Bēdas suņu īpašniekiem - uz ielām sakaisītais sāls saēd mīluļu ķepas

Ar šo nopietno problēmu saskāries arī sunītes Doras īpašnieks, rīdzinieks Māris. Staigājot ar mīluli pa Rīgas centra parku un ielām, Māris pamanījis, ka Dora pārvietojas nelabprāt, itin kā pieklibojot. Pārnākot mājās, saimnieks atklājis, ka uz ietvēm izkaisītais sāls iekļuvis suņuka pirkstu starpās un izberzis rētas.

Pastaigas laikā suņuks sāk klibot

„Ievēroju, ka ejot pa ietvi, viņa ik pa laikam palecas. Pēc kāda laika Dora jau sāka klibot uz trīs ķepām, turot vienu no pakaļkājām paceltu, tā it kā būtu to izmežģījusi. Parkā pagājām nost no sakaisītā celiņa, un sasnigušajā mauriņā viņa bez problēmām varēja noturēties uz visām četrām. Sapratu, ka viņas ķepas, visticamāk, kairina uz ietvēm izkaisītā sāls. Neesmu speciālists, taču pieļauju, ka tur varētu būt piejaukta arī kāda ķīmija. Godīgi sakot, biju šokēts – man nebija ne jausmas, ka ziemā suņiem varētu būt šādas problēmas. Īsti arī nezinu, kā Doru pasargāt, jo ziemā jau kaisa gandrīz visas pilsētas ielas!”

Rētas izraisa kaisāmās sāls sastāvs

Vai tiešām nokaisītās ietves ir spējīgas tik ļoti kaitēt ķepaiņiem? Rīgas Domes (RD) Satiksmes departamenta komunikāciju speciāliste Ilze Dimante atzīst, ka šāda problēma tik tiešām pastāv: „Ielas braucamo daļu kaisa ar samitrināto sāli jeb sāli, kas sajaukts ar sālsūdeni. Ķīmiskas vielas klāt netiek pievienotas, taču atsevišķos gadījumos uz brauktuves tiek kaisīta sāls, kas sajaukta ar smilti – tā tas ir tikai maznozīmīgajās ielās, kur nav lietus ūdens kanalizācijas sistēmas. Pašreizējā kaisīšanas metode ir labākais un arī finansiāli izdevīgākais risinājums apsnigušu ielu kaisīšanā, taču tai diemžēl ir blakusefekti. Viens no tiem ir kairinājums, ko sāls sastāvs spēj izraisīt mājdzīvnieku ķepām.”

Veterinārārste iesaka risinājumus

Par ziemā izkaisītās sāls iedarbību uz mājdzīvnieku ķepām ļoti labi informēti ir arī veterinārārsti. Latvijas Veterinārārstu biedrības locekle Lita Konopore gan apgalvo, ka risinājums nedz no Rīgas domes, nedz atbildīgajām instancēm, visticamāk, nesekos, un par savu mīluļu labklājību ir spiesti rūpēties paši saimnieki: „Šī problēma ir ļoti izplatīta. Suņu ķepu āda ir ļoti maiga, un uz ielām izkaisītā sāls rada kā mehānisku, berzes, tā arī ķīmisku kairinājumu. Īpaši smagas sekas var būt suņiem, kuriem ir specifiskas alerģijas un īpaši jutīga āda, taču no šīs problēmas vairāk vai mazāk cieš visi.” Veterinārārste iesaka divus veidus, kā pasargāt sava mīluļa ķepas: „Labs veids, kā novērst ķepu kairinājumu, ir tūlīt pēc pastaigas rūpīgi apmazgāt suņuka ķepas ar ūdeni nelielā vannā, tādējādi izskalojot sāli no pirkstu starpām. Ieteicami ir arī speciāli, zooveikalos nopērkami apavi suņiem – tie pasargās mīluļa jutīgo ķepu ādu no kairinošā sāls sastāva.”

Veterinārārste apgalvo, ka ar līdzīgu problēmu pilsētās dzīvojošie mājdzīvnieki saskaras arī vasaras mēnešos. Šajā gadalaikā mīluļu ķepām bīstami ir neapkopti māju pagalmi, kuros regulāri netiek pļauta zāle: „Ja zālājam ļauj izaugt garumā, to nopļaujot pāri, paliek cieti rugāji, kuri ir spējīgi noberzt suņu ķepas. No tiem turklāt, izdalās sulas, kuras, saskaroties ar dzīvnieka jutīgo ķepu ādu, izraisa arī ķīmisku kairinājumu.