19. marta jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

JUBILĀRI LATVIJĀ

1969. gadā Egils Trumpe - SIA "Zetcom" valdes priekšsēdētājs.

1966. gadā Askolds Kļaviņš - Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšnieks.

1959. gadā Tatjana Dovorecka - SIA "Magistr" prezidente.

1948. gadā Ilze Dzērve - pianiste, Latvijas Universitātes jauktā kora "Juventus" koncertmeistare.

JUBILĀRI PASAULĒ

1979. gadā Ivans Ļubičičs - horvātu tenisists.

1979. gadā Hidajets Turkoglu - turku basketbolists.

1976. gadā Alesandro Nesta - itāļu futbolists.

1967. gadā Vladimirs Konstantinovs - krievu hokejists.

1956. gadā Jegors Gaidars - Krievijas politiķis un ekonomists.

1955. gadā Brūss Villiss - amerikāņu aktieris.

1953. gadā Rikijs Vilsons - amerikāņu mūziķis ("The B-52's", miris 1985.gadā).

1949. gadā Valērijs Ļeontjevs - krievu estrādes dziedātājs.

1947. gadā Glena Klouza - amerikāņu aktrise.

1943. gadā Mario Molina - meksikāņu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts.

1937. gadā Egons Krencs - pēdējais Austrumvācijas prezidents.

1936. gadā Ursula Andresa - šveiciešu aktrise.

1933. gadā Filips Rots - amerikāņu rakstnieks.

1906. gadā Ādolfs Eihmans - nacistiskās Vācijas amatpersona (miris 1962.gadā).

1905. gadā Alberts Špērs - nacistiskās Vācijas amatpersona (miris 1981.gadā).

1900. gadā Frederiks Žolio - Kirī - franču fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1958.gadā).

1883. gadā Volters Hevorts - britu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1950.gadā).

1821. gadā sers Ričards Frensiss Bērtons - britu ceļotājs, literāts un diplomāts (miris 1890.gadā).

1813. gadā Devids Livingstons - skotu misionārs un ceļotājs (miris 1873.gadā).

1684. gadā Žans Astriks - franču medicīnas zinātnieks (miris 1766.gadā).

NOTIKUMI LATVIJĀ

2007. gadā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) apvienotajā štābā notiek viceadmirāļa Gaida Andreja Zeibota atvaļināšanas no militārā dienesta svinīgā ceremonija. Ar šo ceremoniju tiek iedibināta tradīcija rīkot īpašu svinīgo ceremoniju, Latvijas NBS augstākajiem virsniekiem atvaļinoties no militārā dienesta.

2006. gadā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "De facto" publisko LTV Ziņu dienesta rīcībā esošos Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļdošanas lietas telefona sarunu materiālus. Sarunās runāts par trūkstošās balss iegūšanu Jura Hlevicka (tobrīd - LPP) ievēlēšanai mēra amatā un par deputāta Ilmāra Ančāna ("Mūsu zeme") piekukuļošanu. Sarunās piedalījās ne tikai lietā apsūdzētie - uzņēmējs Germans Milušs, deputāta kandidāti Gvido Harijs Volbrugs (JC) un Leonīds Lasmanis (JC) un Hlevickis, bet arī bijušais Tautas partijas līderis Andris Šķēle un Latvijas Pirmās partijas priekšsēdētājs Ainārs Šlesers.

2003. gadā notiek Saeimas ārkārtas sēde par Latvijas dalību starptautiskajā operācijā Irākas atbruņošanai. Saeima pieņem lēmumu "Par Latvijas atbalstu ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr.1441 izpildei", kas definē Latvijas nostāju Irākas krīzes risināšanā, ļaujot Nacionālo bruņoto spēku vienībām piedalīties starptautiskajās miera nodrošināšanas operācijās.

2002. gadā Satversmes tiesa paziņo, ka ierobežojums strādājošajiem pensionāriem saņemt pilnu pensiju neatbilst Satversmei. Strādājošo pensionāru saņemamo pensiju ierobežojošās normas tiek atzītas par spēkā neesošām no sprieduma publicēšanas dienas.

2001. gadā notiek jaunā sasaukuma Daugavpils domes sēde, kurā par Daugavpils mēru tiek ievēlēts partijas "Latgales gaisma" priekšsēdētājs Rihards Eigims, Ventspils domes sēde, kurā par Ventspils domes priekšsēdētāju atkārtoti tiek ievēlēts Aivars Lembergs no politiskās organizācijas "Latvijai un Ventspilij", kā arī Kuldīgas pilsētas domes sēde, kurā par Kuldīgas domes priekšsēdētāju vienbalsīgi tiek ievēlēts Edgars Zalāns no Tautas partijas.

