Vai Mārtiņa Rītiņa vistas dzīvo labāk par vidējo latvieti? Pārliecinies pats

Žurnāls “Kas Jauns” devās ciemos pie izcilā šefpavāra Rītiņa uz viņa savrupmāju Baltezerā, jo Mārtiņam ir arī kāds vaļasprieks – jau piekto gadu viņš nodarbojas ar vistkopību. Rītiņa pagalmā ir neliela, bet ļoti gaumīgi būvēta vistu kūts, ko pats saimnieks dēvē par vistu apartamentiem. Tajos Rītiņa vistas dzīvo tik ļoti cienīgu dzīvi, ka pat, iespējams, cilvēki varētu sapņot par tik augstas klases aprūpi un ēdināšanu, kādu savām dējējām nodrošina slavenais šefpavārs.

Kūtī lustras, sienas dekori un novērošanas kamera

Ņemot vērā jaunos noteikumus, ka putnu gripas izplatības dēļ līdz jūnijam vistas nedrīkst laist ārā, arī Mārtiņam Rītiņam savas klukstētājas ir jātur kūtī. „Vistas ir neizpratnē, kāpēc tās nelaiž ārā. Viņām tas nepatīk, un tas var ietekmēt arī dēšanas apjomu, jo viņām ir stress,” kreņķējas Rītiņš.
Rītiņš naski piesteidzas pie gaumīgās kūtiņas un lepodamies rāda tās dizainu no ārpuses. „Ziniet, princis Čārlzs ir zemnieks, kurš mīl dabu, – tāpat kā es. Viņam ir vistu kūts, un arī es savu vistu māju būvēju pēc bildes, kas bija redzama grāmatā par Čārlzu,” teic Mārtiņš.

Viņš paver durvis, un pretim paveras kūtij netipisks skats: pie griestiem karājas lustra, bet sienas rotā dažādi no koka grebti rotājumi – glezniņas. Vistām ir iekārtota katrai sava guļvieta kastēs, bet stūrī pie griestiem redzama video novērošanas kamera. „Es kamerā uzņemto skatos, kad gribu kaut ko redzēt par vistu dzīvi. Piemēram, tagad zinu, ka apgalvojums, ka gailis no rīta dzied trīs reizes, ir pupu mizas. Gailis dzied tūlīt pirms saules lēkšanas. Un viss. Tāpat tagad zinu, ka manas vistas gulēt dodas astoņos vakarā, kad tām tiek nodzēsta gaisma. Visas lietas par vistām es lielākoties apgūstu pašmācības ceļā. Pat nevar salīdzināt manu vistu dzīvi ar fabrikas vistu dzīvi, kuras tur tiek mocītas. Es tās saucu par Frankenšteina vistām,” nosaka Rītiņš.

Šefpavārs sarunājas ar vistām

Šefpavārs atklāj, ka viņam kūtī ir vairākas vistu dāmas, kurām visām ir doti vārdi, atbilstoši viņu personībām.
„Evita – tā ir riebīga, bet tā melnā ir Inga, kura visu laiku knābj, kad eju pēc olas. Vārdi ir dažādi – Dace, Gaida, Klaudija, Karīna –, bet Marina ir visforšākā. Viņa tāda apaļa ar foršām krūtīm. Tā būs labākais cepetis. Gaili esmu nosaucis par Kristapu, un viņš ar vistām dzīvo jau ceturto gadu. Kristaps dara savu darbu kārtīgi. Pirms tam man bija vēl divi gaiļi – Oskars un Edgars. Diemžēl abi tā sāka strīdēties, ka biju spiests nokaut. Pirms viņiem bija arī gaiļi Ivars un Viktors, arī tie jau sen ir katlā.
Man ir tradīcija, ka vienu gaili ik gadu dāvinu Vairai Vīķei-Freibergai uz Mārtiņdienu, bet Kristaps ir gana labs gailis, to atstāšu. Uzdāvināšu Vairai citu Mārtiņdienas gaili. Galvenais, lai neviena vista par Vairu nav nosaukta,” sev raksturīgajā manierē joko Rītiņš un piebilst: „Es, tāpat kā princis Čārlzs, sarunājos ar vistām, un esmu pārliecināts, ka tāpēc viņas labāk dēj olas.”

Vistas baro ar Latvijā labākā restorāna ēdienu

Rītiņš norāda uz tukšo barotavu un teic, ka ik rītu savām vistām pasniedz bagātīgu maltīti, kas sagatavota jau iepriekšējā vakarā.
„Vistām dodu ēst biezpienu, kefīru, bioloģisko olu čaumalu masu. Tāpat dodu iepriekšējās dienas maizi, kas nav apēsta restorānā. Iemērcu un samaisu ar biezpienu. Vistas ēd salātus un citus garšaugu atgriezumus, kurus vedu no restorāna. Tur nekas netiek mests ārā. Visas sastāvdaļas ir ļoti labas kvalitātes. Vistām papildus vēl tiek doti bioloģiskie graudi, bioloģiskie vitamīni, ko pasūtu no Vācijas, bet vasarā man kaimiņi atnes un uz vārtiem uzkar kādu maisu ar gliemežiem. Tie vistām garšo īpaši. Tad es sēžu un vēroju, kā viņas cīnās par tiem gliemežiem,” atklāj Rītiņš, skaidrojot, kāpēc vistas vēlams barot ar labas kvalitātes ēdienu.

„Vistu ēdiens ietekmē olas garšu. Manu vistu olu garša ir nesalīdzināma ar jebkuru citu vistu olām. Man draugi saka, lai viņiem šīs savas saimniecības olas nedāvinu, jo tā es viņus pieradinu pie labām mantām,” pasmaida izcilais šefpavārs un paņem vienu – vismazāko – olu, izsit tajā caurumu un, demonstratīvi to izdzēris, mirdzošām acīm saka: „Nekas nav labāks par tikko dētu olu! Tā garšo kā austere. Fantastika! Jo mazāk apstrādāta ola, jo veselīgāka. Starp citu, vistas mainu katru pusotru gadu. Jaunākām vistām ir labākas olas.”

Brokastīs olu kultenis ar lasi un melnajiem ikriem

Pabarojis vistas, savācis no rīta dētās olas, Mārtiņš Rītiņš žurnālam “Kas Jauns” parādīt, kā top viņa svētdienas brokastis, kas gatavotas no viņa paša saimniecībā audzēto vistu olām. Viņš uz virtuves galda saliek nepieciešamās sastāvdaļas brokastīm.

„Avotkrese, savvaļas sparģeļi, kas nupat vesti no Itālijas, tad ir nepieciešama skābmaize, franču sviests, kas tiek uzskatīts par labāko pasaulē, kūpināts lasis, kas ir ļoti augstas kvalitātes, un saldais krējums,” noskaita Rītiņš un atklāj, ka attiecībā uz ēdienu viņš ir ļoti izvēlīgs. „Man ir grūti ēst svešos restorānos. Esmu ļoti piekasīgs un izvēlīgs. Tāpat nevaru ēst fabrikas gatavotos ēdienus, tai skaitā vistu olas un Norvēģijas lasi. Man vajadzīga tīra, kvalitatīva manta, kad ir zināma ēdiena izcelsmes vieta,” nosaka Rītiņš.

Kasjauns.lv/Foto: Rojs Maizītis