Īrniekus šokē tiesu izpildītāja patvaļa - pēkšņi ielaužas dzīvokļos un izmet uz ielas
Zvērināta tiesu izpildītāja zvērests Uzvaras bulvārī nenozīmēja neko – šis ir viens no pēdējā laika skaļākajiem gadījumiem, kad cilvēkus gluži vienkārši izmet no mājām.
Likums un taisnība
2016. gada 16. februāris, 06:28

Īrniekus šokē tiesu izpildītāja patvaļa - pēkšņi ielaužas dzīvokļos un izmet uz ielas

Jauns.lv

Jūs strādājat, maksājat nodokļus un audzināt bērnus. Par pietiekami lielu summu īrējat dzīvokli Rīgas centrā, laikus maksājat par īri un pārējiem pakalpojumiem. Vai varat iedomāties, ka kādā dienā bez brīdinājuma jūsu dzīvokļa durvis uzlauzīs, sveši cilvēki jūsu mantas sametīs atkritumu maisos un piedāvās aizvest uz jebkuru Latvijas vietu?

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Jā, daži atceras, tā notika 1940.gadā! Kāds astoņdesmitgadīgs vīrs, kura vecākiem toreiz piederēja īres nams, dalījās atmiņās, ka bruņoti vīri paģērēja 72 stundu laikā atbrīvot telpas un pat laipni piedāvāja kravas auto, lai aizvestu mantas. Tagad taču nekas tāds nevar notikt? Dzīve rāda, ka diemžēl var.

Svešinieki nes prom meitas galdu

Ir 2015. gada 3. decembris. Medicīnas māsa un triju bērnu māte Sandra Lazda pirms divām dienām namīpašniekam Ingaram Krieviņam (kā vēlāk izrādījās – bijušajam) samaksājusi 250 eiro ikmēneša īri par dzīvokli Rīgā, Uzvaras bulvārī 3A, un komunālos maksājumus. Ar īpašnieku noslēgts īres līgums līdz 2017. gada decembrim. Dienas vidū uz darbu pēkšņi zvana mājas pārvaldniece Ērika Grava: “Lazdas kundze, ņemiet taksometru, brauciet mājās! Jums uzlauzuši durvis un nes ārā mantas!”

Atbraukusi mājās, Sandra redz, ka divi vīri ceļ mikroautobusā jaunākās meitas rakstāmgaldu: “Ko jūs darāt, tās ir manas mēbeles, bērns tūlīt nāks no skolas!”

Nē, viss ir aprakstīts, vedīs uz noliktavu. Dzīvoklī iekšā viņu nelaidīs. Vecā slēdzene izurbta, mētājas turpat uz grīdas, durvīm nomainītas atslēgas.

Zvērināts tiesu izpildītājs Andris Sladzs kāpņutelpā, uz ķeblīša nolicis dokumentu mapīti, nolasa tiesas spriedumu par to, ka kaut kādus „Baltijas Investorus” ieved valdījumā. Viņam asistē pašvaldības policists, ģērbies privātās drēbēs.

“Vai varat uzrādīt īres līgumu?” jautā tiesu izpildītājs. Sandra: “Tas ir dzīvoklī, kurā mani nelaiž!” “Tātad nevarat uzrādīt!”

Izlikšanu vada domes deputāts

Kāpņutelpā stāv kaimiņi no ceturtā stāva, viņi jau ir izlikti. Cita kaimiņiene izsauc policiju. Likumsargi atbrauc, redz, ka te darbojas tiesu izpildītājs – tad jau viss likumīgi! Mantu izlikšanu vada gara auguma solīdi ģērbies kungs, kā vēlāk noskaidrojas, Olaines domes deputāts Māris Vanags, amatu apvienošanas kārtībā „Baltijas Investoru” pārstāvis. Organizē transportu, pats nes maisus.

Tikmēr no skolas pārrodas 12 gadus vecā meita un sāk raudāt. Mantas visas aprakstītas, uz mēbelēm uzlīmētas lapiņas ar tiesu izpildītāja zīmogu un parakstu, daudzas derīgas mēbeles novērtētas kā bezvērtīgas. Meitas saksofonu, kas maksā vismaz 350 eiro, Sladzs nocenojis par 50 eiro.

Tad tiesu izpildītājs izrāda laipnību: “Varbūt jums ir cita vieta, kur aizvest mantas? Tā ietaupīsiet 500 eiro, jo nebūs tās jāizpērk no noliktavas! Jūsu kaimiņus mēs jau aizvedām uz Madonu!”

