Lai atgūtu dēlu Mārtiņu, māte spiesta viņu aizvest uz Angliju
Konstance ar dēlu Mārtiņu, kuru izdevies atņemt tēvam, kurš pirms tam par bērnu neesot licies zinis vairākus gadus.
Likums un taisnība
2015. gada 19. novembris, 06:13

Lai atgūtu dēlu Mārtiņu, māte spiesta viņu aizvest uz Angliju

Jauns.lv

Pēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam, ka Rietumeiropā sievietes no Latvijas zaudē savus bērnus – dažādu ieganstu dēļ vietējās tiesas viņām atņem aprūpes tiesības. Tomēr notiek arī pretējs process – lai pasargātu savu bērnu no vardarbīgā tēva Konstance no Latvijas uz Angliju aizveda savu atvasi.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Šā gada beigās Anglijā notiks tiesa, kurai būs jālemj, kā Konstances deviņus gadus veco dēlu Mārtiņu (vārds mainīts) pasargāt no Latvijā dzīvojošā tēva Armanda. Pēc mātes vārdiem, vīrietis dēlu mātei nozadzis, par viņu nav rūpējies, pret bērnu izturējies vardarbīgi un, iespējams, pat seksuāli izmantojis. Lai bērnu izrautu no tēva nagiem, Konstance vērsās pie privātdetektīviem „Rīgas detektīvu aģentūrā”, jo māte uzskatīja, ka Latvijas tiesu sistēma nespēj aizsargāt viņas dēlu.

Iemīlējās 17 gadu vecumā

Šis stāsts sācies pirms piecpadsmit gadiem. Konstance 17 gadu vecumā iemīlējās Armandā, viņi sāka dzīvot kopā, gan neprecējušies. Abi bija mākslinieki, izveidojuši darbnīcu, sākumā viss bija labi.

“2006. gadā, pēc sešu gadu kopdzīves, piedzima Mārtiņš un tad mūsu dzīve izmainījās. Dažas reizes viņš man iesita, es viņam piedevu. Bet tad, kad viņš man iesita arī trīs mēnešus vecā bērna klātbūtnē, sapratu, ka tas vairs nav pieņemams, savācu savas mantas un no Armanda aizgāju,” žurnālam „Likums un Taisnība” stāsta Konstance.

Kādus piecus gadus Armands par savu dēlu nelicies ne zinis, alimentus nav maksājis. “Veselus piecus gadus viņš bērnu pat negribēja redzēt, viņam nerūpēja Mārtiņa liktenis. Lai nodrošinātu sev un dēlam pienācīgu dzīvi, man nācās aizbraukt strādāt uz Lielbritāniju,” atzīst Konstance.

Māte pēkšņi maina nostāju

Dēlu sieviete atstāja savas mātes un māsas aprūpē. “Kad biju Anglijā, notika krass pavērsiens manas mātes un Armanda attiecībās. Mana māte, kura agrāk Armandu uzskatīja par savu niknāko ienaidnieku, nu kļuva par viņa aizstāvi. Viņa pēkšņi Mārtiņu atdeva audzināšanā Armandam un teica, ka es kā māte nerūpējos par dēlu, man viņu vairs nevarot uzticēt. Sākumā Armands draudēja un teica, ka man atņems dēlu. Es to sākumā uztvēru kā joku, bet tad vienā brīdī Mārtiņa vairs nebija ne skolā, ne dzīvoklī, kur dzīvoja mana mamma un māsa,” atceras Konstance.

Atgriežoties Latvijā, viņa vērsās policijā. Kopš 2014. gada marta beigām mātei nebija iespēja savu bērnu ne redzēt, ne satikt. Bērna tēvs visu pagājušo gadu puiku esot turējis savā kokapstrādes darbnīcā Jelgavā aiz lieliem vārtiem un psiholoģiski ietekmējis.

