Pētījumā noskaidrots, ka Latvijas iedzīvotāju gatavība pensijai ir zemākā Baltijā

Lietuvā pērn iedzīvotāju gatavības līmenis pensijai bija 3,3 punkti, bet Igaunijā - 3,7 punkti.

Turklāt gada laikā Latvijā ir samazinājusies uzticība pensiju sistēmai un savām iespējām, kā arī pārliecība par pietiekamiem ienākumiem pensijas vecumā.

Pētījumā 70% aptaujāto uzskata, ka viņu finansiālā situācija vecumdienās nebūs labāka kā pašreizējiem pensionāriem.

"SEB bankas" eksperti secinājuši, ka pensiju sistēmas 1. un 2.līmenis spēs nodrošināt nākotnes pensionāriem ienākumus, kas nepārsniegs 50% no pašreizējiem ienākumiem.

Tajā pašā laikā iedzīvotāji gribētu, lai viņu pensijas apmērs būtu līdz 93% no pašreizējās algas, konstatēts pētījumā.

Arī zināšanas par to, kā veidojas pensija un cik tā būs liela, Latvijā ir viszemākā - 2,9 punkti. Lietuvā zināšanu līmenis ir 4,1 punkts, bet Igaunijā - četri punkti no 10 iespējamiem.

Vājākais zināšanu līmenis un mazāka interese par pensiju 2.līmeņa uzkrājumiem Latvijā varētu būt saistīta ar to, ka daudziem iedzīvotājiem pensiju 2.līmenis neasociējas ar viņu personīgajiem uzkrājumiem, jo šie uzkrājumi atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas nav mantojami.

Arī interese par ieguldījumiem pensiju 2.līmenī Latvijā ir mazāka nekā abās kaimiņvalstīs - tikai puse atbildēja, ka zina, kādu pensiju ieguldījumu stratēģiju ir izvēlējusies savam pensiju 2.līmeņa uzkrājumam.

Visās trīs Baltijas valstīs strādājošie vairāk tic savai spējai nodrošināt pārtikušas vecumdienas, nevis uzticas valsts spējai nodrošināt pietiekami lielu pensiju. Vispārliecinātākie par savām spējām nodrošināt sev papildu ienākumus vecumdienās ir Igaunijas iedzīvotāji - uzticība pensiju sistēmai un savām iespējām vērtēta kā 3,8 punkti no 10 iespējamiem. Lietuvā tie ir 3,5 punkti, bet Latvijā - trīs punkti.