foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva
26. jūnija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē
Izcilajam latviešu tenoram Aleksandram Antoņenko paliek 44 gadi.
Slavenības
2018. gada 26. jūnijs, 05:28

26. jūnija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jauns.lv / LETA

Šīs dienas gaviļnieks ir operdziedātājās Aleksandrs Antoņenko. 1873. gadā notiek I Vispārējie latviešu Dziesmu svētki (tolaik - Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki), ko rīko Rīgas Latviešu biedrība, bet pasaulē 26. jūnijs iegājis vēsturē ar to, ka 1945. gadā 50 nācijas Sanfrancisko paraksta Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Hartu.

Jubilāri Latvijā

1877. gadā Jānis Fabriciuss - bija latviešu strēlnieks, Sarkanās Armijas komisārs (miris 1929. gadā).

1937. gadā Leopolds Ozoliņš - ārsts, politiķis.

1945. gadā Gaidis Andrejs Zeibots - viceadmirālis.

1955. gadā Jānis Krūmiņš - sociologs, žurnālists un fotomākslinieks, bijušais valsts reformu ministrs.

1961. gadā Igors Proņins - žurnālists, producents.

1975. gadā Aleksandrs Macijevskis - hokejists.

1975. gadā Aleksandrs Antoņenko - Latvijas Nacionālās operas solists (tenors).

Jubilāri pasaulē

1730. gadā Šarls Mesjē - franču astronoms (miris 1817. gadā).

1824. gadā Viljams Tomsons, Pirmais barons Kelvins - britu fiziķis, inžinieris un izgudrotājs, kura vārdā nosaukta temperatūras mērvienība kelvins (miris 1907. gadā).

1898. gadā Villijs Meseršmits - vācu lidmašīnu inženieris (miris 1978. gadā).

1899. gadā Marija Nikolajevna - Krievijas lielkņaziene(mirusi 1918. gadā).

1955. gadā Miks Džounss - britu ģitārists ("The Clash", "Big Audio Dynamite").

1956. gadā Kriss Aizeks - amerikāņu dziedātājs.

1957. gadā Petija Smita - amerikāņu dziedātāja.

1961. gadā Manu Čao - franču mūziķis.

1963. gadā Mihails Hodorkovskis - krievu uzņēmējs.

1970. gadā Kriss O’Donels - amerikāņu aktieris.

1973. gadā Jusi Sidenmā - somu mūziķis ("Lordi").

Notikumi Latvijā

1712. gadā Krievijas cars Pēteris I par Rīgas rātes locekli ieceļ īpašu virsinspektoru - dēvētu arī par rātes prezidentu - Iļju Isajevu. Isajeva uzdevums ir pārzināt valsts ienākumus Rīgā, uzraudzīt rātes darbību, aizstāvēt krievu tirgotāju intereses Rīgā, pildīt starpnieka funkcijas starp Rīgas pārvaldes iestādēm un ģenerālgubernatoru. Prezidenta iecelšanu rāte uzlūko kā vienu no lielākajiem Rīgas privilēģiju ierobežojumiem un daudzkārt bez panākumiem lūdz prezidenta atsaukšanu.

1873. gadā notiek I Vispārējie latviešu Dziesmu svētki (tolaik - Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki), ko rīko Rīgas Latviešu biedrība. Šie svētki iedibina tradīcijas, kas nav zudušas līdz mūsdienām - svētku gājiens, karogi, virsdiriģentu institūts, diriģentu zižļi, kopkora koncerts, koru kari, dziesmu svētku dalībnieku nozīmītes, svētku blakus sarīkojumi, goda mielasti un balles. Kori nāk galvenokārt no Vidzemes un tajos dominē vīru balsis. Kopkori veido 1003 dziedātāji.

1996. gadā tiek dibināta Latvijas Bārmeņu asociācija.

1998. gadā Rīgā, Vērmanes dārzā - iepretim Rīgas Latviešu biedrības namam - tiek atklāts piemineklis māksliniekam Kārlim Padegam (1911 -1940).

2000. gadā Rīgā sākas Latvijas skolu jaunatnes 8.dziesmu un deju svētki.

2002. gadā Jūrmalā, Jaundubultos, svinīgi tiek atklāta klīnika "Vilong", kas ir Latvijā pirmā privātklīnika narkomānu ārstēšanai.

2006. gadā tiek parakstīts Latvijas un Turcijas līgums par vīzu prasības atcelšanu diplomātisko, dienesta un speciālo pasu īpašniekiem un vīzu procedūras atvieglojumiem pilsoņu pasu īpašniekiem.

Notikumi pasaulē

363. gadā, atkāpjoties no Sasanida impērijas, tiek nogalināts Romas imperators Julians. Par Romas imperatoru tur pat kaujas laukā tiek pasludināts ģenerālis Jovians.

1409. gadā Romas katoļu baznīcā notiek šķelšanās. Pēc Pizas padomes Romā par katoļu pāvestu tiek kronēts Aleksandrs V, pievienojoties Romā esošajam pāvestam Gregorijam XII un pāvestam Benediktam XII Aviņonā.

1541. gadā spāņu konkistadoru Fransisko Pisarro Peru galvaspilsētā Limā nogalina viņa bijušā sabiedrotā un vēlāk pretinieka Djego Almagro dēls, Djego Almagro jaunākais. Slepkava vēlāk tiek notverts un viņam izpildīts nāves sods.

1718. gadā mīklainā nāvē mirst Krievijas cara Pētera Lielā dēls Aleksejs Petrovičs, kuram pirms tam cars piesprieda nāves sodu par sazvērestību pret viņu.

1870. gadā kristiešu Ziemassvētki ASV tiek pasludinātas par federālām brīvdienām.

1940. gadā Padomju Savienība, saskaņā ar Molotova-Ribentropa paktu, iesniedz Rumānijai ultimātu, pieprasot tai cedēt Besarābiju un Bulkovinas ziemeļdaļu.

1945. gadā 50 nācijas Sanfrancisko paraksta Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Hartu, izveidojot organizāciju, kas stājas Nāciju līgas vietā. ANO Harta stājās spēkā 24. oktobrī.

1959. gadā tiek atklāti Sentlorensa ūdensceļi, atverot Ziemeļamerikas Lielos ezerus kuģu satiksmei ar Atlantijas okeānu.

1960. gadā Malagasijas Republika (Madagaskara) iegūst neatkarību no Francijas.

1974. gadā lielveikalā "Marsh" ASV Ohaio štata pilsētā Trojā pirmo reizi tiek noskanēts universālais preču svītrkods, lai pārdotu "Wrigley's" košļājamo gumiju.

1977. gadā Elviss Preslijs uzstājās koncertā Indianapolisā, kas vēlāk izrādās viņa pēdējā uzstāšanās. Preslijs nomira divus mēnešus vēlāk.

 

1991. gadā Dienvidslāvijas armija sāk Desmit dienu karu Slovēnijā, kas iepriekšējā dienā pasludināja neatkarību.

2000. gadā starptautiska zinātnieku komanda pabeidz darbu pie cilvēka genoma - visu cilvēka ķermeņa gēnu - sastādīšanas.

2003. gadā ASV Augstākā tiesa nolemj, ka Teksasas štata likums, aizliedzot anālo un orālo seksu starp viena dzimuma cilvēkiem, ir nekonstitucionāls.

2006. gadā amerikāņu miljardieris Vorens Bafets ziedo aptuveni 30,7 miljardus ASV dolāru Bila un Melindas Geitsu fondam, apvienojot pasaulē divu bagātāko cilvēku labdarības centienus, apkarojot slimības, samazinot nabadzību un uzlabojot izglītību.