Parakstīts lidsabiedrības "airBaltic" akcionāru līgums ar Montāgu-Girmesu
Ralfs Dīters Montāgs-Girmess ir gandarīts, ka izdevies vienoties par līgumu un var uzsākt īstenot "airBaltic" attīstības plānu.
Bizness un ekonomika
2016. gada 4. februāris, 14:03

Parakstīts lidsabiedrības "airBaltic" akcionāru līgums ar Montāgu-Girmesu

Jauns.lv

Šodien parakstīts lidsabiedrības "airBaltic" akcionāru līgums starp Latvijas valdību un vācu uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, informēja "airBaltic" pārstāvji.

Saskaņā ar šo līgumu Latvijas aviokompānijā tiks ieguldīti 132 miljoni eiro ar mērķi modernizēt tās floti un īstenot aviokompānijas biznesa plānu "Horizon 2021".

Saskaņā ar valdības akceptēto darījumu vācu investors pēc tā noslēgšanas kļūs par 20% aviokompānijas akciju īpašnieku, bet pārējās akcijas paliks Latvijas valsts īpašumā. Satiksmes ministrija atgādina, ka ieguldījums un "airBaltic" pašu kapitāla palielināšana 2015. gada 3.decembrī tika apstiprināta Saeimā, kas darījumu apstiprināja ar nosacījumu, ka "airBaltic" un tā saistītajiem uzņēmumiem ir aizliegts iegādāties, īrēt vai citādi izmantot aprīkojumu, ko ražojuši militārā kompleksa uzņēmumi un ar to saistītie uzņēmumi, kuriem noteiktas Eiropas Savienības vai starptautiskās sankcijas, kuras ir ratificējusi arī Latvija.

Montāgs-Girmess skaidro, ka "airBaltic" ir "izcila aviokompānija ar unikālu tirgus nišu un Rīgu kā tās galveno tranzītmezglu Baltijā, ar lieliskām nākotnes iespējām Tallinā un Viļņā". Viņš esot gandarīts, ka izdevies vienoties par līgumu un var uzsākt īstenot "airBaltic" attīstības plānu.

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš savukārt informē, ka saņemtos līdzekļus "airBaltic" ieguldīs jaunu lidmašīnu iegādei tā vietā, lai tās īrētu, tādējādi nodrošinot "airBaltic" iespēju ietaupīt izmaksas un uzlabot pasažieru apkalpošanu. Tas vēl vairāk palielināšot Latvijas aviosavienojumus, veicinās ekonomisko attīstību un jaunu darbavietu veidošanos.

Montāga-Girmesa un Ozoliņa preses brīfings plānots šodien plkst.16 "airBaltic" birojā Starptautiskajā lidostā "Rīga".

Kā ziņots, valdība pagājušā gada nogalē nolēma atbalstīt "Prudentia" atrasto nacionālās aviokompānijas "airBaltic" investoru, Vācijas uzņēmēju Montāgu-Girmesu, kura piedāvājums paredz ieguldīt aviokompānijā 52 miljonus eiro, bet valstij jāiegulda 80 miljoni eiro. Kopējais Latvijas aviokompānijas jaunais kapitāls 132 miljonu eiro apmērā veicināšot biznesa plānu un flotes modernizēšanu.

Saeima piekrita 80 miljonu eiro aizdevuma piešķiršanai lidsabiedrībai "airBaltic". Parlamenta lēmums paredz atļaut finanšu ministram atbilstoši valdības lēmumam palielināt apropriāciju SM līdz 80 miljoniem eiro "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanai pēc akcionāra līguma parakstīšanas.

Vienlaikus Saeimas lēmums, ņemot vērā bažas par Montāga-Girmesa iespējamo interesi piesaistīt "airBaltic" flotei Krievijā ražotās lidmašīnas "Sukhoi", paredz noteikumu, ka "airBaltic" un tās meitassabiedrības nedrīkst iegādāties, nomāt vai jebkādā citā veidā izmantot produkciju no to valstu militāri rūpnieciskajiem kompleksiem un ar tiem tieši vai netieši saistītiem uzņēmumiem, kuri pakļauti Eiropas Savienības vai starptautiskajām sankcijām, kurām pievienojusies Latvija.

SM kā nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" akcionārs jau kopš decembra bija gatava parakstīt aviokompānijas akcionāru līgumu ar Montāgu-Girmesu, taču līdz šim iespējamais investors nebija informējis, kad būs gatavs to darīt. Decembra beigās aviokompānijā skaidroja, ka līgums ar jauno "airBaltic" investoru Montāgu-Girmesu tiks parakstīts janvārī, jo pirms līguma parakstīšanas "airBaltic" vēl vēlas nokārtot visus jautājumus saistībā ar "Bombardier CS300" lidmašīnu pasūtījumu.

"airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss iepriekš skaidroja, ka uzņēmums pēdējo gadu laikā ir sasniedzis ievērojamus rezultātus un ar jaunajām investīcijām tagad var koncentrēties uz kompānijas paplašināšanos un konsolidēšanos Baltijas aviācijas tirgū. Jaunais kapitāls tiks izmantots, lai investētu jaunās lidmašīnās, nevis lai tās nomātu, tādējādi sniedzot "airBaltic" priekšrocību izmaksu ziņā, kas ir svarīga biznesa plāna "Horizon 2021" daļa.

LETA/Foto: Ieva Lūka/LETA