22. jūlija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jauns.lv / LETA

22. jūlijā pirms septiņiem gadiem 32 gadus vecais ekstrēmists Anderss Bērings-Breivīks sarīko sprādzienu Norvēģijas valdības ēku kvartālā Oslo centrā. Tajā dzīvību zaudē astoņi cilvēki, bet vēl vairāk nekā 200 tiek ievainoti. Pēc tam viņš dodas uz Ūteijas salu, kur uzbrūk valdošās Darba partijas jauniešu organizācijas vasaras nometnes dalībniekiem, nošaujot 69 cilvēkus.

Jubilāri Latvijā

1948. gadā Oskars Zīds – politiķis, Baltijas Starptautiskās akadēmijas rektors.

1967. gadā Laine Skopiņa - biroja "Liepa, Skopiņa/Borenius" advokāte.

Jubilāri pasaulē

1510. gadā Alesandro de Mediči - Florences hercogs (miris 1537.gadā).

1890. gadā Roza Ficdžeralda Kenedija - ietekmīgās amerikāņu Kenediju ģimenes ciltsmāte (mirusi 1995.gadā).

1938. gadā Terenss Stemps - angļu kinoaktieris.

1946. gadā Mireija Matjē - franču dziedātāja.

1947. gadā Dons Henlijs - amerikāņu bundzinieks, dziedātājs un dziesmu autors ("Eagles").

1947. gadā Denijs Glovers - amerikāņu aktieris.

1955. gadā Vilems Defo - amerikāņu aktieris.

1968. gadā Rīss Ifanss - velsiešu aktieris.

1974. gadā Franka Potente - vācu aktrise.

1992. gadā Selēna Gomeza - amerikāņu dziedātāja un aktrise.

2013. gadā Kembridžas princis Džordžs.

Notikumi Latvijā

1997. gadā Rīgas Tirdzniecības osta iegūst brīvostas statusu.

1998. gadā tiek parakstīts līgums par līzinga kompāniju "Hanza līzings" un "Latvijas Zemes bankas līzings" apvienošanos.

1999. gadā darbu sāk Būtiņģes naftas terminālis Lietuvā.

2001. gadā Jūrmalas pilsētas svētkos svinīgi atklāj Latvijas vecāko restaurēto jahtu "Amata", kas būvēta 1909. gadā.

2003. gadā Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielas un Raiņa bulvāra stūrī, atklāj pieminekli valstsvīram un tautsaimniekam, Ministru prezidentam Kārlim Ulmanim.

Notikumi pasaulē

1298. gadā Anglijas karaļa Edvarda I spēki Folkērkas kaujā sakauj Viljama Vollesa vadītos skotu nemierniekus.

1456. gadā Ungārijas karalistes reģents Johans Hunjadi sakauj Osmaņu impērijas Mehmeta II spēkus, izbeidzot Belgradas aplenkumu. Šī uzvara uz 70 gadiem apturēja osmaņu virzīšanos katoliskajā Eiropā.

1917. gadā Aleksandrs Kerenskis kļūst par Krievijas pagaidu valdības ministru prezidentu.

1933. gadā Amerikāņu aviators Vilijs Pousts kļūst par pirmo personu, kas vienatnē aplidojis apkārt pasaulei, septiņās dienās, 18 stundās un 45 minūtēs pārvarot 25 094 kilometrus.

1934. gadā pie Čikāgas kinoteātra "Biograph" ASV Federālā izmeklēšanas biroja aģenti nošauj slaveno banku laupītāju Džonu Dilindžeru.

1942. gadā nacisti sāk sistemātiski no Varšavas geto uz nāves nometnēm deportēt vācu rūpnīcās nenodarbinātos ebrejus. Nākamo 52 dienu laikā uz Treblinkas nāves nometni tika izvesti 300 000 ebreji.

1946. gadā Ebreju kaujinieku grupējums "Irgun" uzspridzina Lielbritānijas civilās un militārās administrācijas galveno mītni Jeruzalemes viesnīcā "King David", nogalinot 91 cilvēku. Uzbrukumu organizēja viens no "Irgun" līderiem, Dāvids Bengurions, kurš vēlāk kļuva par Izraēlas pirmo premjerministru.

2003. gadā ASV spēku uzlidojumā Irākas pilsētā Mosulā tiek nogalināti gāztā Irākas līdera Sadama Huseina dēli Udajs un Kusajs, kā arī Kusaja 14 gadus vecais dēls Mustafa Huseins.

2005. gadā Lielbritānijas policisti Londonas metro ar septiņiem šāvieniem galvā nogalina brazīlieti Žanu Šarlu de Menezišu, kļūdaini noturot viņu par pašnāvnieku spridzinātāju.

2008. gadā Serbijā aiztur vienu no pasaulē vismeklētākajiem cilvēkiem - Bosnijas serbu kara laika līderi Radovanu Karadžiču, kurš gandrīz 13 gadus bēguļoja no ANO kara noziegumu tribunāla.

2011. gadā 32 gadus vecais ekstrēmists Anderss Bērings-Breivīks sarīko sprādzienu Norvēģijas valdības ēku kvartālā Oslo centrā. Tajā dzīvību zaudē astoņi cilvēki, bet vēl vairāk nekā 200 tiek ievainoti. Pēc tam viņš dodas uz Ūteijas salu, kur uzbrūk valdošās Darba partijas jauniešu organizācijas vasaras nometnes dalībniekiem. Ģērbies policista uniformā, Bērings-Breivīks vairāk nekā stundas laikā nošauj 69 cilvēkus, galvenokārt pārbiedētus pusaudžus. Vēl 67 cilvēki tiek ievainoti.