foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva
"Ērkšķu šova" Aneti draugs piespieda būt prostitūtai: "Brīžiem domāju, nav vērts dzīvot tādā ellē"
Pēc dalības projektā "Caur ērkšķiem uz..." Anete tagad atzīst, ka viņa nav varējusi pilnībā atvērties. „Tāpēc es daudz ko nevarēju izdarīt no tā, ko spēja pārējās meitenes.”
TV
2018. gada 12. oktobris, 06:21

"Ērkšķu šova" Aneti draugs piespieda būt prostitūtai: "Brīžiem domāju, nav vērts dzīvot tādā ellē"

Žurnāls "Kas Jauns"

„Es gribu, lai maniem bērniem nebūtu jāpiedzīvo tas, ko esmu pārcietusi,” saka TV kanāla "STV Pirmā!" sociālā projekta "Caur ērkšķiem uz..." jaunākā dalībniece Anete.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Bet līdz šim Aneti liktenis nebija lutinājis. Meitene uzauga bērnunamā, jo viņas mammai atņēma mātes tiesības. „Nesen sazinājos ar savu īsto mammu un viņai jautāju, kāpēc biju bārene. Izrādās, ka dažādu apstākļu dēļ viņa nespēja par mani parūpēties – viņu nepieņēma drauga vecāki. Tā nu es paliku bez tēta un mammas. Un tagad es cenšos nepieļaut mammas kļūdas, darīšu visu, lai maniem bērniem būtu mamma, lai viņiem būtu laba izglītība, lai viņi izaugtu laimīgi,” teic trīs bērnu māmiņa.

Viņa zina, ko runā, jo Anetei pašai laimes mirkļi bijuši īsi. Viens no triecieniem bija desmit gadu vecumā, kad pārtrūka laimīgā dzīve audžuģimenē. Toreiz meitene ar audžumammu gāja peldēties, līdz pēkšņi abām zem kājām pazuda pamats... Anete atjēdzās slimnīcā, kur uzzināja baiso patiesību – mamma noslīka, bet Aneti izglāba mammas draugs.

„Paveicās, ka man bija ļoti gari mati, jo aiz tiem mani izvilka. Bet mammu glābēji atrada tikai pēc vairākām stundām,” atceras Anete, piebilstot, ka šī nelaime viņai bija pamatīgs trieciens, kas ietekmēja veselību: „Man sākās krītamā kaite jeb epilepsijas lēkmes, bija atmiņas zudumi. Bija tāds viens posms, kad es, šķiet, nebiju pati ar sevi. Vēl tagad daudzas paziņas saka: „Atceries, ka mēs tad darījām to un to!” Bet es neatceros! Es tiešām daudz ko no tā dzīves posma neatceros.”

Pēc traģiskā negadījuma Anete uz kādu laiku atkal nonāca bērnunamā, līdz viņu savā paspārnē paņēma noslīkušās audžumammas draugs. „Diemžēl viņš sāka pamatīgi dzert, par mani vairs nerūpējās, tāpēc desmit gadu vecumā nācās pašai par sevi gādāt. Tad man piedāvāja pārcelties uz krīzes centru "Māras centrs". Un tur pie manis nāca ciemos kāda klasesbiedrene ar savu mammu un aicināja dzīvot viņu ģimenē,” atceras Anete.

Nākamā lapa: Dalība projektā dod cerību