Krāšņā dārza karaliene - lilija. Stādīšanas un audzēšanas padomi

Kad jāstāda lilijas?

Pat pieredzējuši liliju audzētāji nav vienisprātis par stingri noteiktu stādīšanas brīdi; vairums saka, ka lilijas var stādīt gandrīz visu cauru gadu, izņemot laiku no vēla rudens līdz agram pavasarim. Var stādīt arī ziedošu liliju, ja tāda iegādāta vai saņemta dāvanā, vienīgi ieteicams nogriezt ziedu un kādu trešdaļu kāta, lai sīpolam būtu vairāk spēka ieaugt.

Liliju audzēšanas nosacījumu minimums

* Visas lilijas, izņemot tā dēvēto baznīcas liliju, parasti stāda trīs sīpolu dziļumā. Baznīcas liliju stāda seklāk – tā, lai sīpola spico galu klātu tikai pāris centimetru bieza augsnes kārta.

* Lilijas jāpārstāda tad, kad ap vienu sīpolu cieši sablīvējušies vēl vairāki sīpoliņi.

* Gandrīz visām lilijām patīk saulaina vai viegli noēnota vieta, vienīgi martagonlilijas labāk jūtas pusēnā.

* Lilijas labi aug irdenā dārza augsnē, kā arī smilšainā un smilšmāla augsnē, taču smaga māla augsne gan tām nepatīk.

* Jo vieglāka augsne, jo biežāk karstā laikā tā jālaista.

* Skābu augsni ieteicams kaļķot.

Kuras lilijas Latvijā ir populāras?

* Āzijas lilijas: tām piemīt vislielākā krāsu un formu dažādība, taču ziedi nesmaržo. Šīs lilijas ir pieticīgas un labi aug gandrīz jebkurā dārzā, turklāt ziemā nav ne jārok ārā, ne arī jāsedz.

* Trompetlilijas: ļoti cēlas un ļoti smaržīgas, bet, lai tās krāšņāk ziedētu, ziemā ieteicams piesegt ar kūdru vai lapām, ko agrā pavasarī noņem nost.

* Martagonlilijas: tām ir garas un slaidas ziedkopas. Šīs lilijas vairojas lēni, tādēļ vienā vietā var augt ilgu laiku. Ziemā nav ne jārok ārā, ne jāsedz. Ne visai patīk pārstādīšana, tāpēc var gadīties, ka pirmajā gadā pēc iestādīšanas izdzen tikai nelielu asnu un neuzzied, bet tas nenozīmē, ka jārok laukā. Vienkārši jāļauj ieaugt līdz nākamajam gadam.

* Austrumu lilijas: radītas no Japānā augošām savvaļas lilijām; tām ir lieli un ļoti smaržīgi ziedi. Ziemā vēlams viegli piesegt,

Vecās labās baltās lilijas: kā atšķirt baznīcas liliju no karaliskās lilijas?

* Sniegbaltā lilija ir tā, ko tautā dēvē arī par baznīcas vai madonnas liliju un kurai kāts izaug pat pusotru metru garš. Tas ir zaļā vai violeti zaļganā krāsā. Apakšējās lapas ir lielākas un platākas, taču kāta augšgalā kļūst aizvien mazākas un piekļāvīgākas. Ir daudz pilnīgi baltu, ļoti smaržīgu ziedu, kas pēc formas atgādina piltuvi.

* Karaliskā lilija labos apstākļos izaug 120 centimetru gara, kāts ir pelēcīgi zaļš, taisns, klāts ar tumšiem plankumiem. Lapas ir šauras un vienmērīgi izvietotas. Ziedi ir ļoti smaržīgi, trompetveida un pavērsti uz sāniem vai ieslīpi uz leju. Zieda krāsa ārpusē var būt ne tikai balta, bet arī viegli krēmīga, iesārta vai zaļganīga.