Amerikā aizliedz, Eiropā vēl gaida. Uzmanies: plastmasas trauki veicina vēzi
Polistirols ir iecienīts materiāls vienreizējām kafijas un citu karsto dzērienu glāzēm. Der zināt, ka šī plastmasa izdala veselībai kaitīgas vielas.
Viena Vide Visiem
2016. gada 4. augusts, 05:51

Amerikā aizliedz, Eiropā vēl gaida. Uzmanies: plastmasas trauki veicina vēzi

Jauns.lv

1839. gadā Berlīnes aptiekārs Eduards Simons, veicot eksperimentus, no likvidambera koka Liquidambar orientalis sveķiem destilēja eļļu, kas vēlāk sabiezēja kā želeja. Tā dzima pamats plastmasai, kas mūsdienās piegānījusi pat okeānus.

Jauniegūto monomēru Simons nosauca par stirolu. Pagāja 80 gadi, un atklājās, ka, karsējot stirolu, sākas ķēdes reakcija un veidojas lielmolekulārs savienojums, ko nosauca par polistirolu. Mūsdienās tā ir pasaulē visvairāk izmantotā plastmasa, ko sen vairs nesintezē no dabiskiem sveķiem.

Ražotāji neuztraucas

Polistirolu kā jau visas plastmasas ražo no naftas ķīmiskās sintēzes ceļā, kas prasa ļoti daudz enerģijas. Lai iegūtu putupolistirolu, izmanto gāzes, kas noārda ozona slāni un veicina siltumnīcas efektu. Polistirola drazas ir viens no galvenajiem plastmasas veidiem, kas peld okeānos, kuru sīkās daļiņas saēdas ūdens dzīvnieki. Tagad aizvien skaļāk sāk runāt, ka šā materiāla traukos nevajadzētu likt pārtiku un vispār mazāk to ražot.

Zinātnieki pēc 20 gadus ilgiem pētījumiem pateikuši: polistirols jeb PS ir kancerogēns materiāls, tas var rosināt endokrīnās sistēmas traucējumus, leikēmiju un limfomu. Aplūkojot iepakojumu pārtikas veikalos, tomēr šķiet, ka nevienu ražotāju tas neuztrauc.

Lielākajai daļai krējuma un jogurta trauku apakšā ir simbols PS, vienreizlietojamajiem traukiem – tas pats, pufīgās šālītes, kur fasēta gaļa, kastes ar vāku gatavo ēdienu nodaļās – gatavotas no putu polistirola. Kaut gan polistirolam ir augstāks dabas resursu nodoklis nekā citām plastmasām, to kompensē lētā ražošana. No šā materiāla izgatavo arī elektrotehnikas korpusus, rotaļlietas, siltinājumu.

Kalifornijā polistirols aizliegts jau kopš 1987. gada, vēlāk tā izmantošanu ierobežoja Losandželosā, Sietlā, Portlendā. Jūlijā Sanfrancisko pašvaldība paziņoja, ka no nākamā gada 1. janvāra arī šajā pilsētā aizliegts polistirola iepakojums un izstrādājumi.

Ne pārstrādāt, ne sadedzināt

Kāpēc? PS nesadalās simtiem gadu, nav otrreizēji pārstrādājams un šo materiālu bīstami izmantot kā RDF jeb atkritumu degvielu, jo sadegot izdalās stirols, kas, pat mazās devās izlauzies cauri filtriem, var pamatīgi kaitēt visam dzīvajam, ne tikai cilvēkiem. Mehāniski šo plastmasu atdalīt no kopējā atkritumu lēruma ir neiespējami. Toties PET vai PE var pārkausēt bez lielām problēmām, tāpēc svarīgi šos materiālus nemest parastajās miskastēs, bet nodot pārstrādei.

Ja vienreiz paēdīsiet karstu ēdienu no putustirola kastes vai PS šķīvja, ceru, nekas neatgriezeniski ļauns ar jums nenotiks. Bet – ja ik dienu, tad nebrīnieties, ka pusmūžā būs biežāk jāapmeklē endokrinologs vai onkologs. Un nekad nemetiet krāsnī vai ugunskurā PS plastmasu! Tas nekas, ka stirolu atklāja aptiekārs, jo sadegot tas kļūst par īpaši indīgu gāzi!

Sabojā pat ekoproduktus

Jo ciešāk ap polistirola ražotāju kaklu savelkas ierobežojumu cilpa, jo lētāk viņi atpalicējvalstīm tirgos šo draņķa materiālu. Es pirms pieciem gadiem aizdomājos, kāpēc dažu zīmolu jogurta trauciņos stādi apsakņojas sliktāk. Izrādās, piemēram, indīgo bisfenolu A vai ko citu tagad iestrādā iepakojumā, lai produkta sastāvā nebūtu jāraksta vielas, kas ilgi glabājas un neveicina bojāšanos.

Pats produkts var būt tīrs un ekoloģisks kā eņģeļa asara, toties plastmasa visu laiku izdala vielas, kas ne tikai ierobežo pūšanu un pelēšanu, bet arī izliekas par mākslīgajiem hormoniem un var kaitēt endokrīnajai sistēmai.

Savādi maz

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija informē, ka pērn Latvijā no 39 734 tonnām visa plastmasas iepakojuma polistirols bijis tikai 2,7% jeb 1050 tonnu. Šie skaitļi gan šķiet neticami, iespējams, uzņēmumi radoši pieiet attiecībā uz dabas resursu nodokļa maksāšanu, jo polistirolam likme ir mazliet lielāka (1,56 eiro par kilogramu) nekā citām plastmasām (1,22 eiro).

Bioplastmasai ir vēl zemāks nodoklis, bet, tā kā šo izstrādājumu cena ir augstāka, tad polimēru, kas izgatavoti, sintezējot augu eļļas un celulozi, izmaksas tik un tā ir lielākas, tāpēc tie Latvijas tirgū ienāk lēni.

Pagaidām neko nemaina

Vismaz pagaidām ministrijā nav plānu izskaust vai vismaz samazināt polistirola izmantošanu. Ir tikai iecere samazināt plastmasas iepirkuma maisiņu patēriņu. Valdības atbalstītie grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā paredz no nākamā gada paaugstināt likmes par maisiņiem. Nodoklis no 3,70 eiro pieaugs līdz 4,80 eiro par kilogramu plānajiem maisiņiem, kam svars nepārsniedz trīs gramus. Ja maisiņa svars ir lielāks, likme būs 1,50 eiro tagadējo 1,14 eiro vietā.

Līdz 2017. gada pavasarim ministrija plāno izvērtēt Latvijas tirgū laisto plastmasas maisiņu veidus un apjomus, iespējas tos pārstrādāt un arī aizlieguma ieviešanu bezmaksas izplatīšanai tirdzniecības vietās.

Anitra Tooma, “Tautas Veselības Avīze” / Foto: Shutterstock