foto: Juris Rozenbergs
Vai Samantu Tīnu atbalsta Krievijas kriminālā autoritāte?
Samanta Tīna sava klipa "Es – telefons" atvēršanas svētkos.
Slavenības
2017. gada 21. augusts, 06:05

Vai Samantu Tīnu atbalsta Krievijas kriminālā autoritāte?

Kasjauns.lv

Dziedātāja Samanta Tīna sadarbojas ar bijušo Vladivostokas mēru Vladimiru Nikolajevu - viņš atbalsta dziedātājas profesionālo karjeru. Taču šī uzņēmēja, labdarības fonda vadītāja biogrāfija ir visai interesanta. Lūk, ko atklājis žurnāls "Kas Jauns"!

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item
foto: Instagram
Bijušā Vladivostokas mēra Vladimira Nikolajeva sociālajos tīklos ievietotais foto ar Samantu Tīnu, kura raksturota kā “mūsu lielais draugs”, kas vienmēr atbalsta Krieviju.

“Mūsu lielais draugs Samanta Tīna, kas vienmēr atbalsta Krieviju un attiecības starp mūsu tautām, kam ir sena vēsture,” – ar šādu parakstu Nikolajevs sociālajos tīklos publiskojis fotogrāfiju, kurā redzams kopā ar dziedātāju.

Iepatikās Samantas radošā darbība

Šo Latvijā gandrīz nevienam nezināmā Krievijas pilsoņa ierakstu ievēroja gan dziedātājs Lauris Reiniks, gan mārketinga speciālists Jānis Polis (kādreiz pazīstamais Talantu fabrikas dalībnieks Jeremy), komentējot: “Kurš Latvijas mūziķis gan negribētu, lai viņam klipu uzsauktu Putina cīņubiedrs, bijušais Vladivostokas mērs un kriminālists.”

Nikolajevs nolēma atbalstīt Samantas muzikālo darbību pēc tam, kad redzējis dziedātājas uzstāšanos.

“Mani un Vladimiru Nikolajevu saista draudzīgas attiecības, kas aizsākās vienā no manām ārpus Latvijas uzstāšanās reizēm. Nikolajeva kungs ir VVN fonda īpašnieks, kas kā mecenāts atbalsta kultūru un sportu. Par Nikolajeva kunga biogrāfiju un privāto dzīvi es zinu maz, jo, mūs iepazīstinot, man teica, ka viņš ir bijušais Vladivostokas mērs, kurš šobrīd pievērsies privātajam biznesam un ir izveidojis labdarības fondu,” žurnālam "Kas Jauns" teic Samanta Tīna.

Samantas Tīnas dziesmas „Es – telefons” videoklipa prezentācija

Vienā no Rīgas jumta terasēm dziedātāja Samanta Tīna prezentēja dziesmas „Es – telefons” videoklipu.

gallery icon
97

Ar medaļu apbalvots mecenāts

Samantu Tīnu var saprast, kāpēc viņa līdz šim nemaz nav īsti zinājusi, kas patiesībā ir 43 gadus vecais Nikolajevs. Gan Krievijas Vikipēdijas šķirklī, gan Nikolajeva profilā "Facebook" rakstīts tikai tas labākais – cik viņš ir lielisks cilvēks, īsts savas valsts patriots, izcils pilsētas mērs, kurš tagad visus spēkus velta sociālajām kampaņām un labdarībai.

Piemēram, Vikipēdijā lasāms, ka 2001. gadā, kļuvis par Piejūras novada deputātu, viņš uzreiz ieviesis dzīvē daudzas sociālās programmas, kuras turpināja īstenot arī pēc tam, kad 2004. gadā kļuva par Vladivostokas mēru. Viņš stājies pie pilsētas vadības brīdī, kad pilsētas budžetā bijis daudzu miljardu rubļu parāds, taču savas darbības laikā stāvokli uzlabojis.

Tas, ka pret Nikolajevu bijusi izvirzīta kriminālapsūdzība, Vikipēdijā pasniegts kā konkurentu politiskais pasūtījums. Proti, lasāms, ka 2007. gadā izvirzītās apsūdzības par dienesta pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu tiesas augstākās instances 2012. gadā atzina par kļūdainām. Ne vārda par mēra amata zaudēšanu, pasēdēšanu cietumā, bēgšanu no Krievijas, atrašanos Interpola meklēšanā...

Nikolajevs bauda arī prezidenta Vladimira Putina labvēlību, viņš bija partijas Vienotā Krievija Piejūras novada padomes sekretāra vietnieks, vadīja Putinam prezidenta vēlēšanu kampaņu 2003.–2004. gadā, no paša Putina rokām saņēmis apbalvojumu – 2005. gadā medaļu 60 gadi uzvarai Lielajā Tēvijas karā, ar kādu toreiz aplaimoti tikai trīs Krievijas pilsētu mēri.

