Banku analītiķi: darba meklētāju īpatsvars 2015.gadā Latvijā saruks zem 10%
Latvijā pērn trešajā ceturksnī bija 104,9 tūkstoši darba meklētāju jeb 10,6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.
Bizness un ekonomika
2015. gada 3. janvāris, 12:29

Banku analītiķi: darba meklētāju īpatsvars 2015.gadā Latvijā saruks zem 10%

Jauns.lv

Darba meklētāju īpatsvars 2015.gadā Latvijā saruks zem 10%, prognozēja banku analītiķi.

"Swedbank" galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks sacīja, ka ar jaunu darbavietu veidošanu ļoti vārgi veicās jau 2014.gadā un arī 2015.gadā nekas krietni priecīgāks nebūs. "Uzņēmumos, kas smagāk cietīs no rubļa krituma un Krievijas recesijas darbinieku skaits samazināsies. Uzņēmumi vairāk investēs efektivitātes palielināšanā, nevis straujā apmēru palielināšanā," viņš sacīja.

Kazāks prognozēja, ka darba meklētāju īpatsvars 2015.gada beigās Latvijā būs zem 10%, taču šāds rādītājs galvenokārt būs saistībā ar demogrāfiskām tendencēm un emigrāciju, nevis jaunu darba vietu izveidi.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai BNS sacīja, ka, vērtējot darba tirgus attīstību, ir jāņem vērā makroekonomisko perspektīvu vājināšanās, proti, bezdarbs turpināsies pamazām sarukt, tomēr tas notiks neizteiksmīgāk kā sabiedrībai un valdībai tas labpatiktos.

"Latvija tuvojas dabiskajam bezdarba līmenim. .. [2015.] gada pirmajā ceturksnī būtiski uzlabojumi gaidāmi nav, jo sezonālie darbi pieejami nebūs. Savukārt biznesa vidē valdošās piesardzības dēļ daudziem nāksies koriģēt attīstības plānus, kam attiecīgi sekos arī pieprasījums pēc darbiniekiem," teica Gašpuitis.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka turpinās augt pieprasījums un konkurence par gandrīz vai jebkuras nozares speciālistiem, kas spēj uzņēmumiem sniegt pievienoto vērtību, kaut noteiktās sfērās būs vērojams pieprasījums arī pēc vienkārša darba darītājiem.

"Sagaidāms, ka nodarbinātības pieaugums turpinās augt nozarēs, kuras balsta iekšējais patēriņš - tirdzniecība, pakalpojumi. Tikmēr bezdarbs arvien izteiktāk kļūs par reģionālu problēmu, kas pieprasīs arvien niansētāku valsts politiku nodarbinātības jomā. Tas nozīmē, ka var nākties meklēt risinājumu katra novada vai apdzīvotas vietas īpatnībām. Gan darba devējam, gan patērētājam pamazām nāksies pielāgoties darbaspēka novecošanās faktam. Tādēļ arvien lielāku lomu darba tirgū un sabiedrības noskaņojumā ieņems darba devēja sociālās atbildības pieaugums," klāstīja Gašpuitis.

Savukārt "DNB Bankas" makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai BNS sacīja, ka bezdarbs samazināsies un par to nav šaubu. "Nav šaubu, ka bezdarbs samazināsies," viņš teica.

Strautiņš prognozēja, ka darba meklētāju īpatsvars 2015.gadā samazināsies vismaz līdz 9%, bet reģistrētais bezdarbs būs pāris procentpunktu zemāks.

"Nekādas lielas darbinieku atlaišanas nav gaidāmas. Augot darba algām, pakāpeniski turpinās samazināties nodarbinātība uzņēmumos ar zemāko efektivititāti - mazi, nespecializēti veikaliņi, pārsvarā laukos, mazas kokzāģētavas utt., šāda veida uzņēmējdarbība vienkārši pakāpeniski izzudīs. Algu kāpums mudinās efektivizēt darbu arī citos uzņēmumos. Taču varētu būt ievērojams darbavietu kāpums metālu ražošanā, metālapstrādē, informācijas tehnoloģiju (IT), biznesa pakalpojumos. Nodarbinātība varbūt varētu augt arī tirdzniecībā līdz ar diezgan strauju patēriņa kāpumu," teica Strautiņš.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Latvijā pērn trešajā ceturksnī bija 104,9 tūkstoši darba meklētāju jeb 10,6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 1,2 procentpunktiem mazāk nekā 2013.gada attiecīgajā laika periodā un par 0,1 procentpunktiem mazāk nekā gada pirmajā ceturksnī.

BNS/Foto: Shutterstock