Teju puse Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā piedzīvojuši izdegšanu

Tikmēr ar izdegšanas pazīmēm nav saskārušies 38% aptaujāto.

No respondentiem, kas pēdējā gada laikā piedzīvojuši izdegšanu, 56% atzīst, ka tās dēļ nevēlas uzņemties jaunus pienākumus. Galveno izdegšanas pazīmju vidū, ar kurām Latvijas darba ņēmēji ir saskārušies, tiek minēta nespēja aizmigt darba dēļ (54%), pastāvīga trauksmes sajūta (36%) un regulāra alkohola lietošana darba radītā stresa mazināšanai (28%).

Vienlaikus 47% aptaujāto norāda, ka nevarētu savam darba devējam atklāt, ka piedzīvo izdegšanu, un tikai 14% būtu gatavi runāt ar darba devēju par saskarsmi ar to.

Atbilstoši aptaujai, 40% Latvijas uzņēmumos un iestādēs nodarbinātie strādā vairāk nekā likumā noteiktās 40 darba stundas nedēļā, tikpat liels aptaujāto īpatsvars strādā 40 stundas nedēļā, un tikai 17% pilnas slodzes darbinieki strādā mazāk par likumā noteikto kopējo darba laiku nedēļā.

Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane sacīja, ka, lai arī gandrīz puse Latvijas darba ņēmēju atzīst, ka tie pēdējā gada laikā piedzīvojuši darba izraisītu emocionālo izdegšanu, minētais strādājošo īpatsvars varētu būt lielāks, jo daļa no tiem nespēj identificēt ar darbu saistītā stresa radīto ietekmi uz to emocionālo labsajūtu.

Tāpat viņa atzīmēja, ka ilgstošs stress darbā cilvēkiem rada ne tikai dažādus veselības traucējumus, bet mazina arī interesi par darbu, iestājas apātija un mazinās vēlme uzņemties papildu darba pienākumus. Turklāt aptaujas laikā identificētais virsstundas strādājošo darba ņēmēju īpatsvars, pēc Helmanes teiktā, ir saistāms ar zemajiem Latvijas darbaspēka produktivitātes rādītājiem, kas ir viens no sliktākajiem Eiropas Savienības valstu vidū.

Institūta vadītāja sacīja, ka, ja pirms desmit gadiem būtiskākie darba riska faktori bija saistīti ar to ietekmi uz strādājošā fizisko veselību, tad patlaban arvien aktuālāki kļuvuši jautājumi par strādājošo psihoemocionālo veselību. Līdz ar to darba veicināto izdegšanu nepieciešams atpazīt gan no darba devēju, gan no darba ņēmēju puses, lai varētu laicīgi saprast, identificēt un risināt minēto problēmu. Turklāt ir svarīgi arī saprast, kā pašu darba ņēmēju attieksme, tostarp sapratne, līdzcietība un atbalsts vai minēto iezīmju trūkums ietekmē gan personisko, gan citu kolēģu emocionālo labsajūtu darba vidē.

Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta un pētījumu kompānijas "Kantar TNS" aptauja veikta no šā gada 5.jūnija līdz 7.jūnijam, kuras laikā ar tiešsaistes interviju palīdzību aptaujāti 738 darba ņēmēji visā Latvijā.