1999. gadā pie SIA "Lattelekom" ēkas Rīgā, Audēju ielā 15, notiek Latvijas Pensionāru federācijas rīkotais pikets pret augstajiem "Lattelekom" tarifiem. Piketā piedalās ap 100 pensionāru.

1999. gadā Lietuva iesniedz notu Latvijas vēstniecībai, kurā Latviju vaino Baltijas brīvās tirdzniecības līguma pārkāpšanā. 15.martā Latvija piemēroja vienveidīgo un identisko preču informatīvo cenu - tā saukto robežcenu sarakstu muitas vērtības noteikšanai Lietuvas izcelsmes lauksaimniecības precēm.

1999. gadā Valsts prezidents Guntis Ulmanis uzturas valsts vizītē Grieķijā.

1998. gadā Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs, uzstājoties Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Cilvēktiesību komisijas 54.sesijā, uzsver, ka Latvijā netiek piemērota dubultā politika attiecībā pret valstī dzīvojošajiem, cilvēkus nešķiro pēc to nacionālās piederības un visas personas, kuras ir izteikušas vēlmi iegūt Latvijas pilsonību, to jau ir ieguvušas.

1996. gadā Rīgā tiekas Latvijas un Lietuvas delegācijas, lai pārrunātu jautājumus, kas skar abu valstu jūras robežu. Latvijas un Lietuvas domstarpības jūras robežas jautājumā saasinājās pēc tam, kad 1995.gada 31.oktobrī Latvijas valdība ar "Amoco" un "OPAB" parakstīja licences līgumu, kas dod tiesības šīm firmām veikt izpētes darbus Baltijas jūras šelfā Latvijas ekonomiskajā teritorijā.

1990. gadā LPSR Ministru Padome nolemj pārdēvēt P.Stučkas Latvijas Valsts Universitāti par Latvijas Universitāti, bet Arvīda Pelšes Rīgas Politehnisko institūtu - par Rīgas Tehnisko universitāti.

1990. gadā Rīgas Politehniskais institūts iegūst savu pašreizējo nosaukumu - Rīgas Tehniskā universitāte

1990. gadā LPSR AP priekšsēdētājs nosaka delegācijas sastāvu sarunām ar PSRS vadību par Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atgūšanu. Delegācijā ietilpst Ilmārs Bišers, Vilnis Edvīns Bresis, Andrejs Eizāns, Anatolijs Gorbunovs, Dainis Īvāns, Jānis Lucāns, Vladimirs Martinsons, Pjotrs Ņefedovs, Jānis Peters, Eižens Počs, Jānis Vagris un Mavriks Vulfsons.

NOTIKUMI PASAULĒ

2012. gadā pie ebreju skolas Tulūzā, Francijā tiek nošauts 30 gadus vecs reliģijas skolotājs, divi viņa dēli un vēl viens bērns. Aizdomās par slepkavību tiek turēts 23 gadus vecais Alžīrijas izcelsmes Francijas pilsonis Mohammeds Mera, kurš 22.martā sagūstīšanas operācijas laikā tiek nogalināts.

2011. gadā Francijas kara lidmašīna atklāj uguni uz Lībijas līderim Muamaram Kadafi lojālo spēku automašīnu, uzsākot starptautiskās koalīcijas militāro iejaukšanos Lībijā, lai apturētu Kadafi spēku uzbrukumu opozīcijai un civiliedzīvotājiem.

2008. gadā 90 gadu vecumā mirst vizionārais zinātniskās fantastikas raksnieks Arturs Klārks, kurš visplašāk pazīstams ar darbu pie filmas "2001: A Space Odyssey".

2007. gadā metāna eksplozijā ogļraktuvēs Sibīrijā iet bojā 110 cilvēki. Šis ir vismaz desmitgades traģiskākais negadījums Krievijas raktuvēs.

2004. gadā Taivānas prezidents Čeņs Šuibjaņs paliek dzīvs pēc atentāta mēģinājuma, kad Tainaņas pilsētā prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā viņš tiek sašauts vēderā. Uzbrukumā tiek ievainota arī viceprezidente Anete Ļu.

2003. gadā britu un amerikāņu lidmašīnas pirms gaidāmās invāzijas Irākā nomet gandrīz divus miljonus skrejlapu, cenšoties uzrunāt cilvēkus 29 militāros un civilos objektos valsts dienvidaustrumu daļā.