Pēc 10 dienām izdodas atrast pasi

Sladzs dod parakstīt kādu papīru, taču Sandra no uztraukuma slikti redz, sirds lēkā, galva dun, laikam asinsspiediens cēlies. Viņu pārņēmusi panika, uztraukums un apjukums. Tiesu izpildītāja iedoto lapu paraksta, neredzot un nesaprotot, kas tur teikts.

Sandra nolemj mantas aizvest uz savas mātes lauku mājām Bauskas pusē. Tur pēc desmit dienām kādā maisā izdodas atrast vecākās meitas pasi...

Rīgā Sandrai ir darbs, jaunākajai meitai skola un mūzikas skola, jaunu īres dzīvokli tūdaļ atrast nav iespējams. Nedēļu viņas ir bez mājām, nakšņo pie radiem, kolēģiem un meitas klasesbiedrenes ģimenē. Meitai nākas iztikt bez mācību grāmatām, jo arī tās iesaiņotas kādā no daudzajiem maisiem.

Dzīvoklī ienāk desmit vīri

Linda Šigapova šajā namā dzīvojusi kopš 1950. gada, kopš divu gadu vecuma. Darba mūžs pagājis „Preses nama” tipogrāfijā, tagad pensijā. Viņa 3. decembrī bija mājās un atvēra durvis. Dzīvoklī ienāca apmēram desmit vīrieši. Tiesu izpildītājs Sladzs paskaidroja: kopš 21. septembra māja pieder jaunam īpašniekam, tāpēc Šigapovai ar ģimeni nekavējoties jāatstāj dzīvoklis!

Viņa tiesu izpildītājam lūdza kādu dokumentu par izlikšanu. “Tāda nav. Ingaram Krieviņam bija jūs jāinformē: kopš 21. septembra jūs te nedzīvojat!”

Cilvēki, kuri zina likumus, saprastu, ka šie tiesu izpildītāja paziņojumi ir nelikumīgi un absurdi. Taču Linda bija nobijusies un sāka krāmēt maisos savas mantas. Tikmēr virtuvē jau saimniekoja strādnieki. Kur lai tūdaļ dodas? Labi, ka bijusī kolēģe piekrita pieņemt Šigapovas ģimeni ar visu iedzīvi un mēbelēm.

Šajā jezgā pazuda Lindas kaķis, kurš nobijās no svešinieku bara un kaut kur noslēpās. Nākamajā dienā dzīvoklī vairs nevarēja iekļūt, jo bija pielikta jauna slēdzene un pieslēgta signalizācija. Nelaimīgo dzīvnieku izdevās atbrīvot tikai pēc kādām četrām dienām. Nu jau pēc izlikšanas pagājis vairāk nekā mēnesis, taču Šigapovas ģimene tā arī nav atradusi sev citu īres dzīvokli.

Toties radušās problēmas ar dokumentiem. Lindas ģimene kā denacionalizētās mājas īrnieki jau kopš 1994. gada stāv Rīgas pašvaldības dzīvokļu rindā, 7. reģistrā. Tagad gājusi uz Mājokļu un vides departamentu, lai lūgtu dzīvokli piešķirt pēc iespējas ātrāk. Kur ir dokumenti par izlikšanu, jautājusi darbiniece. Tādu nav! Iznāk, ka ģimene dzīvokli pametusi brīvprātīgi...

Iemitina bezpajumtniekus

Ļoti ciniski izrīkojās ar pensionāri Larisu Larinu. Viņa šajā namā dzīvo kopš 1973. gada, un arī viņai kā padomju laiku īrniecei ir beztermiņa īres tiesības. Te izlicēji īstenoja citu taktiku. Kad tiesu izpildītājs bija pārliecinājies, ka Larinai ir viņam neērts īres līgums, nākamajā dienā īpašnieka pārstāvis atvedis bezpajumtnieku pāri.

“Kā atnāca, tūdaļ iegūlās manā dīvānā! Lieto manas mēbeles. Durvīs ielika slēdzeni, es tajā istabā vairs netieku. Namīpašnieka pārstāvis teica, ka arī ar ledusskapi būs jādalās,” pensionāre ar šausmām atceras piedzīvoto. Viņa nekad nav smēķējusi, bet bezpajumtnieki piesmēķējuši telpas.

