Pateicoties sekmīgam VID darbam, pieaug pagrīdes cigarešu cenas
“Kontrabandas apkarošanā vislielākā loma ir muitas profesionāļiem. Nav nekā labāka par godīgu cilvēku, kurš ar savu pieredzi un zināšanām strādā šajā jomā,” uzsver Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone.
Bizness un ekonomika
2015. gada 15. decembris, 05:45

Pateicoties sekmīgam VID darbam, pieaug pagrīdes cigarešu cenas

Jauns.lv

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone intervijā Likumam un Taisnībai stāsta par izmaiņām iestādes darbībā, nākotnes plāniem, kā Latvijas robežu vēl stingrāk nostiprināt pret kontrabandu, un uzteic VID darbinieku pūles un panākumus nelegālo un kontrabandas preču izskaušanā.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item
Novembrī apritēja divi gadi, kopš esat stājusies amatā. Kas šajā laikā paveiktais ir būtiskākais?

Pirmkārt, pirms diviem gadiem mēs, Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki, vēl atradāmies vairākās vietās – bijām izkliedēti pa četrpadsmit dažādām adresēm Rīgā. Bija daudz sarežģījumu gan ar mūsu prasību ievērošanu, termiņiem, gan pārvākšanos un iekārtošanos. Šis noteikti bija viens no mūsu lielākajiem pēdējo gadu izaicinājumiem.

Otrkārt, daudz kas izdarīts saistībā ar iestādes stratēģisko vadīšanu. Runājot par VID finanšu plānošanu, no mums pieejamiem resursiem ir izveidots gan bāzes budžets, gan attīstības budžets, kas ļāva daudz ko realizēt bez papildu finansējuma piesaistes.

Jāpiemin arī dialogs, ko esam izveidojuši un turpinām attīstīt ar saviem partneriem, tostarp gan ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, gan Ārvalstu investoru padomi, pašvaldībām kā arī nozaru asociācijām. Tas ļāvis mums paskatīties uz situāciju arī no nodokļu maksātāju pozīcijām. Prieks arī par nesenā SKDS pētījuma rezultātiem, kuros 10 baļļu sistēmā mūs kā valsts iestādi un mūsu sniegto pakalpojumu kvalitāti iedzīvotāji ir novērtējuši ar 8.

Kādas ir būtiskākās nodokļu izmaiņas nākamajā gadā? Kam cels PVN, un cik lielus papildu līdzekļus plānots iekasēt?

Nākamā gada budžets vēl nav izsludināts – neesam arī redzējuši pēdējās budžeta likuma redakcijas un ar tām skrupulozi iepazinušies. Runāt par šo jautājumu pagaidām ir pāragri, taču ir skaidrs, ka liels pārbaudījums mums būs diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana, kas samazinās nodokļu slogu mazo algu saņēmējiem. Cilvēki būs motivēti deklarēt savus ienākumus, un šo deklarāciju izskatīšana, aprēķināšana uzliks VID zināmu papildu slogu.

Vai nākotnē ir plānoti VID braucieni uz ārvalstīm, lai informētu latviešus par nodokļu politiku?

Uz šo ideju pašlaik raugāmies visai rezervēti. Jāņem vērā tas, ka līdzšinējie centieni nākt pretim mūsu tautiešiem ārzemēs publiskajā telpā tika asi kritizēti. Taču, mūsuprāt, arī izceļojošajiem tautiešiem ir svarīgi izglītoties šajā jomā.

Paradoksāls gadījums notika Londonā. Bija paredzēta VID tikšanās ar vietējiem latviešiem, taču, lai iekļūtu vēstniecībā, nepieciešams uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Tā ir standarta procedūra, taču daudziem bija bažas, ka VID ievāc šo informāciju, lai vēlāk teju vai ar koferiem vestu prom naudu no šiem cilvēkiem. Tas, protams, tā nav. Taču šāda maldīga izpratne skaidri liecina par to, ka cilvēkus nepieciešams izglītot šajā jomā.

VID ir divas pamatjomas – nodokļu administrēšana un muitas darbs. Vai sekmīgi spējat stāties pretī kontrabandistiem, ņemot vērā to, ka noziedzniekiem izdomas netrūkst?

Noteikti esam kļuvuši izglītotāki un spējīgāki, bet viennozīmīgi neesam ideālajā līmenī. Robeža ar Krieviju un Baltkrieviju, ko mēs aizsargājam, vairs nav tikai Latvijas robeža, bet gan visas Eiropas Savienības robeža ar šīm valstīm. Un, kamēr cigarešu, alkohola un degvielas cenas Eiropas Savienībā un šo valstu tirgos būs tik atšķirīgas, vienmēr būs kontrabandisti, kurus šī robeža īpaši interesēs.

Kāds ir primārais tehniskais aprīkojums, kas nepieciešams sekmīgam muitas darbam?

Infrastruktūrā daudz kas ir izdarīts, taču daudz kas vēl jāpaveic. Mums ir izstrādāti standarti ekipējumam, ko gribam redzēt katrā postenī, – transporta līdzekļu identificēšana un numuru nolasīšana, kravu rentgens, video novērošana, svari un citas lietas. Tas viss gan prasa milzīgu naudu, muitas vajadzībām paredzētu rentgenu cena vien svārstās no 2,5–3,5 miljoniem eiro, bet mums ir pieci autoceļu muitas kontroles punkti, trīs dzelzceļa un trīs ostas. Lai būtu, kur šīs dārgās iekārtas uzlikt, jāsakārto vispirms vieta, un par to atbild Valsts nekustamie īpašumi, tur arī ir nepieciešami līdzekļi. Finansējums šīm vajadzībām ir piešķirts gan šim, gan nākamajiem diviem gadiem. Patlaban pietiek līdzekļu, lai tehniskajā ziņā sakārtotu austrumu robežu, ostas un dzelzceļu, un mēs paredzam, ka tas varētu tikt izdarīts līdz 2017. gada pirmajam ceturksnim.

