foto: Mārtiņš Ziders
Leģendārie "Dzeltenie pastnieki" prezentē jaunu albumu
"Dzelteno pastnieku" jaunajā albumā iekļautas septiņas kompozīcijas, kuru saturs tapis tapis no 1981. - 2018. gadam.
Slavenības
2018. gada 17. novembris, 22:34

Leģendārie "Dzeltenie pastnieki" prezentē jaunu albumu

Jauns.lv

Šovakar Rīgas bārā "Aleponija" notika Dzelteno Pastnieku albuma "Nepieklājīgā Meitene" atvēršanas balle.

Albumā iekļautas astoņdesmito gadu pirmās puses instrumentālās sagataves un tā paša laika Jura Boiko un Hardija Lediņa teksti, kas līdz galam noslīpēti mūsdienās.

Albumā "Nepieklājīgā Meitene" iekļautas septiņas kompozīcijas, kuru saturs tapis tapis no 1981. - 2018. gadam.

"Dzelteno pastnieku" albuma "Nepieklājīgā Meitene" atklāšana

17. novembra vakarā Rīgas bārā "Aleponija" notika grupas "Dzeltenie pastnieki" albuma "Nepieklājīgā Meitene" atklāšanas balle.

gallery icon
44

Grupas darbības sākums datējams ar 1981. gadu, kad tapa pirmais albums "Bolderājas dzelzceļš" un par grupas mājvietu kļuva zvejnieku kolhozs "Uzvara". Tomēr grupas oficiālajai darbībai tika likti šķēršļi: padomju laikā rokgrupas tika uzskatītas par pašdarbības kolektīviem, kuriem visas repertuāra dziesmas pirms izpildīšanas jāapstiprina kontroles organizācijā: Emīla Melngaiļa Tautas mākslas un kultūras un izglītības darba zinātniski metodiskajā centrā. Kā atceras Ingus Baušķenieks, no albuma "Bolderājas dzelzceļš" akceptu saņēma tikai trīs dziesmu mūzika un vienas dziesmas teksts. Grupas dziesmas atzina par vulgārām, nemākslinieciskām un kaitīgām. Arī nākamā programma "Man ļoti patīk jaunais vilnis" tika noraidīta, tādējādi "Pastnieki" kļuva par pagrīdes grupu, kurai nav tiesību oficiāli uzstāties koncertos. 1983. gadā beidzās sadarbība ar kolhozu "Uzvara" un grupa turpmākos gados pašu spēkiem ierakstīja vairākus albumus, kas izplatās magnetofona lenšu ierakstos. Divas dziesmas no "Bolderājas dzelzceļa" ("Nāc ārā no ūdens" un "Sliktā dziesma par Zaķusalu") iekļautas Rietumvācijā izdotajā Latvijas rokgrupu izlasē "Vēl ir laiks" (1984).

Grupas trešais albums "Alise" tapa, kad režisors un dramaturgs Andris Zeibots plānoja iestudēt amatierteātrī L. Kerola grāmatas "Alise Brīnumzemē" dramatizējumu un uzaicināja "Pastniekus" radīt tam mūziku. Šī mūzika tika ierakstīta 1983.-1984. gadā, izmantojot L. Kerola tekstus Dagnijas Dreikas un A. Zeibota atdzejojumos. Paralēli šim albumam tapa arī ceturtais albums "Vienmēr klusi".

80. gadu otrajā pusē Padomju savienībā tika izsludināta "pārkārtošanās" politika, un kultūras nozares kontrole atslāba. Arī "Dzeltenajiem Pastniekiem" kļuva iespējama publiska uzstāšanās: 1986. gadā viņi piedalījās festivalā "Bildes", savukārt 1987. gadā kāpa uz festivāla "Liepājas dzintars" skatuves. Tika pabeigti vēl divi albumi, "Depresīvā pilsēta" un "Naktis", un grupas darbība uz laiku apsīka. Ingus Baušķenieks sāka solodarbību, ierakstīdams albumu "Mājas dzīve", savukārt Viesturs Slava un Ilgvars Rišķis iesaistījās grupā "19 gadi pirms sākuma". 1989. gadā grupa atjaunoja koncertdarbību, tika izdota labāko dziesmu izlase magnetofona lentes formātā "Sliekutēva vaļasprieks".

90. gados Ingus Baušķenieks turpināja solodarbību, Viesturs Slava sadarbojās ar Kasparu Rolšteinu albumā "Šūpoles". Nākamais "Pastnieku" albums "Kaķis" iznāca tikai 2003. gadā, un tam sekoja arī 80. gadu albumu izdevumi kompaktdiska formātā. Grupa regulāri uzstājās Latvijas mūzikas festivālos. 2012. gada 28. septembrī grupa sniedza koncertu Rīgā, koncertzālē "Palladium". 2017. gadā ASV mūzikas izdevniecība "Dark Entries" izdeva grupas 80. dziesmu izlasi "Lentu gabaliņi".