Larina pagaidām dzīvo pie paziņām, bet bezpajumtniece televīzijai priecīgi stāstīja, ka viņiem ir ļoti labs īres līgums. Jāsāk maksāt būs tikai no 2017. gada, tagad varot dzīvot par brīvu!

Visi izliktie īrnieki pazemoti, vēl tagad nav rimis sarūgtinājums par pārdzīvoto netaisnību. Tikai viena dzīvokļa iemītniekiem izdevās paglābties no vardarbīgās akcijas, jo tam bija signalizācija un līgums ar apsardzes firmu. Šīs durvis Sladzs neuzdrošinājās uzlauzt, jo saprata, ka ar apsardzes vīriem runas par „ievešanu valdījumā” neies cauri.

Namu nopērk Krievijas pilsoņi

Izrādās, uzņēmējam Ingaram Krieviņam bijis parāds bankā. Tāpēc viņam piederošo zemesgabalu un četrstāvu dzīvojamo ēku Uzvaras bulvārī 3A jau pagājušā gada 27. jūlijā zvērināta tiesu izpildītāja Baiba Kantmane pārdeva izsolē. Protams, mēnesi iepriekš bija ievietots sludinājums oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, taču īrniekus par izsoli un īpašnieka maiņu neviens neinformēja.

Nams atrodas ļoti izdevīgā vietā, pretim Nacionālajai bibliotēkai jeb Gaismas pilij. Rietumeiropas uzņēmēji, uzzinot, ka ēkā dzīvo īrnieki, tūdaļ zaudē interesi, jo saprot, ka īrniekus aizstāv likums, bet Krievijas pilsoņus tādi „sīkumi” nebiedē.

Īpašumu nopirka SIA „Baltijas Investori”. Tā reģistrēta 2013. gada 6. oktobrī. Juridiskā adrese – Rīgā, Zaubes ielā 5–1, tālruņa numurs nav uzrādīts. Darbības veids: personīgā nekustamā īpašuma pirkšanas un pārdošanas pakalpojumi. Īpašnieki ir Krievijas pilsoņi Andrejs un Jekaterina Kamjanovi.

Izsoles sākumcena bija zema – 183 600 eiro, bet „Baltijas Investori” īpašumu nopirka par 232 600 eiro. Zemesgrāmatā jaunie saimnieki savas īpašuma tiesības nostiprināja 21. septembrī.

Kad likums ļauj izlikt īrniekus?

Jurists Juris Sokolovskis atzīst, ka tā ir atstrādāta sistēma. Izsolē lēti nopērk māju vai dzīvokli ar īrniekiem. Tad, piesedzoties ar ievešanu valdījumā, īrniekus izmet ārā, bet īpašumu pārdod vismaz divreiz dārgāk.

Likuma Par dzīvojamo telpu īri 8.pantā rakstīts: ja dzīvojamā māja vai dzīvoklis pāriet citas juridiskās vai fiziskās personas īpašumā, jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi. Līgumus var grozīt tikai šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Īres līgumu pēc izīrētāja iniciatīvas var izbeigt tikai tad, ja īrnieks, viņa ģimenes locekļi vai citas personas, kuras dzīvo kopā ar viņu:

1) bojā vai posta dzīvojamo telpu (arī dzīvokļa iekārtu), citas būves un telpas, kas īrniekam nodotas lietošanā, vai dzīvojamās mājas koplietošanas telpas, komunikācijas un iekārtas;

2) izmanto dzīvojamo telpu, māju vai citas būves un telpas, kas īrniekam nodotas lietošanā, mērķiem, kādiem tās nav paredzētas;

3) citādi pārkāpj dzīvojamās telpas lietošanas noteikumus, padarot pārējām personām dzīvošanu vienā kopējā dzīvoklī vai vienā mājā neiespējamu;

4) īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā īres maksu vai maksu par pamatpakalpojumiem.

Tad, ja īrnieks pēc izīrētāja prasības neatbrīvo dzīvojamo telpu, viņu kopā ar ģimenes locekļiem var izlikt tiesas ceļā, sniedzot tiesā prasību par izlikšanu. Tiesu izpildītājs īrnieku var izlikt tikai tad, ja ir tiesas spriedums par izlikšanu un tiesas izdots izpildraksts. Šajā gadījumā tādu dokumentu nebija!

