Finanšu pakalpojumi šprotu vietā: eksporta jaunās iespējas

Pagājušā gada beigās, pirms 2016. gada budžeta pieņemšanas, valdībā un sabiedrībā tika apspriestas dažas nodokļu iniciatīvas: solidaritātes nodoklis, mikrouzņēmumu nodokļu izmaiņas, kā arī interesanta Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) iniciatīva – starptautisks tirdzniecības nodoklis (STN), kurš varētu tikt ieviests uzņēmumu ienākuma nodokļa ietvaros. Šis nodoklis, pēc LTRK aprēķiniem, palielinās valsts budžeta ieņēmumus, kā arī samazinās nerezidentu noguldījumu proporciju, kas pozitīvi ietekmēs starptautiskos kredītreitingus.

LTRK prezidents Jānis Endziņš uzskata, ka STN atnesīs papildus darba vietas, jo nerezidentu uzņēmumiem nāktos reģistrēties Latvijā, līdz ar to būtu nepieciešami valdes locekļi un citi darbinieki, kas organizēs uzņēmuma darbību Latvijā. Tas nozīmē, ka  valsts saņems papildu ienākumus budžetā ne tikai UIN veidā, bet arī darbaspēka nodokļos.

Vēl viena STN ieviešanas būtiska priekšrocība ir valsts finanšu sektora stiprināšana. Pēdējā laikā sabiedrībā notiek sarunas par to, ka mūsu valstij ir jāattīstās kā starptautiskam finanšu centram, tātad finanšu jomas stabilitāte šo procesu ietekmēs pozitīvi.

Tiešā veidā tas palīdzētu stiprināt finanšu sektoru, arī konsultāciju virzienu juridisko un nodokļu jomā, uzskata LTRK vadītājs, turklāt tas noteikti palielinātu Latvijas konkurētspēju.

Kad Latvija būs atzīta par starptautisku finanšu centru, valsts konkurētspēja ievērojami pieaugs, mēs varēsim piedāvāt eksportam vēl augstākas kvalitātes pakalpojumus. Būs pieprasītas arī konsultācijas juridisko un nodokļu jautājumos, līdz ar to arī tiktu paplašināts darba tirgus vietējiem speciālistiem savā valstī un savā nozarē.

Finanšu pakalpojumi ir ar augstu pievienoto vērtību, kuru būtu nepieciešams attīstīt. “Mums ir spēcīga banku sistēma, kuru vajadzētu izmantot. Šeit pat mazāk būtu nepieciešama finansējuma pieejamība kā normatīvais regulējums. Finanšu sektoram, tāpat kā  farmācijas, ķīmijas, IT nozarēm, ir augsts eksporta potenciāls un produktivitāte. Tā kā mums samazinās iedzīvotāju skaits, tad mūsu ceļš ir tieši caur produktivitāti un eksportu,” uzskata LTRK vadītājs.

Valstij jāizmanto attīstītas finanšu jomas iespējas. “Finanšu sektors prot piesaistīt eksporta naudu, taču no tā valsts budžetā nenonāk nekas. Tādēļ ir nepieciešami grozījumi uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un STN ieviešana, lai padarītu pievilcīgu Latviju finanšu pakalpojumu izmantošanai, arī maksājot nodokļus.”

Iepriekšēji Finanšu ministrija kritizēja LTRK iniciatīvu, uzskatot to par riskantu, taču Dana Reizniece-Ozola jau iepriekš centusies sadarboties ar uzņēmējiem un centīgi veidoja dialogu ar organizācijām, kuras pārstāv Latvijas biznesa intereses. Piemēram, politiķe bija gatava cīnīties, par mikrouzņēmumu nodokļu režīma saudzēšanu tikpat neatlaidīgi, kā par šo jautājumu cīnījās LTRK. Tāpēc pastāv iespēja, ka arī STN gadījumā ministre ieklausīsies, ko par šo iniciatīvu saka uzņēmēji.

LTRK arī analizējusi vairākus iespējamos riskus izmaiņām UIN likumā. Viens no riskiem, kas tiek minēts, ir valsts kredītreitinga pazemināšanās. Jānis Endziņš to uzskata par maz ticamu: “Latvijā jau ir zināms nerezidentu apjoms, un tas kredītreitingu negatīvi neietekmē. Ja tas regulējums tiek pieņemts un valstī parādās papildu budžeta ieņēmumi, mēs varētu cerēt, ka valsts sāk strādāt ar budžeta pārpalikumu, tas kredītreitinga kontekstā tiek vērtēts pozitīvi.”

Kā iespējamo tālāko virzību LTRK priekšlikuma ieviešanā viņš min detalizētu risku analīzi un risinājumu meklēšanu risku vadībai. “Pašlaik ir aktualizēta virkne risku, kas vēl nav līdz galam izvērtēti, līdz ar to pašlaik mēs analizējam riskus, esam piefiksējuši visas bažas, lai rastu precīzas atbildes un priekšlikumus, kā arī būtu skaidrs, kā šos riskus vadīt. Mūsuprāt, tas ir iespējams,” ir pārliecināts Endziņš, papildinot, ka līdz ko būs sagatavota pietiekami precīza analīze, ir jāturpina sarunas jau politiskā līmenī.

Endziņš arī min, ka kā ar jebkura jaunuma ieviešanu, kopā ar starptautiskiem ekspertiem un konsultantiem, jāizvērtē visi riski un jāatrod risinājumi to novēršanai, kas pārliecinās kritiķus, ka Latvijas gadījumā šādu regulējumu var piemērot.”

Sankcijas un nestabila politiskā situācija nepaātrina Latvijas ārējo tirdzniecības attiecību attīstību, tāpēc varbūt jāsāk meklēt jaunus ceļus valsts ekonomikas uzlabošanai, un jāpiedāvā ārvalstu uzņēmumiem jaunas iespējas un pakalpojumi?! Atliek cerēt, ka jaunā valdība apskatīs uzņēmēju iniciatīvas un ierosinājumus ar “svaigu aci”.

Nodokļu eksperts, zvērināts advokāts Jānis Taukačs: “Saistībā ar jaunajiem OECD priekšlikumiem nodokļu jomā pasaule tuvākajos trīs gados mainīsies un Latvijai ir jābūt gatavai šīm pārmaiņām. Turklāt dažas valstis jau ir sākušas ieviest rekomendācijas, kas paredz, ka kompānijām, kas darbojas vairākās valstīs, būs pienākums savam ieņēmumu dienestam jeb nodokļu iekasētājam sniegt informāciju par kompānijas darbību un aktivitātēm citās valstīs – gan darbinieku skaitu, gan aktīvu apjomu utt. Esmu pārliecināts, ka arī Latvijai tās nāksies ieviest, taču to darīt būtu vēlams gudri.

Priekšlikums ieviest STN ir viens no veidiem, kā piesaistīt to naudu, kas mums pašlaik iet garām. Ir valstis, kur jau šī gada budžeta ir iekļautas normas, kura izpild OECD prasības, bet vienlaikus var kalpot kā papildus ieņēmumu avots budžetam, piemēram, Īrijā.

Esmu pārliecināts, ka tā dēvētā nerezidentu nodokļa ieviešana viennozīmīgi cels Latvijas ienākumus budžetā.”