Kontrabandas apkarošanā vislielākā loma, protams, ir tieši cilvēkiem, muitas profesionāļiem. Nav nekā labāka par godīgu cilvēku, kurš ar savu pieredzi un zināšanām strādā šajā jomā. Šādus cilvēkus apmācām tepat Latvijā, un viņu pienesums kontrabandas apkarošanā ir patiesi nozīmīgs.

Tāpēc ir sāpīgi, ka sabiedrība visus muitniekus vērtē vienādi: gan tos kas negodīgi veic savus pienākumus, gan tos, kas strādā ļoti atbildīgi, profesionāli.

Kādi ir pēdējo gadu rezultāti?

Pavisam noteikti ir vērojami būtiski uzlabojumi. Esam konfiscējuši trīs reizes vairāk kontrabandu tabakas izstrādājumu nekā iepriekšējos gados. Salīdzinot ar pagājušo gadu, par 7% pieaugusi legālo tabakas izstrādājumu tirdzniecība. Nelegālo produktu pieejamība ir samazinājusies. Daudz ko var secināt arī no cigarešu cenām Centrāltirgū, kuru pastāvīgi uzraugām. Centrāltirgū cigarešu cenas ir pietuvojušās veikalu cenām. Savukārt, ja tās manāmi sarūk, tas liecina, ka cauri robežai ir tikusi kāda kontrabandas krava, un tas ir slikti.

Rezultātus nelegālo cigarešu izskaušanā sekmējusi arī sadarbība ar Valsts policiju, Robežsardzi, Drošības policiju un KNAB.

Kuras ir šā brīža galvenās kontrabandas preces?

Tie noteikti ir nelegālie tabakas izstrādājumi – cigaretes. Iemesls ir patiešām būtiskā cenu atšķirība dažādajos Eiropas Savienības valstu, Krievijas un Baltkrievijas tirgos. Būtiski pieaudzis arī viltoto (kontrafakta) preču skaits. Tie ir populāru un prestižu zīmolu pakaļdarinājumi, kuru izcelsme ir dažāda, vairāk Ķīna.

Cik būtiska loma ir Latvijas atrašanās vietai?

Ģeogrāfijas loma, protams, ir ļoti būtiska. Jāapzinās, ka mums ir autoceļš, osta un dzelzceļš. Smago automašīnu ir salīdzinoši viegli pārbaudīt, taču Eiropas Savienībā ir maz citu valstu, kurās iebrauc milzīgas vilcienu kravas, vagonu virknes ar akmeņoglēm, graudiem, kokmateriāliem un tamlīdzīgi. Ar to esam īpatnēji tieši mēs, un šāda apjoma kravu apsekošana ir patiesi sarežģīta, darbietilpīga. Līdz ar to šī ir arī Eiropas Savienības, ne tikai Latvijas problēma.

Kuri Latvijas novadi, ceļi un maršruti kontrabandistus interesē visvairāk?

Konkrētus ceļu nosaukumus un apdzīvotas vietas nosaukt nebūs iespējams, taču runa, protams, ir par Latgali – par robežu ar Baltkrieviju un Krieviju.

Bieži vien medijos parādās ziņas par neiedomājamiem paņēmieniem, kurus nelegālo preču slēpšanā izkopuši noziedznieki. Kā visbiežāk tiek nelegāli ievesti tabakas izstrādājumi?

Bieža parādība ir nelegālo preču slēpšana automašīnas starpsienās, konteineros, riepās – jebkur, kur vien ir brīva vieta. Dzelzceļa transportā ir konstatētas koka produkcijas kravas, kurās ir iestrādāta kontrabanda, tās ir arī ogļu kravas. Pavisam nesen aizturēts un izņemts liels daudzums cigarešu, kas bija ieslēptas kukurūzas graudu kravā.

Kādas ir būtiskākās izmaiņas likumos, ko VID ir panācis, lai sekmīgāk kontrolētu akcīzes preču ievešanu valstī?

Nekoncentrējamies uz bargāku sodu izstrādi. Mūsuprāt, sodīšanas iespējas ir pietiekamas, būtiski ir adekvāti tās piemērot.

Drīzumā plānojam sākt svarīgu diskusiju par degvielu. Izplatīta ir metode smago automašīnu aprīkot ar speciāli izbūvētu cisternu, kurā ievest nelegālo degvielu. Vēlamies ieviest degvielas uzskaites sistēmu, lai būtu iespējams uzraudzīt, kā ievestā degviela tiek izlietota un vai tas notiek likumīgi: vai to izmanto tikai saimnieciskajā darbībā paši vai ar to nelegāli tirgojas.

Šis jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī, turklāt jāvērtē kontekstā ar mums saistošiem citiem ārējiem normatīvajiem aktiem, līgumiem. Pārskatījām arī ierobežojumus attiecībā uz akcīzes precēm, kuras ieved fiziskās personas no trešajām valstīm.

Kādā līmenī saistībā ar muitas darbu ir VID komunikācija ar atsevišķiem Latvijas dienestiem, piemēram, Robežsardzi?

Kvalitatīva sadarbība notiek gan augstākajā, gan zemākajā līmenī. Runa par daudzu gadu laikā izkoptu sistēmu, kas balstās uz profesionālo pieredzi un zināšanām. Protams, ir nianses, kurās nepieciešami uzlabojumi, pie kuriem pastāvīgi strādājam.

Edvīns Rakickis / Foto: Oļegs Zernovs