Kāzās un citos svētkos gaisā palaistās laternas nesodīti piecūko vidi
Lasītājs Andris: "Tagad modē kāzās, izlaidumos un citos sarīkojumos debesīs palaist hēlija balonus un gaismas laternas. Tas viss pēc izdegšanas kaut kur paliek – jūrā vai mežā. Ja zemē met atkritumus un mēslotāju pieķer, viņu soda. Bet kā var traktēt šādu situāciju? Ko par šādu izpriecu saka Valsts vides dienests?"
Valsts vides dienesta Uzraudzības departamenta vecākā inspektore Vita Līcīte piekrīt, ka izlietoto balonu un gaismas laternu paliekas rada vidē piegružojumu.
Mēslotāju nevar noķert
“Piegružotāju šādos gadījumos nevar konstatēt, jo balonu vai laternu palaišanas vieta parasti ir tālu no to nokrišanas vietas,” atzīst Līcīte. “Līdz ar to par šo atkritumu savākšanu kļūst atbildīgs tā nekustamā īpašuma īpašnieks, kura zemē nonāk balonu vai laternu paliekas. Varam pieļaut, ka tas nav īpašniekam nesamērīgs slogs sava īpašuma uzturēšanā un sakopšanā.”
Līcīte teic, ka jebkura vides piegružošana vērtējama negatīvi, tomēr šajā gadījumā tas neesot vērtējams kā ļoti nozīmīgs: “Katra sīka piegružotāja izkontrolēšana prasītu nesamērīgus resursus. Kontrolē prioritāte piešķirama darbībām, kas var radīt būtisku ietekmi uz vidi.”
Latvijā nav aizliegta hēlija balonu un gaismas laternu lietošana, kaut arī ir bijušas diskusijas, ka jāaizliedz gaismas laternas ugunsdrošības apsvērumu (ne vides piegružošanas) dēļ, kā tas ir izdarīts citās Eiropas valstīs.
“Problēmas risināšanā nozīmīga loma varētu būt arī sabiedrības izglītošanai, rosinot aizdomāties par savas darbības sekām videi,” piebilst Līcīte.
Risks izraisīt ugunsgrēku
Dabas aizsardzības pārvaldes Sabiedrisko attiecību un vides izglītības nodaļas administrators Andris Soms uzskata, ka šis jautājums pēc būtības ir Valsts vides dienesta kompetencē.
“Varam paust tikai savu subjektīvo viedokli,” turpina Soms. “Viss, kas nav dabiskie atkritumi, piemēram, ābola serde vai rieksta čaumala, piegružo vidi. Tomēr jāuzsver, ka balonu un gaismas laternu palaidējus ir praktiski neiespējami pieķert. Šo lietu palaišana debesīs ir ne tikai vides, bet arī ugunsdrošības jautājums. Var nodegt siena zārds, ugunsgrēka gadījumā var iet bojā dabas vērtības, tas var traucēt gaisa satiksmi.
Tas viss ir skaisti, bet šo lietu palaišana debesīs ir arī ļoti liela atbildība – dari, ko darīdams, bet apdomā galu! Līdz šim normatīvajos aktos nekas nebija teikts par droniem, bet nu ir. Uzskatu, ka ar laiku arī par šādu hēlija balonu un gaismas laternu palaišanas lietderību būtu jādomā.”
Padiskutēja un apklusa
Pirms trim gadiem ugunsdrošības speciālisti pēc tam, kad gaisa laternas radīja bīstamību Jēkabpils svētku laikā (laimīgā kārtā tās pēc palaišanas drīz vien iekrita Daugavā), sāka diskusiju, ka Latvijā jāaizliedz gaisa laternas.
Tomēr attiecīgi valdības noteikumi netika pieņemti, toreizējais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce bija kritisks pret šādu ieceri. Viņš uzskatīja, ka tas ir pārspīlēts solis, jo esot kārtējais piemērs tam, ka Ministru kabinets tiecas regulēt jomas, kurām nav būtiskas ietekmes uz sabiedrību kopumā. Tomēr gaisa laternas ir aizliegtas daudzās Eiropas valstīs, piemēram, Austrijā, Vācijā, Maltā, Spānijā, Itālijā.
Arī patlaban Latvijā to izmantošanu savos iekšējās kārtības noteikumos aizliedz vairāki viesu nami, kuri svinību rīkotājiem aizliedz gaisā palaist gaisa laternas, bet tā ir tikai privāta iniciatīva, rūpējoties par drošību.
Pērn gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, gan Patērētāju tiesību aizsardzības centrs nāca klajā ar paziņojumiem, ka gaisa laternas ir ugunsnedrošas. Bet, tā kā ugunsdzēsējiem nav atsevišķu statistikas datu, cik un kādi ugunsgrēki izcēlušies no šīm laternām, iecere par aizliegumu netika aktualizēta.