Ne vārda par īrniekiem

Ievešana valdījumā ir pavisam kas cits. Piemēram, Jānis pārdod Pēterim dzīvokli. Abi vienojas, ka Jānis pēc mēneša to atbrīvos. Pēteris mīņājas aiz durvīm, bet Jānis ārā nevācas. Tad Pēteris sniedz tiesā prasību par ievešanu valdījumā. Kad tiesa to apmierinājusi, tiesu izpildītājs ieved Pēteri valdījumā, izliekot no dzīvokļa Jāni un viņa mantas. Tad viss ir godīgi – Jānis pats no brīvas gribas pārdeva dzīvokli, taču neļāva Pēterim tajā dzīvot, un viņam nācās vērsties tiesā.

Civilprocesa likuma 74.2 nodaļā Ievešana nekustamā īpašuma valdījumā runa ir tikai par parādnieku, viņa ģimenes locekļiem un citām personām, kas dzīvo kopā ar viņu. Tiesu izpildītājs parādniekam izsniedz paziņojumu, kurā norāda datumu, kad notiks ieguvēja ievešana nekustamā īpašuma valdījumā, ja parādnieks pats to neatbrīvos. Tiesu izpildītājs uzaicina parādnieku atbrīvot nekustamo īpašumuno viņam piederošās mantas un atstāt īpašumu kopā ar ģimenes locekļiem un citām personām, kas dzīvo kopā ar viņa ģimeni.

Šajā nodaļā nav ne vārda par īrniekiem, jo uz viņiem attiecas citi panti un citi likumi.

Blēdīgā shēma

Jā, tiesu izpildītājs Sladzs brīdināja bijušo mājas īpašnieku Ingaru Krieviņu. Vai Sladzs patiešām domāja, ka visos dzīvokļos četrstāvu namā mitinās Krieviņš un viņa ģimene? Vai tiesu izpildītājs neredzēja, ka tur dzīvo īrnieki? Vai cilvēks, kuram trūkst elementāras loģiskās domāšanas, drīkst strādāt par tiesu izpildītāju?

Patiesībā shēma ir labi atstrādāta. Īrniekus par izlikšanu nebrīdina, lai viņi nespēj sagatavoties un sevi aizsargāt. Dienas vidū, kamēr visi darbā, uzlauž durvis, dokumentus kopā ar kaķu barību, traukiem un veļu samet maisos. Gatavs! Īres līgumu īrnieks nevar uzrādīt! Ja vēlāk viņš tomēr līgumu atrod, var teikt, ka tas ir safabricēts ar atpakaļejošu datumu. Mantas tiesu izpildītājs novērtē kā bezvērtīgas, lai, gadījumā ja kas pazūd vai salūst, nav jāatlīdzina zaudējumi.

Pašam jau nav rokas jāsmērē. Tiesu izpildītājs pieaicina meistaru, kas atmūķē durvis un nomaina slēdzenes. Samaksā transporta firmai, un strādnieki, čakli kā skudriņas, ātri vien iztukšo telpas.

Taču tā ir patvarība. Ievedot valdījumā, tiesu izpildītājam bija jākonstatē, kas dzīvo dzīvokļos, un jāiepazīstas ar īres līgumiem. Labi, ka izliktie īrnieki neklusēja, bet zvanīja radio un televīzijai, rakstīja sūdzības Tieslietu ministrijai un citām instancēm.

Pretenzijas par tiesu izpildītāja rīcību jāpagūst izteikt 10 dienu laikā. Pamatojoties uz īrnieku iesniegumiem par Sladza patvarību, Valsts policija 7. decembrī pret viņu ierosināja kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 22. nodaļas „Noziedzīgi nodarījumi pret pārvaldības kārtību”.

8. janvārī Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes sēdē skatīja Sladza lietu un nolēma ierosināt disciplinārlietu par profesionālās ētikas pārkāpumiem. Lieta nosūtīta tieslietu ministram nodošanai disciplinārlietu komisijai.

12.februārī Sladzs paziņoja, ka viņa atcelšana no amata, ko cita starpā visnotaļ atbalsta arī viņa amata brāļu cunfte, kā sods esot bezprecedenta gadījums un lūdzis minstram Rasnačam rūpīgi izvērtēt soda samērīgumu.

Tiesnese atsaka pieņemt sūdzību

Īrnieces Lazda un Šigapova 14. decembrī par Sladza rīcību iesniedza sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā un lūdza īrnieku izlikšanu atzīt par prettiesisku. 17. decembrī tiesnese Inguna Casno pieņēma lēmumu – “sūdzība ir atsakāma pieņemt”.

