Civillikums nosaka, ka bērnam, kurš palicis bez vecāku aizgādības, ir jāieceļ aizbildnis. Parasti aizbildnība pār nepilngadīgajiem piekrīt vispirms viņu tuvākajiem radiniekiem.

Krustvecāki nebaltā stundā kļūst par krustbērna aizbildni. Skaidro notāra palīgs 4

Likums un taisnība
2016. gada 16. maijā 07:02 2016. gada 16. maijā 07:02
Latvijā ir vairāki veidi, kā cilvēks kļūst par krustvecāku mazam bērniņam - izvēloties ceremoniju baznīcā, veicot krustabu rituālu seno laiku stilā, vienkārši pieaugušajiem savstarpēji vienojoties. Tomēr neviens no šiem veidiem neparedz juridiskas tiesības kļūt par bērna aizbildni nebaltā dzīves stundā. Vai ir kāds veids, kā krustvecāki var nostiprināt savas tiesības, vaicājām notāra palīgam Ģirtam Dombrovskim.

Krustvecāki kā aizbildņi

Neatkarīgi no procedūras, šobrīd Latvijā nav likumdošanas normu, kas krustvecākiem paredzētu kādas īpašas juridiskas privilēģijas attiecībā uz bērnu. Tādēļ ikdienas komunikācija, palīdzēšana un cita veida atbalstīšana ir pilnīga krustvecāku brīva griba un goda lieta. Ko darīt situācijās, kad dzīve ir izspēlējusi nežēlīgu kārti, un bērnam ir nepieciešama juridiski atzīta aizbildņa aizgādība? Kā krustvecākiem pastāvēt par savām tiesībām tādā mērā, lai to ņemtu vērā bērnu tiesību sargājošās iestādes.

Vecāki var rakstīt testamentu

Civillikums nosaka, ka bērnam, kurš palicis bez vecāku aizgādības, ir jāieceļ aizbildnis. Parasti aizbildnība pār nepilngadīgajiem piekrīt vispirms viņu tuvākajiem radiniekiem. Par tuvākajiem nepilngadīgo radiniekiem uzskatāmi tie, kas, šiem nepilngadīgajiem mirstot, būtu viņu likumiskie mantinieki. Ja vecāki vēlas, ka nepieciešamības gadījumā aizbildnību par bērniem iegūt krustvecāki,   piemēram, ģimenes draugi, nevis tuvie radinieki, Civillikums paredz abiem vecākiem tiesības testamentā iecelt aizbildņus saviem bērniem - kā jau esošiem, tā arī gaidāmiem. Rīkojums par aizbildnību paliek spēkā arī tādā testamentā, kura citi noteikumi atzīti par spēkā neesošiem. Testamentā ieceltos aizbildņus bāriņtiesa var apstiprināt, tikai pārliecinājusies par viņu atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai.

Kad krustvecāks nevar būt aizbildnis?

Ir atsevišķi gadījumi, kad krustvecāks nevar būt aizbildnis, pat tad, ja vecāki šādu vēlmi ir ierakstījuši testamentā. Aizbildnis nevar būt persona, kas pati ir aizgādībā, cilvēks, kam jau reiz ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības un kas atceltas no aizbildnības nekārtīgas aizbildņa pienākumu izpildīšanas dēļ, personas, kas atzītas par maksātnespējīgiem parādniekiem, arī personas, kuru intereses acīmredzami runā pretim svarīgām aizbilstamā interesēm. Par aizbildni nevar būt tās bāriņtiesas locekļi, kuri pārzina attiecīgo aizbildnību, kā arī ārvalstnieki, izņemot gadījumus, kad aizbildnību nodibina pār viņu valsts pilsoņiem vai viņi ir tuvi bērna radinieki.

SVARĪGI! Noteikti un neapšaubāmi pierādītam tēva vai mātes nodomam iecelt par aizbildni saviem bērniem konkrētas personas ir tāds pats spēks kā iecelšanai ar testamentu.

DER ZINĀT! Vecākiem ir tiesības testamentā norādīt personas, ko pilnīgi noteikti nevēlas redzēt par aizbildņiem saviem nepilngadīgajiem bērniem.


Mammamuntetiem.lv / Foto: Shutterstock

Citi šobrīd lasa

Lūk, kādu tērpu kāzām izvēlējusies ASV pirmā lēdija Melānija Trampa 1
12 gadi cietumā - tāds var būt bargākais sods skolnieka Egila slepkavām 10
Ārsti cīnās par kulta grupas "Ivanushki International" bijušā solista dzīvību 3
Skatīt visus komentārus