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās

Kriminālā autoritāte Vinnijs Pūks

Tikai rūpīgi meklējot, var plašāk uzzināt par Samantas Tīnas labdara ne visai tīro pagātni. Grāmatā "Organizētā noziedzība Tālajos Austrumos". Kopējās un reģionālās iezīmes Vladimiram Nikolajevam veltītas divas lappuses.

Bijušais bokseris un tuvcīņas meistars raksturots kā kriminālā grupējuma darbonis, kurš nerespektē nevienu un bijis iesaistīts vairākās konkurējošo grupējumu razborkās ar šaudīšanos un kautiņiem. Un šāda kriminālā autoritāte ar iesauku Vinnijs Pūks kļuva par Vladivostokas mēru.

Kā? Dmitrija Ježkova grāmatā "Putins. Kāpēc viņš tāds kļuva?" lasāms, ka 2004. gadā Vladivostokas mēra vēlēšanas jau no paša sākuma bija farss. Viens no desmit kandidātiem bija Nikolajevs, kurš baudīja milzīgu Putina partijas Vienotā Krievija atbalstu, kamēr ar pārējiem pretendentiem atgadījās visādas ķezas. Vienu piekāva uz ielas, citam regulāri draudēts, vēl pār kādu lija melnā PR samazgas... Taču par Nikolajevu, kuram agrāk bija izvirzītas trīs kriminālapsūdzības, iestājās valdības pārstāvji no Maskavas, sakot, ka likuma priekšā viņš esot pilnīgi tīrs.

Krievijas presē arī lasāms, ka notikumi pēc vēlēšanām, kurās uzvarēja Nikolajevs, lika aizdomāties, ka viss nav bijis gluži tīri un godīgi, un kampaņu organizējis tā brīža Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs.

Vietējie iedzīvotāji, kuriem Nikolajevs bija labi zināms kā Vinnijs Pūks, bijuši šokā, ka viņš tomēr kļuva par mēru. Bet visa Vladivostokas kriminālā brālība savējā ievēlēšanu esot svinējusi vairākas dienas tā, ka restorānā lidojuši krēsli un šķīduši vitrīnu stikli, bet galvenais tosts bijis: “Par Vovanu!”

Krimināllietas nodeg kopā ar tiesu

Krievijas laikraksts Izvestija 2007. gadā aprakstīja Vladivostokas mēra pagātni. Piemēram, pirmā krimināllieta bijusi par to, ka Nikolajevs iešāvis kājā savam rokaspuisim, kurš pēc «attiecīgas sarunas» iesniegumu milicijā atsauca.

Otra apsūdzība – viesnīcas "Vladivostoka" numuriņā Nikolajevs mēģinājis ar pistoli Makarov izvarot meiteni. Šī lieta izbeigta, jo cietusī atteicās rakstīt iesniegumu.

1999. gadā Nikolajevu apsūdzēja par 1998. gadā izteiktiem nāves draudiem sporta kompleksa Olimpietis direktoram, turklāt viņš daudzas reizes iesitis novada sporta komitejas priekšsēdētājam. Kriminālisti gribēja pārliecināt sporta funkcionārus atbrīvot pilsētas centrā esošo īpašumu, taču viņi nav bijuši ar mieru, tāpēc izteikti draudi un darbā laistas dūres.

Tiesa atzina Nikolajevu par vainīgu un piesprieda nebrīvi uz trīsarpus gadiem, taču tūdaļ atbrīvoja, jo pirmstiesas izmeklēšanas kamerā viņš jau bija pavadījis gadu un trīs mēnešus. Starp citu, "Izvestija" toreiz arī rakstīja, ka visas šīs trīs krimināllietas vairs nav atrodamas, jo sadegušas reizē ar visu apgabala tiesas namu.

Astoņus gadus bēgļu gaitās

2007. gadā Nikolajevu atkal arestēja un pret viņu ierosināja divas krimināllietas – par mēra pilnvaru pārsniegšanu un ļaunprātīgu izmantošanu un par zaudējumu radīšanu valsts budžetam. Nikolajevu atstādināja no mēra amata.

Kad Nikolajevs bija nosēdējis izolatorā vairākus mēnešus, viņam piesprieda nosacītu cietumsodu ar nosacījumu, ka nedrīkst pamest valsti. Taču 2008. gada vasarā viņš izbrauca no Krievijas un neatgriezās.

Tiesa piesprieda bēglim reālu cietumsodu, un Nikolajevu izsludināja starptautiskā meklēšanā. Interpols viņu no savu "klientu" saraksta svītroja 2013. gadā, pēc tam, kad Augstākā tiesa atzina par nevainīgu. Tikai 2016. gada oktobrī, pēc astoņiem Taizemē un Panamā pavadītajiem gadiem,  Nikolajevs atgriezās dzimtenē, kur atkal kļuvis par cienītu vīru.