“Man nekas cits neatlika, kā vērsties tiesā, jo ne policija, ne bāriņtiesa nebija ieinteresēta atrisināt situāciju, ka bērnam tiek liegta tikšanās ar māti. Šopavasar man beidzot izdevās satikties ar dēlu. Mārtiņu tēvs bija izņēmis no iepriekšējās skolas un pārcēlis uz kādu Jelgavas sākumskolu, kur pedagogu klātbūtnē pirmo reizi pēc ilgāka pārtraukuma atkal tikos ar dēlu,” saka Konstance.

Izmanto tikšanās iespēju

Tēvs slēpis bērna atrašanās vietu, vēl pirmos pāris mēnešus, kad dēlu varēju sazvanīt, puisēns teicis, ka naktīs “guļot kā sendvičā” – vienā gultā ar tēvu un viņa tagadējo draudzeni. “Uzskatu, ka Armandam ir nosliece uz pedofiliju. Viņš taču ir galdnieks, un kā tas iznāk, ka viņš nav varējis dēlam uztaisīt savu gultu?” vaicā Konstance.

Šogad bāriņtiesa tomēr nodrošināja mātes un dēla tikšanos. Māte šo iespēju izmantoja, gluži vienkārši paņēma dēlu un aizveda uz Angliju, kur tagad pastāvīgi dzīvo un strādā. Tomēr Mārtiņa tēvs joprojām turpina draudēt Konstancei un grasās dēlu paņemt atpakaļ. Lai bērnu aizsargātu no uzmācīgā un, iespējams, vardarbīgā tēva, Konstance iesniegusi prasību tiesā Lielbritānijā, kurā lūdz noteikt aizliegumu Armandam tikties ar Mārtiņu. Tiesa gaidāma novembrī vai decembrī.

Ko novērojuši detektīvi

„Rīgas detektīvu aģentūras” vadītāja Olga Zeļika uzsver, ka Mārtiņš atradies bīstamā situācijā: “Nevienam nebija tiesības mātei nozagt Mārtiņu. Bērnam ir jāatrodas pie mātes! Armands, pēc visa spriežot, arī iesaistījies kādā reliģiskā sektā, kas veicinājusi agresiju.”

Detektīvu atklātais tēvam par labu neliecina: “Armanda mājas un Mārtiņa āra novērošana liecināja, ka bērns atradies kritiskā un nepiemērotā situācijā. Pirmkārt, tēvs ar dēlu brauca automašīnā, to vadot ar 120 kilometriem lielu ātrumu stundā, kas ir dzīvībai bīstami.

Otrkārt, kādā sestdienā bērns visu dienu neizgāja no mājas, kaut arī atradās ēkā. Tas brīvdienā nav pieņemami, bērnam liegts iziet svaigā gaisā.

Treškārt, bērns ir bijis skolā, bet mājās nav bijis. Tas nozīmē, ka Mārtiņš nav dzīvojis savā deklarētajā dzīvesvietā. Ceturtkārt, bērns visu vasaras brīvlaiku ir atradies sava tēva kokapstrādes darbnīcā. Tā bērnam nebija pilnvērtīga atpūta. Līdz ar to var spriest, ka Mārtiņš atradās normālai dzīvei nepiemērotos apstākļos. Mēs aizstāvēsim bērna intereses, jo vēlamies, lai māte ne tikai atgūtu bērnu, bet arī lai viņš dzīvotu normālos apstākļos.”

Uz jautājumu, kā Armands vērtē savu attieksmi pret dēlu un viņam izteiktos apvainojumus, viņš atsūtīja tikai rakstisku atbildi: “Tā kā šī ir privāta lieta, pašlaik neredzu vajadzību komentēt jūsu rīcībā nonākušo informāciju, tāpēc komentāru par jūs interesējošajiem jautājumiem no manas puses pagaidām nebūs.”

Elmārs Barkāns/Foto: Rojs Maizītis/ No Konstances personīgā arhīva