Ekonomikas ministrija noraida ogļūdeņražu izpētes asociācijas iebildumus
Neskatoties uz uzņēmēju iebildumiem, izskatīšanai valdībā virzīts Ministru kabineta noteikumu projekts par ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi, kas pēc nozares pārstāvju uzskata varētu ne tikai mazināt naftas un dabasgāzes ieguves izpēti Latvijā, bet pat vispār likvidēt šo biznesu.
Kasjauns.lv jau rakstīja, ka, piemēram, Baltijas ogļūdeņražu izpētes un ieguves asociācija ir neizpratnē, kāpēc regulējums joprojām nenodala prasības ogļūdeņražu ieguvei jūrā un sauszemē, kā tas ir citās pasaules valstīs. Asociācija stingri uzstāj uz nepieciešamību pieņemt tādus noteikumus, kuri reāli sekmēs nozares attīstību, nevis kalpos kā formāla procedūra, ar kuru nākotnē nozare var pārstāt pastāvēt.
Organizācijas valdes priekšsēdētāja Sigita Poželaite - Šavļuga norāda, ka patlaban strauji krītošo naftas cenu dēļ pat naftas lielvalstīs komersanti ir spiesti ierobežot vai apstādināt darbību, nemaz nerunājot par Lietuvu, Poliju un citām tuvējām valstīm, kurās nozare ir daudz attīstītāka nekā Latvijā. Vienlaikus, Latvijā tiekot gatavoti noteikumi, kas daudzkārt palielinās jau tā smago birokrātisko procedūru slogu ar neloģiskām prasībām, līdz ar to praktiski izslēdzot investīciju piesaistes iespējas ilgtermiņa projektiem.
Kasjauns.lv noteikumu izstrādātājai – Ekonomikas ministrijai - uzdeva jautājumus, kuri satrauc uzņēmējus. Uz tiem atbildēja Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Elita Rubesa - Voravko
- Kāpēc tās normas ogļūdeņražu izpētes un ieguves noteikumos, kas attiecināmas uz jūru, tiek piemērotas arī sauszemei, kaut īpašumtiesības un tehnoloģijas ir pilnīgi atšķirīgas?- Ministru kabineta noteikumu projekts paredz atšķirīgu pieeju urbumiem jūrā un uz sauszemes.
- Kādēļ šis likumprojekts izskatīšanai valdībā tiek virzīts tik steidzamā kārtā, jo nozares pārstāvji teic, ka nav ņemtas vērā viņu iebildes un ierosinājumi? Vai noteikumu redakcija ir saskaņota ar nozares pārstāvjiem un ekspertiem, un vai tā ilgtermiņā radīs labvēlīgus nosacījumus šīs jomas reālai attīstībai?- Noteikumu projekts netiek virzīts steidzamības kārtā. Noteikumu projekts ar nozares pārstāvjiem un ekspertiem tiek skaņots kopš 2011. gada 1. septembra (tātad vairāk nekā četrus gadus). Jāpiebilst, ka šos jautājumus jau vairākkārtīgi esam pārrunājuši ar Baltijas ogļūdeņražu asociāciju un ar to saistītajiem komersantiem. Ņemot vērā pieaugošo interesi par ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi, ir nepieciešams noteikt regulējumu šajā jomā.
- Kādas normas izriet no Eiropas Savienības direktīvas par ogļūdeņražiem prasībām; vai ir paredzams arī reāls labums valsts ekonomiskajai attīstībai, vai arī izstrādātais dokuments primāri vērsts uz ES prasību izpildi?- Noteikumu projektā ietvertas prasības, kas atbilst normām, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Direktīvas 2013/30/ES par to darbību drošumu, kas saistītas ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā, un ar kuru groza direktīvu 2004/35/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīvas 94/22/EEK par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei.
Protams, noteikumu projektu pieņemšana kopumā veicinās valsts ekonomisko attīstību – pieņemot šos noteikumus, komersantiem tiks dota iespēja saņemt licences ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei un attiecīgi veikt komercdarbību.
- Vai sakarā ar naftas cenu kritumu pasaules tirgū ir veikti aprēķini kāds ir robežpunkts, lai Latvijā šī nozare varētu turpināt attīstīties, vai vismaz netikt iesaldēta vai likvidēta, kā tas notiek daudzviet Eiropā un arī tālāk?- Noteikumi tiek radīti ilgtermiņa situācijai. Ogļūdeņražu izpētes un ieguves izmaksas var būt ļoti atšķirīgas dažādos izpētes un ieguves licences laukumos, atkarībā no ogļūdeņražu iegulas parametriem, izpētes izmaksām, ieguvē izmantojamām tehnoloģijām, kā arī citiem ar ogļūdeņražu izpēti un ieguvi saistītiem faktoriem. Šādu aprēķinu veikšana ir komersanta, kurš vēlas nodarboties ar ogļūdeņražu izpēti un ieguvi, kompetencē, tam izstrādājot biznesa plānu konkrētam ogļūdeņražu izpētes un ieguves projektam. Tas ir katra komersanta atsevišķs lēmums, nodarboties ar šāda veida komercdarbību, vai nē. Jāatzīmē, ka šobrīd ir interese arī no komersantiem par jaunu licenču saņemšanu.
- Vai Ekonomikas ministrija ir veikusi aprēķinus, vai ir priekšstats, cik uzņēmumam izmaksā ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) veikšana un cik izmaksās piesārņojuma atļaujas saņemšana, kas praktiski ir dublējoša procedūra? Par cik procentiem šīs papildus atļaujas saņemšana pazeminās robežpunktu, kad neatmaksājas darboties šajā nozarē?- Procedūras izmaksas katram projektam var būt atšķirīgas. Tās var svārstīties no minimālām izmaksām līdz pat vairāk nekā desmit tūkstošu eiro apmērā. Piesārņojošas darbības atļauja ir nepieciešama saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumu Nr. 1082 „Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai” 1. pielikuma 8.8. punktu – „citas piesārņojošās darbības, kuru veikšanai saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ir nepieciešams saņemt atļauju piesārņojuma emisijai vidē”, kas ir pavisam atšķirīga IVN procedūru nedublējoša procedūra.
- Kā šis jaunais regulējums sasaucas ar Koncepciju investīciju piesaistei, ņemot vērā, ka birokrātiskais un administratīvais slogs tiek vairākkārtīgi palielināts, tostarp dublējot un pat trīskāršojot dažādas procedūras?- Augstāk jau minēts, ka šajā jomā ir nepieciešams noteikt regulējumu. Regulējuma neesamība būtiski kavē investīciju piesaisti.
Elmārs Barkāns/Foto: Ieva Lūka/LETA
