Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju lieto ar paroli neaizsargātus Wi-Fi tīklus
Pat 67% Latvijas iedzīvotāju nepievērš uzmanību interneta vietņu drošībai.
Auto un tehnoloģijas
2016. gada 10. februāris, 22:06

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju lieto ar paroli neaizsargātus Wi-Fi tīklus

Jauns.lv

Vairāk nekā puse jeb 63% interneta lietotāju Latvijā ikdienā lieto ar paroli neaizsargātus publiskos Wi-Fi tīklus, savukārt vēl vairāk - 67% nepievērš uzmanību interneta vietņu drošībai, pakļaujot savus personīgos datus ļaunprātīgas izmantošanas riskiem – liecina "OMD Snapshot" iedzīvotāju aptauja.

Vispaviršākie pret interneta savienojumu drošību savās mobilajās ierīcēs ir jaunieši vecumā līdz 24 gadiem, no kuriem neaizsargātus Wi-Fi tīklus lieto 87%.

Kopumā 44% interneta lietotāju vispār nav priekšstatu par to, kas nosaka publiskā Wi-Fi izmantošanas drošību. Līdz ar to nedrošos Wi-Fi tīklos tiek aktīvi sērfots internetā, tostarp izmantojot sociālos tīklus un lietotnes, kas ļaundariem var sniegt pieeju personīgai informācijai un parolēm.

Turklāt katrs piektais aptaujātais ar paroli neaizsargātā Wi-Fi tīklā veic arī norēķinus, piemēram, internetveikalos, tādējādi tiešā veidā pakļaujot riskam savas finanses. Jauniešu vidū šāda rīcība pat ir divkārt biežāka. Interesanti, ka neaizsargātu Wi-Fi tīklu lietošana biežāk raksturīga vīriešiem nekā sievietēm – attiecīgi 70% un 58% gadījumu.

"CERT.LV" vadītāja Baiba Kaškina norāda, ka personīgā informācija, izmantojot publiskos Wi-Fi, ir pakļauta virknei risku: "Jāatceras, ka bezmaksas Wi-Fi, kas daudzviet pieejams lielveikalos un kafejnīcās, ne vienmēr var būt uzskatāms par drošu. Lietotājs nevar zināt, kurš vēl tobrīd ir pieslēdzies tīklam un var mēģināt pārtvert datus, kas tiek sūtīti. Šādā veidā, noklausoties datu plūsmu, itin viegli iespējams pārtvert lietotāja paroles un citus datus."

Kā norāda Kaškina, pēdējā laikā ārvalstīs aktualizējas arī diskusijas par bezmaksas Wi-Fi plūsmas modificēšanu. Lietotāji, piekrītot savienojuma lietošanas noteikumiem, savās ierīcēs redz izmainītu interneta saturu, piemēram, ar papildu reklāmām. Šādi risinājumi var tikt izmantoti arī ļaunprātīgos nolūkos.

BNS/Foto: AFP/LETA

Tēmas