Kino
2018. gada 21. februāris, 10:30

Pats neticamākais mīlasstāsts. Recenzija par šā gada galveno "Oskaru" pretendenti - filmu "Ūdens forma"

Elīna Marta Martinsone

Žurnāls "Rīgas Viļņi"

Giljermo del Toro fantāzijas pārpilnais mīlasstāsts ir šī gada «Oskara» balvu galvenais favorīts.

Jāsaka, šīs sezonas «Oskaru» filmas ir visīstākā medus maize kinomīļotājiem. Dažādas, augstvērtīgas, interesantas un, jā, «Ūdens forma» ir visneparastākā no visām. Tiem, kas jau pazīstami ar režisora Giljermo del Toro nepieradināto fantāziju, šī būs pilnīga bauda. Taču domāju, ka arī tiem, kuri nezina neko par šī brīnišķīgā režisora daiļradi, filma būs negaidīts pārsteigums.

Stāsts, kādu nebūsiet redzējuši, turklāt ietērpts tik skaistā vizuālā formā, ka rodas vēlme teju katru kadru ierāmēt un pielikt pie sienas. Un – kas ir pats svarīgākais – visam cauri strāvo režisora smalkā cilvēcības un siltuma izjūta.

foto: Publicitātes foto
Arī tiem, kuri nezina neko par brīnišķīgā režisora Giljermo del Toro daiļradi, filma būs negaidīts pārsteigums.

Laikā, kad kino mēdz aizrauties ar smukām bildītēm, kas aizmālē acis, ļaujot nepamanīt tukšu un aprēķinātu saturu, «Ūdens forma» ļauj atviegloti uzelpot. Īpašiem kino zinātājiem būs aizraujoši vērot smalkas atsauces par dažādiem žanriem – gan trīsdesmito gadu mūzikliem, gan B kategorijas šausmu filmām, gan klasiskiem film noir.

Turklāt visam pāri ir Sallijas Hokinsas atveidotā Elaiza – mēma sieviete, kura visas savas emocijas un sarežģīto iekšējo pasauli skatītājiem atklāj ar skatieniem un precīzu ķermeņa valodu. Režisora uzburtajā 1962. gadā, kad Amerika dzīvoja paranoiskās bailēs Aukstā kara apstākļos, ir iespējams viss.

Pat no Dienvidamerikas ievests amfībijcilvēks-radība, ko izmantot kā ieroci pret PSRS. Un iespējams ir arī mīlasstāsts starp sievieti un šo radību. Turklāt, kā mēdz gadīties tikai īpaši veiksmīgās un smalki izstrādātās zinātniskās fantastikas filmās, šis mīlasstāsts ir tik patiess un aizkustinošs, ka Anastijas un Kristjena butaforiskā mīla «Greja nokrāsās» nespēj konkurēt.

Cieti vārīta ola

Elaiza jau kopš bērnības zaudējusi spēju runāt. Viņa strādā par apkopēju slepenā valdības laboratorijā un dzīvo virs kinoteātra, kas arvien vairāk tuvojas bankrotam. Elaizai ir tikai divi draugi – Džailzs, kurš atlaists no darba par «nepareizu orientāciju», un Zelda – runīga afroamerikāniete, kurai ikdienā jāsastopas ar skarbu rasismu. Visi šie varoņi ir savā ziņā izstumti no sabiedrības tāpēc, ka ir atšķirīgi.

Taču tad viņu dzīvēs parādās kāds, kurš ir vēl atšķirīgāks un vēl vientuļāks – no Amazones izzagtā ūdens radība, ko tur ieslodzījumā laboratorijā. Elaiza nejauši ierauga šo mistisko radījumu un saskata tajā radniecīgu dvēseli. Un viņi draudzība sākas ar vienu cieti vārītu olu.

Vientulības smeldze

Valdības sazvērestības, padomju spiegi un izcilais Maikla Šenona ļaundaris vienā brīdī pat paliek otrajā plānā, jo ir skaidrs, ka šis ir ļoti smeldzīgs un jūtīgs darbs par vientulību. Katrs no varoņiem ir vientuļš savā veidā un savu iemeslu dēļ. Tāpēc arī izjūt empātiju pret ieslodzīto it kā «briesmoni», lai arī drīz vien kļūst skaidrs, ka patiesie briesmoņi ir tie, kas valkā smalkos uzvalkus un dzīvo skaistās ģimenes mājās.

Elaizas varone ir apveltīta ar ļoti jūtīgu emocionālo pasauli, spēcīgu iztēli un juteklisku seksualitāti. Ne brīdi nerodas sajūta, ka viņa ir nožēlojama vai nelaimīga – skatītājs viņā iemīlas uzreiz. Un ne velti pat zvīņainais ne-cilvēks atklāj viņā kaut ko brīnumainu.

Īsts brīnums

Jāpiekrīt visiem kritiķiem, kuri salīdzina šo filmu ar brīnumu – jo tā tāda patiesi ir. Un ne jau tikai jocīgā mīlasstāsta dēļ. Ja atceras Andrē Bazēna teikto, ka kino pamatuzdevums ir radīt universu, tad del Toro to izdarījis. Tā ir izdomāta pasaule, kas ir balstīta vēsturiskā periodā, bet ne mirkli nezaudē savu pasakas apveidu.

Turklāt vēl viens brīnums ir tas, ka filma izpelnījusies trīspadsmit «Oskara» nominācijas. Lai arī bieži vien tiek apelēts pie Amerikas Kinoakadēmijas konservatīvajiem uzskatiem, šis ir pierādījums, ka patiesi oriģināla un dziļi emocionāli uzrunājoša filma spēj aizsniegt visus. Un tas iedvesmo.

«ŪDENS FORMA»
The Shape of Water
Drāma, fantāzija, piedzīvojumu filma, romantika, ASV, 2017
Režisors: Giljermo del Toro
Galvenajās lomās: Sallija Hokinsa, Maikls Šenons, Ričards Dženkinss, Dags Džounss, Oktāvija Spensera, Maikls Štūlbārgs u.c.

KRITIĶU VIEDOKĻI
KRISS NAŠAVATIJS, «ENTERTAINMENT WEEKLY»: TĪRA KINOMAĢIJA
*****
«Šī ir trāpīga, maiga, asprātīga, romantiska un pilnīgi elpu aizraujoša filma ar neticamām ambīcijām. Ja esat ar mieru iet līdzi šai zivjainajai pasakai, «Ūdens forma» ir tāds spokains zinātniskās fantastikas mīlasstāsts, kādu vēl nekad nebūsiet redzējuši. Tā ir kinomaģija.»

GAJS LODŽS, «VARIETY»: DĪVAINI, JŪSMĪGI DZĪVA FILMA
*****
«Del Toro asredzīgā kinematogrāfiskā fiksācija ir klātesoša pat vissmalkākajās tehniskajās detaļās. Piemēram, Elaizas dzīvoklis atrodas virs pustukša kinoteātra, jo skatītāji paliek mājās pie televizoriem. Bet, kamēr vien tādi režisori kā del Toro radīs tik dīvaini, jūsmīgi dzīvas filmas, tā nenotiks.»

DEIVIDS RŪNIJS, «HOLLYWOOD REPORTER»: VIZUĀLI UN EMOCIONĀLI GREZNI
*****
«Centrējoties ap Sallijas Hokinsas izcilo aktierdarbu, kas reizē parāda gan trauslumu, gan spēku, šī ir vizuāli un emocionāli grezna fantāzijas filma, kuru ar atvērtām rokām sagaidīs skatītāji, kas ir izsalkuši pēc iztēles bagātas aizmiršanās.»