Tiesnese lēmumā raksta, ka tiesu izpildītāja darbības sprieduma izpildīšanā var pārsūdzēt piedzinējs vai parādnieks, bet Šigapova un Lazda nav ne viens, ne otrs. Līdz ar to viņām nav tiesību iesniegt sūdzību par tiesu izpildītāja darbībām! Tālāk tiesnese raksta, ka likumdevējs noteicis zvērinātam tiesu izpildītājam pienākumu izpildi, neskatoties uz to, ka pastāv trešo personu iebildumi. Savukārt trešās personas savas tiesības var pierādīt, tikai ceļot tiesā prasību, nevis iesniedzot sūdzību par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību.

Tiesnese skaidro, ka Civilprocesa likuma 620.8 panta otrā daļa noteic, ka sūdzība, ko tiesā iesniedz trešā persona, kuras valdījumā nododamais īpašums atrodas, aptur ievešanu valdījumā līdz sūdzības izskatīšanai. Bet Civillikuma 2130. pants nepārprotami noteic, ka īrnieks ir lietas turētājs, nevis tās valdītājs.

Izlikt nedrīkstēja, sūdzēties arī nevar

Tālāk tiesnese raksta: “Ievešana valdījumā neietekmē spēkā esoša īres līguma darbību un neskar īrnieka tiesības, jo atbilstoši likuma Par dzīvojamo telpu īri 8. panta noteikumiem jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi. Īrnieku, kurš dzīvojamo telpu lieto saskaņā ar tiesīgi noslēgtu īres līgumu, var izlikt tikai minētajā likumā noteiktajā kārtībā.” Žēl tikai, ka Sladzs un Co to ir ignorējuši.  

Rezumēsim – likums neļauj izlikt īrniekus, kuriem ir īres līgumi. Taču, ja viņi tomēr ir izlikti, viņiem nav tiesību sūdzēties. Lūk, tādā tiesiskā valstī mēs dzīvojam!

Vai juristiem māca uzlauzt durvis?

Vai to māca Juridiskajā fakultātē – uzlauzt durvis, uz labām mēbelēm līmēt zīmītes, ka tās ir bezvērtīgas, jautā Sandra Lazda. Ja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs zina, ka tādas lietas notiek, tad kāpēc neko nedara, lai aizstāvētu cilvēkus? Cik māju tiesu izpildītāji šādā veidā atbrīvojuši? Ja īpašniekam ir parādi, kāpēc māju nopērk Krievijas pilsoņi, nevis, piemēram, pašvaldība? Kāpēc mēs savas mājas atdodam svešas valsts pilsoņiem? Labāk būtu piedāvājuši dzīvokļus nopirkt īrniekiem, kas tur dzīvo.

Rīgas centrā lielākā daļa namu celti pirmskara laikā, tos atguvuši bijušo īpašnieku mantinieki. Ja nu īpašnieks namu ieķīlā bankā? Ja pieņem Sladza likumu izpratni, tad tagad neviens īrnieks nevar būt drošs par to, ka vakarā, pārnākot no darba, varēs iekļūt dzīvoklī. Vai visiem īrnieku tūkstošiem jāstaigā ar īres līgumu kabatā? Ja nu pēkšņi tiesu izpildītājs prasa?

Un kā tas saskan ar Satversmes 96. pantu, kas ikvienam garantē tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību?

Un vēl viena piebilde. Olaines novada domes deputāts Māris Vanags, kurš ievēlēts no „A8 partijas”, deklarācijā Valsts ieņēmumu dienestam norādījis 760 000 eiro parādsaistības. No deputāta algas tās nav iespējams nomaksāt – viņa deklarētie ienākumi visā 2014. gadā bijuši 1810,96 eiro.

Vai nesanāks tā, ka kādu dienu arī pie Vanaga durvīm klauvēs Sladzs vai kāds viņa amata brālis un laipni palūgs atbrīvot telpas? Un vēl – zinātāji stāsta, ka šis centīgais Krievijas investoru pārstāvis, kurš savu labklājību ceļ uz bērnu asarām, nekautrējas sevi dēvēt par kristīgu cilvēku.

Kasjauns.lv, Sniedze Smilga/Foto: Rojs Maizītis/Ieva Lūka/LETA