Tā tagad dzīvo Ģirts no šova "Saimnieks meklē sievu". FOTO
“Tagad - pēc šova - uz manu parku ekskursanti brauc pat ar autobusiem,” teic viens no šova “Saimnieks meklē sievu” populārākajiem dalībniekiem Ģirts Brumsons. To, ka viņam patiešām ir zelta rokas, var spriest pēc darbīgā saimnieka iekoptā īpašuma Aizputē.
Žurnāls “Kas Jauns” ciemojās pie Ģirta, kad šovs jau bija beidzies. Un tik tiešām - 34 gadus vecais mākslinieks, Lažas speciālās internātpamatskolas mājturības un darbmācības skolotājs ir saimniecisks vīrietis. Viņš, šķiet, spēj visu – gan mājas remontu veikt, gan gleznot, gan mūrēt, gan parku iekopt.
Ģirts Brumsons dzīvo Aizputes nomalē, plašā privātmājā ar lielu, sakoptu pagalmu un parku – to Ģirts izveidojis, sakārtojot nolaistu pilsētas teritoriju. Šoruden Ģirts iecerējis sarūpēt dzīvošanai vienu no mājas spārniem, kur pats savām rokām veic iekšdarbus, iekārtojot dzīvojamās istabas, virtuvi un vannas istabu. Viņš ne tikai apglezno istabu sienas, bet arī sameistarojis neparastas lampas. Piemēram, virtuvē lampa ir no pannas, bet vannas istabā – no santehnikas caurulēm. Arī ērgli istabā pie griestiem Ģirts izgrebis pats.
Savukārt no darba brīvajā laikā Ģirts nodarbojas ar savu hobiju – gleznošanu. Darbnīcā Ģirts vairāk uzturas ziemā, jo vasarā viņam daudz darba prasa ārdarbi. “Rudens garajos un drēgnajos vakaros gleznoju. Strādāju šeit, lai relaksētos pēc darbadienas. Lai gan – atpūta ir nosacīta – katrs triepiens tomēr ir pamatīgi jāpārdomā,” skaidro Ģirts.
Viņš uzsver, ka glezno paša prieka pēc, bet dažreiz ir arī jāizpilda dažādi pasūtījumi. Ģirta darbnīcā pie sienām ir daudzi mākslas darbi – pārsvarā portreti, bet ir arī sireālistiskas ainas. Ģirts daudz gleznojis daiļas meitenes. “Vajadzīga mūza. Ja nav mūza, tad nav iedvesma neko darīt. Arī šova laikā kādu brīdi man bija mūza. Lūk, tā!” paskaidro mākslinieks, sakot, ka gleznošana ir viņa vaļasprieks.
Vislielākais Ģirta Brumsona veikums ir mākslas parks aiz sētas. Kādreiz tā bijusi nolaista, pilsētai piederoša teritorija, kura atvēlēta Ģirtam sakopšanai. “Kādreiz te veči nāca, dzēra un aiz sevis atstāja cūcības, nometa tukšās pudeles. Kad sāku teritoriju sakopt, tāpat viņi nāca dzert, bet vairs nepiegružoja,” atceras Ģirts, paskaidrojot: “Parku ierīkoju, lai apvienotu dabu ar saviem darbiem, lai man būtu tāda neparasta personiskā izstāžu zāle,” saka Ģirts.
Parkā ir daudzi, nu jau izauguši, eksotiski koki, kurus savulaik stādījis Ģirta tēvocis, bet nu ir arī paša Ģirta stādītie. Parkā iekopti celiņi, uztaisīts tiltiņš pār grāvi, izstādīti vairāki Ģirta mākslas darbi, tostarp krāšņi apgleznota, liela izmēra metāla plāksne. “Ja dabūtu vēl kādu tādu plāksni, zīmētu vēl,” saka mākslinieks un piebilst: “Man patīk darīt visu pašam, sākot ar rakt lāpstu, beidzot ar mākslu.”
Pateicoties Ģirtam Brumsonam, ir par vienu sakoptu teritoriju vairāk. “Es tikai ieguldu. Un daru to sava prieka pēc,” atzīst viņš un nosaka: “Pēc šova parkā tūristi ieradās visu rudeni, pat brauca autobusiem.”
Kasjauns.lv/Juris Vaidakovs
