28. marta jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

JUBILĀRI LATVIJĀ

1979. gadā Inese Kārkliņa - LNT Ziņu dienesta vadītāja.
1972. gadā Pēteris Strancis - arhitekts.
1972. gadā Santa Didžus - aktrise.
1968. gadā Inga Zudāne - Valmieras reģionālās Vides pārvaldes direktore.
1957. gadā Ivars Grunte - zvērināts advokāts, Latvijas Zvērināto advokātu padomes loceklis.
1956. gadaā Amanda Aizpuriete - dzejniece un tulkotāja.
1956. gadā Nikolajs Kurma - SIA "Tenax" valdes priekšsēdētājs.
1954. gadā Gunta Gulbinska - Gulbenes rajona tiesas priekšsēdētāja.
1938. gadā Valdis Cielava - jurists.

JUBILĀRI PASAULĒ

1986. gadā Lady Gaga - amerikāņu popmūzikas dziedātāja.
1981. gadā Džūlija Stailza - amerikāņu aktrise.
1976. gadā Deivids Koinings - amerikāņu ģitārists ("The Killers").
1972. gadā Kīts Tkačuks - amerikāņu hokejists.
1970. gadā Vinss Vons - amerikāņu aktieris.
1969. gadā Brets Retners - amerikāņu kinorežisors.
1961. gadā Bairons Skots - amerikāņu basketbolists.
1955. gadā Reba Makentaira - amerikāņu dziedātāja un aktrise.
1953. gadā Melhiors Ndadaje - Burundi pirmais prezidents.
1948. gadā Daiena Vīsta - amerikāņu aktrise.
1948. gadā Džons Evans - britu mūziķis ("Jethro Tull").
1946. gadā Alehandro Toledo - bijušais Peru prezidents.
1944. gadā Riks Berijs - amerikāņu basketbolists.
1942. gadā Konrāds Šūmans - Austrumberlīnes robežsargs, viens no slavenākajiem pārbēdzējiem uz Rietumberlīni(miris 1998.gadā).
1942. gadā Džerijs Slouns - amerikāņu basketbola treneris.
1936. gadā Mario Vargass Ljosa - peruāņu rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts.
1930. gadā Džeroms Izāks Frīdmans - amerikāņu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts.
1928. gadā Zbigņevs Bžeziņskis - ASV politiķis un eksperts Austrumeiropas jautājumos.
1928. gadā Aleksandrs Grotendīks - vācu matemātiķis.
1926. gadā Marija del Rosaria Sajetana Fitsa - Džeimsa Stjuarte i Silva - Albas hercogiene (mirusi 2014.gadā). Viņas pamata tituls bija Albas hercogiene de Tormesa, bet viņas priekšteču laulību līkloču dēļ viņai bija vēl vairāk nekā 40 dažādi aristokrātiski tituli, kā dēļ Albas hercogiene tika iekļauta Ginesa Pasaules rekordu grāmatā kā titulētākā aristokrāte.
1921. gadā Dērks Bogards - angļu kinoaktieris (miris 1999.gadā).
1910. gadā Dānijas karaliene Ingrīda (mirusi 2000.gadā).
1902. gadā Flora Robsone - angļu aktrise (mirusi 1984.gadā).
1892. gadā Korneils Heimanss - beļģu psihologs, Nobela prēmijas laureāts (miris 1968.gadā).
1871. gadā Villems Mengelbergs - holandiešu diriģents (miris 1951.gadā).
1868. gadā Maksims Gorkijs - krievu rakstnieks (miris 1936.gadā).
1862. gadā Aristids Briāns - franču politiķis, Nobela Miera prēmijas laureāts (miris 1932.gadā).
1851. gadā Bernardinu Mačadu - portugāļu politiķis (miris 1944.gadā).
1750. gadā Fransisko de Miranda - venecuēliešu revolucionārs (miris 1816.gadā).
1613. gadā Dovagera - Ķīnas imperatore (mirusi 1688.gadā).
1609. gadā Frederiks III - Dānijas karalis (miris 1670.gadā).
1592. gadā Jans Amoss Komenskis - čehu bīskaps un pedagogs, vispārējas un visaptverošas izglītības sistēmas pamatlicējs (miris 1670.gadā).

