Klusais slepkava: kā atpazīt cukura diabētu?
Katru gadu konstatē arvien vairāk cukura diabēta saslimšanas gadījumu, un atklājas, ka liela daļa cilvēku ar sūdzībām nav savlaicīgi vērsušies pie ārsta, lai varētu noteikt diagnozi.
Sabiedriskās domas pētījumā iegūtie dati liecina, ka kopumā iedzīvotājiem ir pieņēmumi un aptuvenas zināšanas par to, kas ir cukura diabēta slimība, bet lielākajai daļai nav konkrētu zināšanu par slimības izpausmēm, sekām, kuras rodas neārstējoties, kā arī par palīdzības sniegšanu līdzcilvēkiem, kuriem ir cukura diabēts.
Jaunākā aptauja par iedzīvotāju informētību attiecībā uz cukura diabētu liecina, ka tikai 36% iedzīvotāju ir pilnīgi pārliecināti, ka zina, kas ir cukura diabēts un kā tas izpaužas, savukārt trešā daļa iedzīvotāju neapzinās, kādi ir cukura diabēta simptomi, kādas ir neārstēta cukura diabēta sekas un pie kura ārsta būtu jāvēršas diagnozes noteikšanai.
Kopumā iedzīvotāji apzinās cukura diabētu izraisošos cēloņus. Kā biežākie cēloņi ir minēti mazkustība, liekais svars un iedzimtība, taču tikai ļoti maza sabiedrības daļa par cukura diabēta cēloņiem vai riska faktoriem uzskata smēķēšanu (13%) vai paaugstinātu asinsspiedienu (19%).
“Diemžēl mūsdienu zinātne vēl nav identificējusi metodes, kas ļautu mazināt risku saslimt ar 1. tipa cukura diabētu. Savukārt 2. tipa diabēta gadījumā ļoti liela nozīme ir vecumam un dzīvesveidam: ir pierādīts, ka liekais svars, mazkustīgs dzīvesveids un neveselīgs uzturs palielina risku saslimt, kā arī risks palielinās pēc 45 gadu vecuma.
Tāpat 2. tipa cukura diabēta riska faktori ir paaugstināts asinsspiediens, paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, pārciests insults vai infarkts. Smēķēšana pati par sevi netiek pieskaitīta pie diabēta riska faktoriem, tomēr ir zināms, ka smēķēšana izraisa imūnsistēmas traucējumus, tādējādi tā varētu veicināt 1. tipa diabēta attīstību,” skaidro Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārste Jeļizaveta Sokolovska.
Trūkst zināšanu, kā palīdzēt
Ņemot vērā, ka 70% aptaujāto iedzīvotāju ikdienā ir bijusi saskarsme ar kādu cukura diabēta pacientu, bažas rada cilvēku zināšanu trūkums par palīdzības sniegšanu cukura diabēta pacientam, ja viņam paliek slikti.
51% nespētu pazīt simptomus, kas liecina par cukura līmeņa pazemināšanos, bet 71% nezinātu, kā rīkoties, ja tā rezultātā cilvēkam paliek slikti. Par īpaši izstrādāto cukura diabēta “pasi”, kas parasti atrodas pie cukura diabēta pacienta un kas ietver informāciju, kā līdzcilvēkiem rīkoties ārkārtas gadījumos, informēti ir tikai 26% iedzīvotāju.
Iedzīvotājiem ir tikai vispārējas zināšanas, kā rīkoties situācijās, kad cukura diabēta pacients zaudē samaņu. 71% izsauktu neatliekamo medicīnisko palīdzību, bet neliela daļa iedzīvotāju meklētu diabēta pacienta insulīna šļirci. Tas skaidrojams ar informācijas trūkumu, jo, ja arī palīdzību sniedzošais cilvēks atrastu insulīna šļirci, viņam visdrīzāk nebūtu zināšanu, kā ar to pareizi rīkoties un vai to vispār drīkst izmantot.
“Diabēta pacientu tuviniekiem noteikti jāzina, kādi ir pazemināta un paaugstināta glikozes līmeņa asinīs simptomi, ko darīt ārkārtas situācijās. Šādu apmācību var nodrošināt pacienta endokrinologs, ģimenes ārsts vai diabēta apmācības māsa. Tāpat jāuzsver, ka paši diabēta pacienti parasti zina, kādas sajūtas ir kritiski zema vai augsta glikozes līmeņa gadījumā, līdz ar to, ja pacients nav zaudējis samaņu, visdrīzāk viņš varēs norādīt, vai viņam steidzami jāiedod kaut kas salds vai arī jāizmēra cukura līmenis – pat, ja palīgam nav iepriekšēju zināšanu un pieredzes. Ja pacients tomēr ir zaudējis samaņu, pirmā darbība noteikti būtu neatliekamās medicīnas palīdzības dienesta izsaukšana. Noteikti nedrīkst injicēt insulīnu, ja nav zināms glikozes līmenis asinīs!” uzsver Jeļizaveta Sokolovska.
Pārāk retas pārbaudes
Iedzīvotāji uzskata, ka informācijai par cukura diabētu, tā simptomiem un palīdzību līdzcilvēkiem vajadzētu būt pieejamākai un cilvēkiem saprotamākai. Turklāt iedzīvotāji apzinās slimības nopietnību – 92% uzskata, ka cukura diabēts ir nopietna un dzīvību apdraudoša slimība, tomēr tikai 36% reizi gadā pārbauda cukura līmeni asinīs, kas ir galvenais veids, kā noteikt cukura diabēta diagnozi. Aptaujas dalībnieki norāda, ka doties pie ārsta viņus mudinātu simptomi, kas ietekmē dzīves kvalitāti – svara zudums, redzes pasliktināšanās, bieža urinācija. Uzmanība netiktu pievērsta tādiem simptomiem kā nervozitāte, bada sajūta, sausa mute vai slāpes.
Aptaujas dati rāda, ka iedzīvotājiem ir nepilnīgas zināšanas par cukura diabēta ārstēšanu. 77% uzskata, ka ārstēšanā var izmantot tikai insulīnu vai speciālus medikamentus, bet novārtā tiek atstāta pareiza ēdienkarte un dzīvesveids.
