina arī, kāds ir cilvēka sirds un asinsvadu slimību risks (tas ietver arī holesterīna līmeni), ko var izrēķināt, piemēram, ģimenes ārsts. Ja šis risks ir augsts, holesterīna zāles var nākties lietot jau pie rādījuma 4 mmol/l. Tas pats attiecas uz cukura diabēta pacientiem, slimojošajiem ar trešās pakāpes arteriālo hipertensiju (paaugstināts asinsspiediens), tiem, kam ir hroniskas nieru kaites, ateroskleroze. Pacientiem ar zemu vai vidēju sirds asinsvadu slimību risku ZBLH līmenim iesaka ne augstāku par 3,0 mmol/l; ar augstu risku – 2,6 mmol/l.
Vienmēr jāatceras, ka svarīgi censties ēst pareizi un fiziski kustēties. Pētījumi apliecina, ka no dabīgiem produktiem holesterīna līmeni asinīs samazina ilgstoši (vismaz divus mēnešus) lietoti ķiploki.