2002. gadā Afganistānā noslēdzas ASV vadītā militārā operācija "Anakonda", kuras gaitā tika nogalināti apmēram 500 islāma kustību "Taliban" un "Al Qaeda" kaujinieki, kā arī 11 sabiedroto spēku karavīri.

2002. gadā Boloņā tiek nošauts Marko Biadži, kurš bija Itālijas premjerministra Silvio Berluskoni pretrunīgi vērtēto reformu arhitekts, dodot iespēju uzņēmumiem vienkāršāk pieņemt darbā un atlaist savus darbiniekus.

2001. gadā sociālists Bertrāns Delano uzvar Parīzes mēra vēlēšanās, ļaujot pirmo reizi 130 gadu laikā kreisajiem spēkiem pārņemt kontroli pār galvaspilsētu.

2001. gadā Austrālijas lielākā dabas resursu grupa BHP paziņo par 28 miljardus dolāru vērtu apvienošanās darījumu ar Lielbritānijā bāzēto kompāniju "Billiton", izveidojot pasaules otro lielāko minerālu un metālu uzņēmumu.

2000. gadā par Senegālas prezidentu tiek ievēlēts ilggadējais opozīcijas līderis Abdulaje Vade, izbeidzot 40 gadus ilgo Sociālistu partijas valdīšanu.

1999. gadā Lībija piekrīt nodot tiesāšanai Skotijā divus lībiešus, kas tiek turēti aizdomās par lidmašīnas "Pan Am" uzspridzināšanu virs Lokerbijas 1988.gadā.

1996. gadā četrus gadus pēc tam, kad Bosnijas musulmaņu un horvātu varas iestādes pārņēma savā kontrolē Sarajevas serbu rajonu, galvaspilsēta atkal kļūst par vienotu pilsētu.

1982. gadā argentīniešu metālu tirgotājs britu pārvaldītajā Sautdžordžijas salā izkar Argentīnas karogu. Šis žests vēlāk noved pie Folklenda salu kara starp Argentīnu un Lielbritāniju.

1981. gadā ASV un Irāna paraksta vienošanos par 52 amerikāņu ķīlnieku atbrīvošanu pēc 14 mēnešu pavadīšanas nebrīvē Teherānā.

1978. gadā ANO Drošības padome nobalso par miera uzturēšanas spēku nosūtīšanu uz Libānu pēc Izraēlas gaisa uzlidojuma pirms piecām dienām.

1970. gadā Erfurtē tiekas Rietumvācijas un Austrumvācijas vadītāji Villijs Brants un Villijs Štofs. Tā ir pirmā šāda tikšanās kopš 1945.gada, kad valsts tika sadalīta.

1964. gadā tiek atklāts Senbernāra tunelis caur Alpiem, kas savieno Šveici un Itāliju.

1945. gadā Otrajā pasaules karā Japānas spēki nogremdē amerikāņu lidmašīnu bāzes kuģi "USS Franklin", nogalinot 800 tā apkalpes locekļus.

1945. gadā Otrajā pasaules karā Ādolfs Hitlers pavēl iznīcināt visas Vācijas rūpnīcas, militārās instalācijas, veikalus, transporta un sakaru iekārtas.

1944. gadā Otrajā pasaules karā Vācijas karaspēks okupē Ungāriju.

1932. gadā Austrālijā tiek atklāts Sidnejas ostas tilts.

1930. gadā mirst britu konservatīvais premjerministrs Arturs Belfūrs, kurš iegāja vēsturē ar Belfūra deklarāciju, kurā ebreju tautai apsolīta dzimtenes "atjaunošana" Palestīnā.

1920. gadā ASV atsakās ratificēt Versaļas līgumu un pievienoties Tautu savienībai, jo baidās tikt ierautas karā, ja notiktu iebrukums citas dalībvalsts teritorijā.

1915. gadā pirmo reizi tiek nofotografēts Plutons, tomēr tas netiek atzīts par planētu.

1842. gadā franču rakstnieka Onorē de Balzaka lugas "Les Ressources de Quinola" pirmizrāde notiek tukšā teātrī neizdevušās publicitātes trika dēļ. Cerībā izraisīt ažiotāžu rakstnieks izplatīja baumas, ka visas biļetes uz pirmizrādi ir izpirktas, taču publika tam noticēja un palika mājās.

1831. gadā Ņujorkas bankā notiek pirmā laupīšana ASV vēsturē, ļaundariem aizbēgot ar 245 000 dolāru.

Kasjauns.lv / LETA / Foto: Vida Press