NOTIKUMI LATVIJĀ

2007. gadā Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) Maskavā tiekas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Krievijas prezidents sveic Latviju ar robežlīguma parakstīšanu un norāda, ka, lai arī abu valstu attiecībās ir problēmas, tomēr ir manāmas "pozitīvas tendences".
2006. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Rīgas pilī tiekas ar Albānijas ārlietu ministru Besniku Mustafaju. Albānijas ārlietu ministrs tiekas arī ar ārlietu ministru Arti Pabriku, Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri un Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātiem.
2006. gadā vizītē Rīgā ierodas Ziemeļu Ministru padomes ģenerālsekretārs Pērs Unkels. Vizītes laikā viņš tiekas ar ārlietu ministru Arti Pabriku, kā arī ar Latvijas nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.
2006. gadā Ministru prezidents Aigars Kalvītis Berlīnē tiekas ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli.
2004. gadā sākas Ceļu satiksmes drošības direkcijas agresīvas braukšanas ierobežošanas kampaņa "Agresīviem šoferiem ir maziņš ...IQ". Akcijas laikā sabiedrība tiek informēta par gaidāmajām izmaiņām, kas saistītas ar sodiem par agresīvu braukšanu.
2003. gadā notiek konference "Elektroniskie dokumenti - aktualitātes un problēmas", kurā informācijas tehnoloģiju nozares speciālisti, kā arī valsts un pašvaldību pārstāvji norāda, ka Latvija tehnoloģiski ir gatava elektroniskai dokumentu apritei, taču pagaidām vēl trūkst reglamentējošu Ministru kabineta noteikumu, kas iedzīvinātu likumu par elektronisko dokumentu apriti un ļautu iedzīvotājiem ar valsti komunicēt elektroniski.
2002. gadā turpinās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte Grieķijā.
2000. gadā notiek Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Starpvaldību konferences pirmā sanāksme sarunu vadītāju līmenī. ES izsaka gatavību sākt sarunas ar Latviju astoņās sarunu sadaļās: "Konkurences politika", "Statistika", "Mazie un vidējie uzņēmumi", "Zinātne un pētniecība", "Izglītība un apmācības", "Kultūra un audiovizuālā politika", "Ārējās attiecības" un "Kopējā ārējā un drošības politika".
2000. gadā ārlietu ministrs Indulis Bērziņš oficiālā vizītē apmeklē Luksemburgas Lielhercogisti.
1998. gadā Lietuvā notiek līdz šim lielākās Baltijas valstu militārās mācības "Pavasara vējš", kurās tiek izveidota apvienota brigāde no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas bruņoto spēku pārstāvjiem.
1998. gadā Ministru kabinets ārkārtas sēdē akceptē trešo Nacionālo programmu integrācijai Eiropas Savienībā.
1996. gadā Daugavpils dome pieņem lēmumu par Daugavpils HES celtniecības atjaunošanas iespējām. To atbalsta arī Daugavpils rajona padome.
1995. gadā Latvijā viesojas Dānijas premjerministrs Pols Nīrups Rasmusens.
1995. gadā Rīgas dome pieņem lēmumu "Par Melngalvju nama kompleksa, Rīgas pilsētas Rātslaukuma, rātsnama un Rīgas domes nama atjaunošanu un celtniecību", kas paredz atlikt zemes īpašuma tiesību atjaunošanu bijušajiem zemes īpašniekam, uz kā zemes atrodas šīs vēsturiskās ēkas.
1795. gadā pēc Trešās Polijas dalīšanas pārstāj eksistēt Kurzemes hercogiste, kas nonāk Krievijas impērijas sastāvā.

NOTIKUMI PASAULĒ

2006. gadā vismaz miljons arodbiedrību pārstāvju, studentu un bezdarbnieku iziet Francijas pilsētu ielās, protestējot pret valdības ierosināto nodarbinātības likumu.
2005. gadā 8,7 balles pēc Rihtera skalas spēcīgā zemestrīcē Indonēzijas Niasas salā iet bojā gandrīz 1000 cilvēku.
2004. gadā 82 gadu vecumā mirst britu aktieris un dramaturgs Pīters Ustinovs.
2003. gadā Serbijas policija paziņo par komunisma laika prezidenta Ivana Stamboliča mirstīgo atlieku atrašanu un ka viņš ticis nogalināts neilgi pirms Slobodana Miloševiča gāšanas 2000.gadā.
2002. gadā 96 gadu vecumā mirst amerikāņu kinorežisors Billijs Vailders.
1994. gadā Parīzē 81 gada vecumā mirst franču dramaturgs Eižens Jonesko.
1985. gadā 97 gadu vecumā mirst Krievijā dzimušais franču sirreālisma mākslinieks Marks Šagāls.
1979. gadā atomelektrostacijā pie Heriburgas, Pensilvānijas štatā, notiek visnopietnākais kodolnegadījums ASV. Vienā no stacijas reaktoriem pēc kļūmes dzesēšanas sistēmā sākas daļēja kodola kušana, kā dēļ atmosfērā noplūst radioaktīva gāze, liekot evakuēt apkārtnes iedzīvotājus.
1969. gadā 79 gadu vecumā mirst bijušais ASV prezidents Dvaits Eizenhauers.
1943. gadā 69 gadu vecumā Kalifornijā mirst krievu komponists un pianists Sergejs Rahmaņinovs.
1941. gadā britu rakstniece Virdžīnija Vulfa beidz dzīvi pašnāvībā.
1939. gadā Ādolfs Hitlers paziņo par atteikšanos no Vācijas un Polijas 1934.gadā noslēgtā neuzbrukšanas pakta.
1939. gadā līdz ar spāņu ģenerāļa Fransisko Franko spēku padošanos Madridē beidzas Spānijas pilsoņu karš.
1930. gadā Turcijas divas lielākās pilsētas Konstantinopole un Angora tiek pārdēvētas par attiecīgi Stambulu un Ankaru.
1920. gadā salaulājas divas no Holivudas lielākajām zvaigznēm - Duglass Feirbenkss un Mērija Pikforda.
1910. gadā pie Martigas pilsētas krastiem Francijā pasaulē pirmajā hidroplānā gaisā paceļas franču aviators Anrī Fabrs.
1871. gadā tiek oficiāli dibināta Parīzes Komūna.
1854. gadā Francija un Lielbritānija Krimas karā piesaka karu Krievijai.
1802. gadā vācu fiziķis un astronoms Heinrihs Vilhelms Matheiss Olberss atklāj Pallādu, kas ir otrais cilvēkiem zināmais asteroīds.
845. gadā vikingu sirotāji, iespējams, dāņu un zviedru valdnieka Ragnara Lodbroka vadībā izlaupa Parīzi, pēc tam saņemot milzīgu izpirkuma naudu par pilsētas pamešanu.
193. gadā pretoriešu gvardi nogalina Romas imperatoru Pertinaksu un imperatora troni izsolē pārdod Didijam Juliānam.
37. gadā Romas imperators Kaligula pieņem Senāta izstrādātā principāta viņam piešķirtos titulus.