Ziedošs dārzs, sava māja un kūkas – tas, kas latvietim vajadzīgs! Ciemos pie Lāču ģimenes Kroņaucē
“Ceļa malā esam, noteikti atradīsiet,” mūs iedrošina Kroņauces Viestardu saimnieks Gundars Lācis, kurš pirms pieciem gadiem dzīvi pilsētā nomainīja pret lauku mājām un izveidoja tulpju kolekciju, kurā ir ap četrsimt dažādu šķirņu. Tiekam pabrīdināti, ka mājās ir mazulis, un satiekoties Gundara sievai Kristīnei mazā Lauma jāņem rokās, jo kā gan cilvēciņš var gulēt savrup, ja mammai un tētim ir ciemiņi. Pie Lāču ģimenes viesojas žurnāls "100 Labi Padomi".
Mājas, kas tagad ir ģimenes īpašumā, Gundars bija noskatījis vēl tad, kad par pārcelšanos nedomāja. Braucis garām un domājis – tāds cēls nams, kāpēc to neviens nepērk un ļauj aiziet postā. Runa ir par kādreizējo Annas Brigaderes vārdā nosaukto veco skolas ēku, kurai nu jau nomainīts jumts. Skolas ēkai pūrā ir vēl viena māja, un, kad īpašums jau bija noformēts, Kristīne skatās pa logu, kaimiņš staigā pa viņu dārzu! Gājusi prasīt – kā tā. Un noskaidrojies, ka tiek pārdots neliels blakus īpašums, ko tūdaļ arī nopirka. Tā nu ģimene šobrīd ir spara pilna padarīt šo zemes stūrīti par sakoptu un skaistu vietu.
Ēkā, kuru ģimene izremontējusi dzīvošanai, agrāk bija aptieka un veikals. Soli pa solītim, izmantojot iespējas rakstīt projektus, Gundars un Kristīne cer īstenot plānus par mazu jauku novada mājražotāju veikaliņu. Viestardus iecerēts pārvērst par tūrisma objektu ar beķereju un amatniecības centru.
Tulpes kā peonijas vai ūdensrozes
Gundars ir pazīstamās tulpju kolekcionāres Guntas Lāces dēls, puķu kaprīzes pazīst jau kopš bērnības, turklāt tulpes viņam patīk. Šie ziedi esot kā pirmais krāsu sprādziens pēc pelēkās un vienmuļās ziemas, ilgi gaidīts un ļoti iedvesmojošs. Gundaram patīk skatīties, kā uz Viestardiem atbraukušie ciemiņi staigā gar ziedošajām dobēm, atrod sev tīkamākās, smaržīgākās, sajūsminās un salīdzina ziedus ar rozēm, peonijām, ūdensrozēm un citām cēli skaistajām.
Lāču ģimenes tulpes Kroņauces "Viestardos"
Tulpju dārzs pašu spēkiem ierīkots veca ābeļdārza vietā. Ap māju tīrījuši zemi no stikla lauskām, citām drazām, un ir diezgan skaidrs, ka zeme vēl ilgi laiku pa laikam izstums virspusē vēl kādu stikla vai metāla gabalu.
Tulpes skaistuma dobēs ieteicams izrakt katru trešo gadu, jo tad tās zied viskrāšņāk.
Gundars savās dobēs ik gadu iestāda kādas piecas līdz desmit jaunas šķirnes. Dažas aug labi, dažas iznīkst, vēl kādu pa ziemu apēd nezināmi kaitnieki, taču kopumā Viestardos aug ap četrsimt tulpju šķirņu. Gundaram pašam patīk ‘Portland’, ‘Yellow SprinGreen’, ‘Blushing Beauty’ ar lielu, skaistu ziedu. Arī ‘Miranda’ ar ziedu kā peonijai. Viņš redz, ka mazpamazām savu statusu tulpju saimē atgūst arī sarkanās, vienkāršās, tās, kuras padomju gados, sasietas ar gumiju, pārdeva uz 8. martu. Mūsdienu jauniešiem šo asociāciju nav, un tulpes, piemēram, ‘Oxford’, atkal ir iecienītas.
Bieži vien kurmji izveido alas, pa kurām kaitnieki apgrauž sīpolus, tādēļ ir vērts mēģināt stādīt tulpes speciālos plastmasas grozos.
Jautāts par tulpju audzēšanas knifiņiem, Gundars pastāsta: kādreiz dārzos tulpes kopa kā daudzgadīgu kultūru, ik gadu pārstādot, tagad jaunās šķirnes pēc vairākiem gadiem var nedaudz zaudēt košās īpašības, tāpēc Holandes dārzos praktizē audzēt šos ziedus tikai vienu gadu, bet nākamajā – stādīt kādu citu šķirni. Tātad tulpes nopērc, iestādi, izaudzē un… izrauj. Ja tā nedara, tulpes skaistuma dobēs ieteicams izrakt katru trešo gadu, jo tad tās zied viskrāšņāk.
Daudziem puķumīļiem lielākā liksta ir nevis slimības, bet gan grauzēji, taču arī ar tiem var cīnīties. Bieži vien kurmji izveido alas, pa kurām kaitnieki apgrauž sīpolus, tādēļ ir vērts mēģināt stādīt tulpes speciālos plastmasas grozos.
Martā tulpju un citu seklāk iestādīto sīpolpuķu asni jau redzami virs zemes – lai neapsalst, noteikti jāmulčē ar kūdras substrātu. Citādi pavasara nepastāvīgais laiks tos var apskādēt un puķes augs kroplīgas. Labākais laiks sīpolpuķu stādīšanai ir septembris un oktobris, taču Gundars smej, ka tulpes var stādīt vienmēr – ka tik zeme nav sasalusi. Vienu daļu sīpolpuķu saimniecībā sastādīja pērnā gada martā!
Kūkas un tortes pārdošanai
Kristīne savukārt ir izcila kūku cepēja. Pirms pārcelšanās uz Kroņauci savā iepriekšējā dzīvesvietā gatavojusi arī pamatēdienu un uzkodas svinībām pēc pasūtījuma, bet tagad lokalizējusi piedāvājumu līdz konditorejas gardumu gatavošanai. Jo, lai gatavotu gaļu, vajag citādas atļaujas un dokumentāciju. Vīrs lepns, ka sievai iet no rokas, nes parādīt albumu pilnu ar smuku, Kristīnes ceptu kūku bildēm. Kristīne cep pīrāgus, maizītes, ruletes, kūkas, kāzu un svinību tortes. Gundaram, starp citu, patīk palīdzēt sievai virtuves darbos. Un, kamēr ģimene gaidīja mazuli, kādu laiku bija pat galvenais cepējs.
Gundars ar Kristīni iepazinās klasiski – ballē sadejojās! Kristīne allaž bijusi dejotāja, dancojusi deju kolektīvu sastāvā, bet Gundars dejošanu pieķēra klāt, kad iepazinās ar savu nākamo sievu. Stāstot par plāniem, darbiem un risināmajiem jautājumiem, abi skatās viens uz otru, un jūtams, ka ģimenei ir ne tikai lieli mērķi, bet arī laba saskaņa.
